B. Heilijs bija viens no rokenrola aizsācējiem un žanra pirmā slavenība 20. gs. 50. gadu vidū. Muzicēja ar grupu The Comets.

Nākamais mūziķis piedzima muzikālā ģimenē, 13 gadu vecumā tēva vadībā iemācījās spēlēt ģitāru un gadu vēlāk pameta mācības skolā, lai nodotos kantrīmūziķa karjerai. 1943. gadā iedziedāja pirmo singlu, pēc tam spēlēja dažādās kantrī grupās, kā arī strādāja par radio dīdžeju.

1949. gadā B. Heilijs nodibināja grupu Bill Haley and the Saddlemen, kas sākotnēji centās iekļauties Holivudas spēlfilmu propagandētajā “dziedošo un jodelējošo kovboju” stilistikā, bet vēlāk kantrīmūziku kombinēja ar diksilendu, svingu, ritmblūzu un t. s. džampblūzu (jump blues, strauja tempa blūza stilistika). 1951. gadā B. Heilijs un Saddlemen izdeva singlu Rocket 88 – dziesmas oriģinālieskaņojums Džekija Brenstona (Jackie Brenston) un viņa grupas Delta Cats izpildījumā nupat bija sasniedzis Billboard ritmblūza topa virsotni un nereti tiek dēvēts par vienu no pirmajiem rokenrola paraugiem. Savukārt B. Heilija iedziedātā versija bija viens no pirmajiem precedentiem stilistikā, ko dažus gadus vēlāk mūzikas prese sāka dēvēt par rokabilī.

Arī turpmāk B. Heilijs un viņa grupa, saglabājot pamatpiederību kantrīmūzikas tradīcijai, repertuārā iekļāva no afroamerikāņu ritmblūza mūziķiem aizgūtus skaņdarbus. 1952. gadā, uzskatot, ka kantrī estētikai pieskaņotais nosaukums Bill Haley and His Saddlemen (angļu ‘Bils Heilijs un viņa segluvīri’) vairs neatbilst jaunajai stilistikai un orientācijai uz pusaudžu auditoriju, grupa tika pārdēvēta par Bill Haley and His Comets (angļu ‘Bils Heilijs un viņa Komētas’); reizēm lietoti arī nosaukuma varianti Bill Haley’s Comets un Bill Haley and the Comets. Pirmos nacionāla mēroga panākumus grupa guva 1953. gadā ar B. Heilija sacerētu singlu Crazy Man, Crazy – pirmo rokenrola ieskaņojumu, kas iekļuvis Billboard popmūzikas Top 20, kur, atšķirībā no ritmblūza topa, dominēja baltās publikas iecienīti ieraksti.

1954. gadā B. Heilijs un Comets laida klajā Maksa K. Frīdmana (Max C. Freedman) un Džeimsa E. Maiersa (James E. Myers) dziesmu Rock Around the Clock, ko nesen bez īpašiem panākumiem bija ieskaņojusi grupa Sonny Dae and His Knights. Atšķirībā no viņu kantrīsvinga versijas, B. Heilija un Comets interpretācija izcēlās ar ievērojami enerģiskāku rokenrola izpildījumu un izteiksmīgu ģitāras solo, tomēr arī tās komercpotenciāls sākumā netika novērtēts.

Rock Around the Clock pirmizdevums singla Thirteen Women (And Only One Man in Town) B pusē guva vien mērenu ievērību, taču situācija radikāli mainījās nākamajā gadā, kad dziesma tika iekļauta spēlfilmas “Tāfeles džungļi” (Blackboard Jungle, režisors Ričards Brukss, Richard Brooks, 1955) skaņu celiņā. Filma, kas stāsta par kādas starprasu skolas audzēkņu problēmām, izpelnījās lielu popularitāti, piesaistot plašas publikas uzmanību arī vairākās epizodēs dzirdamajai Rock Around the Clock – kinoteātros, atskanot dziesmas pirmajām taktīm, jaunieši cēlās kājās un dejoja starp krēslu rindām, savukārt mēģinājumi publiku nomierināt vairākkārt noveda pie kinozāļu izdemolēšanas.

Šā pavērsiena ietekmē 1955. gada vasarā Rock Around the Clock kļuva par pirmo rokenrola hitu, kas sasniedzis Billboard popmūzikas topa virsotni (līderpozīcijā tas noturējās astoņas nedēļas). Gada nogalē līdzīgas masu nekārtības “Tāfeles džungļu” demonstrēšanas laikā atkārtojās arī daudzviet Eiropā, kur Rock Around the Clock tāpat ilgstoši turējās topa virsotnē. Savukārt latviešu rokenrola pionieris Pits Andersons vēlāk atcerējās, ka 60. gadu sākumā līdzīgas situācijas Rīgas kinoteātros izprovocējis pārdesmit sekundes ilgs sižets par Bill Haley and His Comets koncertpriekšnesumu, kas bijis iekļauts kādā padomju kinohronikā.

Arī nākamajās desmitgadēs Rock Around the Clock izmantota dažādās spēlfilmās, bet singla atkārtoti izdevumi vairākkārt iekļuvuši ASV un Lielbritānijas topā, ļaujot tam kļūt par vienu no komerciāli veiksmīgākiem singliem mūzikas industrijas vēsturē.

Rock Around the Clock uz neilgu brīdi B. Heiliju padarīja par pašu populārāko rokenrola izpildītāju. 1956. gadā Bill Haley and His Comets piedalījās pirmajos režisora Freda F. Sīrsa (Fred F. Sears) uzņemtajos rokenrola mūziklos “Roks visu diennakti” (Rock Around the Clock) un “Neaiztieciet roku” (Don’t Knock the Rock), bet 1957. gadā viņi bija pirmie amerikāņu rokenrola mūziķi, kuri koncertēja Eiropā, t. sk. sniedzot virkni publikas histērijas pavadītu koncertu Lielbritānijā.

Tomēr, rokenrolam kļūstot par masveidīgu kultūras fenomenu, ne Comets, ne B. Heilijs kā tās radošais un skatuviskais līderis vairs nespēja konkurēt ar Elvisu Presliju (Elvis Presley), Džeriju Lī Lūisu (Jerry Lee Lewis), Badiju Holliju (Buddy Holly) u. c. žanra slavenību jauneklīgo enerģiju un pievilcību.

20. gs. 60. gados B. Heilijs daudz uzturējās Meksikā, kur īslaicīgi bija jaunās tvista modes slavenākais dziedātājs, savukārt viņa starptautiskā karjera nelielu pacēlumu piedzīvoja desmitgades beigās un 70. gadu sākumā, kad vairākās valstīs (īpaši Eiropā) atjaunojās interese par 50. gadu rokenrolu un tā izpildītājiem. Mūža nogalē dziedātājs profesionālo darbību bija beidzis, viņu mocīja alkoholisms un veselības problēmas.

B. Heilijs nomira 55 gadu vecumā. Dažādi Comets sastāvi darbojušies arī vēlāk; 21. gs. B. Heilija repertuāru izpilda dziedātāja dēls Bils Heilijs jaunākais (Bill Haley Jr.) ar grupu The Comets, kurā gan nemuzicē neviens no viņa tēva kādreizējiem kolēģiem.

Kaut arī B. Heilijs un Comets bija starp pirmajiem baltajiem mūziķiem, kas rasu aizspriedumu gaisotnē eksperimentēja ar kantrī un ritmblūza salikumu, un pirmie, kuru ieraksti, par vairākiem gadiem apsteidzot citu slavenību hitus, meinstrīma mūzikas apritē ienesa rokabilī un rokenrola skanējumu, dziedātāja mākslinieciskais liktenis bija sarežģīts un viņa nopelni bieži palikuši pienācīgi nenovērtēti. B. Heilija radošā personība veidojās saskaņā ar pirmsrokenrola laikmeta mūzikas industrijas tradīcijām, turklāt slavas kulminācijas brīdī viņam jau bija 30 gadu un redzama nosliece uz plikgalvību un lieko svaru. Savus stilistiskos eksperimentus mūziķis uztvēra kā pragmatiskus jauna skanējuma meklējumus pusaudžu auditorijas piesaistīšanai, taču, pats audzis pirms Otrā pasaules kara, sabiedrībā ar principiāli atšķirīgu dzīvesveidu, viņš nespēja pilnvērtīgi iejusties padsmitgadīgu pusaudžu ikdienā un dzīves uztverē. Neapzinoties, ka viņa publikai rokenrols ir pašidentifikācijas līdzeklis, B. Heilijs to pamatā redzēja kā eksotisku joku (lielai daļai viņa repertuāra piemita humoristisks raksturs). Lai arī Comets mūziķi iestudēja atraktīvu uzstāšanās manieri, muzicēšanu uz skatuves apvienojot ar akrobātikas elementiem (saksofonista solo, atlaižoties atmuguriskā “tiltiņā”, kontrabasista spēle “jāšus” uz instrumenta u. tml.), ko vēlāk pārņēma arī citi mūziķi, viņu priekšnesums drīzāk atgādināja klaunādi, nevis dumpīguma, seksualitātes un paaudžu konflikta manifestāciju, kas bieži bija citu, krietni jaunāko mūziķu (E. Preslijs piedzima deviņarpus gadus pēc B. Heilija) panākumu pamatā.

Tā, par spīti, lielam ieguldījumam rokenrola pamatu izveidē un popularizēšanā, B. Heilijs dažu gadu laikā no žanra līdera un lielākās slavenības pārvērtās anahroniskā izpildītājā, kurš nespēja piemēroties paša aizsākto procesu attīstībai. Tomēr populārās kultūras vēsturnieki gandrīz vienprātīgi atzīst, ka tieši viņa izpildītā Rock Around the Clock 1955. gadā aizsākusi globālo rokenrola modes vilni, kas neatgriezeniski izmainīja gan mūzikas industriju, gan jauniešu mūziku un dzīvesveidu.

B. Heilijs uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1987; 2012. gadā par tās biedriem kļuva arī Comets) un Ritmblūza slavas zālē (Rhythm and Blues Hall of Fame, 2017).

ASV Pasts 1993. gadā laida apgrozībā B. Heilija piemiņas pastmarku. Minhenē (Vācija) kopš 2007. gada darbojas Bila Heilija muzejs (Bill Haley Museum).

A.B.C. Boogie; Birth of the Boogie; Burn That Candle; Crazy Man, Crazy; Mambo Rock; Rock Around the Clock; See You Later, Alligator; Shake, Rattle and Roll; Thirteen Women (And Only One Man in Town).

Rock Around the Clock (Decca, 1955); Rock ‘n’ Roll Stage Show (Decca, 1956); Rockin’ the Oldies (Decca, 1958); Rockin’ Around the World (Decca, 1958); Bill Haley’s Chicks (Decca, 1959); Strictly Instrumental (Decca, 1959); Bill Haley and His Comets (Warner Bros., 1960); Haley’s Juke Box (Warner Bros., 1960); Everyone Can Rock and Roll (Sonet, 1979).