Par “rokenrola karali” sauktais mūziķis kopš agras jaunības pievērsās amerikāņu rokenrola spēlēšanai, spītējot padomju sistēmas uzliktajiem ideoloģiskajiem žņaugiem. P. Andersons muzicējis Latvijas un Igaunijas ansambļos, pats dibinājis vairākas grupas, konsekventi dziedādams angļu valodā lielākoties rokenrola, blūza, rokabilī un citu žanru skaņdarbus.

Gada vecumā Alfrēds Pēteris ar māti Ritu Andersoni pārcēlās uz Rīgu. Zēns pēc mātes vēlēšanās agri sāka apgūt angļu valodu, trīs gadus privāti mācījās klavierspēli. 11 gadu vecumā viņš sāka interesēties par džezu, klausījās rietumu radiostaciju pārraides, piemēram, Villisa Konovera (Willis Clark Conover, Jr.) America Jazz Hour un citas, lasīja ārzemju mūzikas žurnālus. Pēc pamatizglītības iegūšanas iestājās Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā (1959–1963), radās domubiedri, kurus fascinēja rietumu kultūra.

P. Andersons kļuva par neformālās, pārsvarā krievvalodīgo jauniešu kustības “štatņiki” dalībnieku – kā pārējie viņš centās atdarināt rietumu ģērbšanās stilu, aizrāvās ar amerikāņu rokenrolu. P. Andersons piebiedrojās tehnikuma pašdarbības grupai kā pianists, pirmā dziesma, kuru viņš nodziedāja uz skatuves bija Litla Ričarda (Little Richard) Long Tall Sally.

P. Andersons iepazinās ar savu vienaudzi Valēriju Seifudinovu (Seiski) – abi mīlēja mūziku, klausījās vienas un tās pašas raidstacijas, mācījās spēlēt ģitāru. 1963. gadā P. Andersons pievienojās Seiska grupai Revengers, kas spēlēja Elvisa Preslija (Elvis Presley), Čaka Berija (Chuck Berry), L. Ričarda un citu klasisko repertuāru. Viņš piespēlēja klavieres, no ierakstiem atšifrēja dziesmu vārdus.

Kad 1964. gadā Seiski iesauca armijā, viņa vietā stājās P. Andersons – spēlēja ģitāru un dziedāja. Grupas dalībnieki bija Eduards Viņņiks un Zigmunds Lorencs, kurš pirmais Rīgā bija kļuvis par oriģinālas amerikāņu Fender Stratocaster ģitāras īpašnieku. Grupas nosaukumu mainīja uz The Melody Makers (MM) kā britu mūzikas avīzei. Repertuārā joprojām bija tikai angļu un amerikāņu grāvēji; MM Rīgā kļuva arvien populārāka.

12.04.1966. vajadzēja notikt The Melody Makers koncertam Planetārijā (tagad Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle). Biļetes bija pārdotas, taču koncertu administrācija aizliedza, jo grupa neesot reģistrēta Estrādes orķestru birojā. Pūļa nemiers pārauga manifestācijā ar pašdarinātiem plakātiem, uz kuriem bija saukļi “Brīvību ģitārai!”, “Nost BEO!” (krievu Бюро эстрадных оркестров), Melody Makers. Iesaistījās milicija; tika nolemts koncertu sarīkot uz Planetārija kāpnēm. Mūziķus izsauca uz Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK), mēģināja savervēt par ziņotājiem. Oficiālās birokrātiskās iestādes ieviesa striktus noteikumus muzikālo kolektīvu pastāvēšanai, trīs mūziķus iesauca armijā un MM izjuka.

Lai studētu somugru valodas Tartu Universitātē (Tartu Ülikool), P. Andersons sāka mācīties igauņu valodu. 1966. gadā viņš pārcēlās uz Tallinu, kur spēlēja pirmajā igauņu rokenrola grupā Optimistid pie sava drauga Heigo Mirkas (Heigo Mirka), taču grupa sašķēlās un P. Andersons atgriezās Latvijā.

1968. gadā kopā ar Seiski tika izveidota grupa Natural Product, kurā muzicēja arī Edvīns Sirmbārdis (Klifs), Kostja Dmitrijevs (Cat), Juris Seļeckis un Boriss Tarasovs. Spēlēts joprojām tika klasiskais rokenrols, ļoti iecienīta uzstāšanās vieta bija Latvijas PSR Mākslas akadēmijas karnevāli.

Ne tikai Natural Product repertuārs, bet arī ārējais izskats – džinsi, gari mati – pilnībā atbilda priekšstatiem, kādai jābūt īstai rokgrupai. Sekoja braucieni uz Lietuvu un Krievijas pierobežu (Pleskavu), kur mūziķi tika uzņemti ar sajūsmu, taču oficiālo iestāžu viedoklis par šādu daļēji legālu darbošanos bija negatīvs.

Biežie izsaukumi uz nopratināšanām VDK, kur nemitīgi tika pārmesta “nepareizās, kaitīgās” mūzikas spēlēšana, tās propagandēšana un draudēts ar krimināllietas safabricēšanu un izrēķināšanos, noveda pie situācijas, ka liela daļa rokmūzikas entuziastu izvēlējās emigrēt. Viņu vidū bija Seiskis, E. Viņņiks, taču P. Andersons, piecreiz iesniedzis dokumentus izbraukšanai, saņēma atteikumu. 1972. gadā mūziķis saņēma ielūgumu uzstāties Rock’n’Roll Revival Show Vemblija stadionā Londonā, taču atkal sekoja atteikums. Mūziķis dzīvoja Imantā ļoti noslēgti, spēlēja ģitāru un dziedāja tikai tuvu draugu lokā, strādāja par kurjeru, par mākslinieku noformētāju Latvijas mākslinieciski rūpnieciskajā kombinātā “Sojuztorgreklama” un citur.

Jauns radošais pacēlums sekoja 1980. gadā, kad doties uz mūzikas dekādi Šauļos P. Andersonu uzaicināja draugs no Igaunijas Ivo Linna (Ivo Linna), kurš 1978. gadā bija izveidojis rokenrola grupu Rock Hotel. Pa ceļam uz Lietuvu notika koncerts kolhozā “Nākotne”, kurā I. Linna pēkšņi izsauca uz skatuvi P. Andersonu, un viņš milzu uztraukumā nodziedāja Karla Pērkinsa (Carl Perkins) dziesmu Blue Suede Shoes.

Pēc atgriešanās Rīgā mūziķis meklēja domubiedrus, lai atsāktu muzicēt. Vispirms P. Andersons izveidoja folkmūzikas pulciņu Mazajā ģildē, tad rudenī pievienojās Salaspilī pie Mežsaimniecības institūta “Silava” bāzētai grupai Rock and Roll Band, kas spēlēja blūzus un rokenrolus. To 1979. gadā izveidoja Uldis Vegners un Uldis Fārts, bungas – Juris Strelčs, ģitāra – Jānis Vanadziņš, kurš arī ieteica P. Andersonu kā solistu un pianistu. 1983. gadā ansamblis pēc piedalīšanās rokfestivālā Iecavā pieņēma nosaukumu “Dopings”. Kad to aizliedza, tika pieņemts nosaukums “Roka arhīvs”. Grupa pievienojās Rīgas rokklubam, kura paspārnē sāka koncertēt. Grupai pievienojās pianists Eino Kolists (Kens Kūlmens). 1984. gadā ansambli pameta U. Vegners, U. Fārtu iesauca armijā, P. Andersons īslaicīgi pievienojās Latvijas PSR Filharmonijas grupai “Tip Top”, kur mēģināja dziedāt arī latviešu valodā.

P. Andersons turpināja spēlēt rokenrolu grupā “Arhīvs” (arī The Archives). 12.1985. grupas priekšnesumu pirmo reizi demonstrēja Latvijas Televīzijas (TV) tiešraidē no pasākuma “Sporta laureāts”. Ivara Vīgnera studijā tapa pirmie skaņu ieraksti.

Arī 80. gados rokenrola spēlēšana bija daļa no pasīvās pretošanās kustības, līdz ar to P. Andersona grupas darbība iekļāvās kopējā dziesmotās neatkarības atgūšanas norisē. “Arhīva” priekšnesums kļuva par sensāciju 1986. gada mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”. 1987. gadā triumfs turpinājās festivālā “Saldus saule”, kas sākās ar “Arhīva” priekšnesumu, kā arī festivālā “Liepājas dzintars ‘87”, kur grupa uzstājās ārpuskonkursa programmā. P. Andersons kļuva par jauniešu elku Latvijā, sekoja koncerti Ļeņingradā, Viļņā, piedalīšanās festivālos Krievijā, kuru vidū redzamākais bija Rock Panorama Maskavā ar rietumu rokzvaigžņu piedalīšanos. 1988. gadā notika P. Andersona pirmais oficiālais brauciens uz ārzemēm – Poliju, taču folkmūzikas festivālā tā arī neizdevās spēlēt rokenrolu.

1989. gadā pavasarī P. Andersons negaidot tika uzņemts Zviedrijas Rokenrola Klubā par goda biedru, sekoja ielūgums piedalīties rokenrola festivālā Jenšēpingā, Zviedrijā. Notika divi lieli komercbraucieni ar koncertiem pa Dāniju kopā ar pazīstamu Floridas (Amerikas Savienotās Valstis, ASV) ritmblūza grupu Little Nicky&The Slicks. Festivālā Brean Sands (Anglijā) “Arhīvs” spēlēja uz vienas skatuves ar Bila Heilija (Bill Haley) oriģinālo Comets sastāvu. Plaša intervija ar P. Andersonu tika iekļauta BBC dokumentālajā filmā Sweet Mystery Of Rock’n’Roll. 1989. gadā “Arhīvs” ar panākumiem uzstājās festivālā “Roks par neatkarību”, sniedza neskaitāmus koncertus Latvijā. Gada beigās izdota P. Andersona un “Arhīvs” debijas skaņuplate “Pete Anderson & The Archives Live!”, kas ir pirmais albums PSRS rokmūzikas vēsturē, kuru angļu valodā ieskaņojis vietējais mūziķis. Vienlaicīgi ar plates ierakstu tapa dokumentālā īsfilma “Pits Andersons”  (režisore Dzintra Geka).

90. gados P. Andersons konsekventi turpināja atskaņot rokenrola klasiku, par kuru Latvijā interese mazinājās, tomēr notika regulāras uzstāšanās vietējos klubos. Desmitgades pirmajā pusē mūziķis ar savu grupu “Arhīvs” regulāri uzstājās Skandināvijā, Eiropas rokenrola festivālos. Ar klipu Jump, Jive An’ Wail grupa “Arhīvs” pārstāvēta Igora Lingas filmā “Rokenrols Baltijā” (1991).

P. Andersons kā mūzikas konsultants tika pieaicināts filmas “Sarkanais drudzis” (Red Hot) tapšanā, kuru 1993. gadā veidoja ASV režisors un scenārists Pols Hegiss (Paul Haggis). Filmas uzņemšana notika Rīgā; tā vēstīja par rokenrola ienākšanu 50. gadu jauniešu ikdienā un sasaucās ar P. Andersona dzīvesstāstu.

1995. grupa “Arhīvs” beidza pastāvēt un P. Andersons izveidoja jaunu ansambli Pete Anderson & The Rhythm Kings (1996–1998). 1997. gadā P. Andersons beidzot nonāca savā sapņu zemē ASV, kur pavadīja četrus mēnešus. PSB Records skaņu ierakstu studijas prezidents Niks Binklijs (Nick Binkley) uzaicināja rokenrola veterānu piedalīties ierakstu sesijā Dienvidkalifornijā ar amerikāņu rokabilī mūziķiem Russell Scott & The Red Hots no Sandjego, lai ierakstītu vienu skaņdarbu dziesmu izlasei. Mūziķis apciemoja vairākas pilsētas, kopā ar grupu Weld sniedza deviņus koncertus.

1999. decembrī P. Andersons producēja albumu Swingin’ As Always, kurā skanēja ieraksti no dažādiem The Archives un The Rhythm Kings sastāviem (1989–1998). Tolaik viņš uzstājās kopā ar Pete Anderson Band, kuras ilggadējie dalībnieki bija pianists Gints Žilinskis un ģitārists Igors Eunapu.

2000. gadā tika izveidots projekts The American Dream (2000–2009). Togad P. Andersons piedalījās VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Mežaparka estrādē, dziedot solo dziesmā Down By The Riverside. Paralēli rokenrolam par vienu no mūziķa profesijām kļuva menedžera darbs rokenrola un kantri mūzikas klubā “Aligators”, kur pāris gadu (1999–2001) P. Andersons organizēja rokenrola festivālus. To viņš turpināja arī vēlāk (2005–2007) sadarbībā ar sievu Annu, kura spēlēja kontrabasu viņa pēdējā grupā The Swamp Shakers (2009).

2012. gadā ASV tapa albuma Texeclectic ieraksts, piedaloties P. Andersona draugam, komponistam, aranžētājam, ģitāras virtuozam, vecmeistaram Rejam Teitam (Ray Tate) un citiem ievērojamiem Dienvidteksasas kantri mūziķiem. 2004. gada diskā Sentimental skan viena no pirmajām P. Andersona pašsacerētajām dziesmām Baby I’m Crazy ‘Bout You (veltīta sievai Annai).

2008. gadā izdots astotais P. Andersona albums Brass-A-Billy, kura ierakstā piedalījās labākie Latvijas un Igaunijas rokenrola stila mūziķi. Šis albums tika atzīts par 2009. gada pasaules labāko rokabilī stila albumu konkursā Just Plain Folks Music Awards ASV. 2009. gadā mūziķis piepildīja sapni par īstu rokabilī stila grupu The Swamp Shakers, ar kuru uzstājās koncertos un festivālos Latvijā un daudzās ārvalstīs. 2014. gadā izdots Pete Anderson & The Swamp Shakers albums Enjoy The Ride!

2015. gadā mūziķis pārtrauca uzstāties, kad viņam tika atklāta liposarkoma, kuras ārstēšana nedeva rezultātu.

Visdarbīgākais rokenrola žanra propagandētājs Latvijā – P. Andersons ne tikai atskaņoja lielisku mūziku, bet arī izglītoja savus klausītājus, tos iepazīstinot ar rokenrola, rokabilī, arī blūza un citu amerikāņu populārās mūzikas žanru klasiku visa mūža garumā. Aizrāvies ar rietumu mūziku jau bērnībā, mūziķis rokenrolam veltīja visu dzīvi, kuru padomju okupācijas gados pamatīgi sarežģīja sistēmas izliktie ierobežojumi. Tikai 20. gs. 80. gadu beigās P. Andersons ieguva pelnīto starptautisku atzinību un līdz mūža beigām turpināja radīt, koncertēt, veicināt rokenrola popularitāti arī kā festivālu rīkotājs, kā arī divus gadus “Radio Skonto” vadīja savu autorraidījumu Be-Bop Boogie And The Rockin’ Rhythm Review.

P. Andersons bija starp pirmajiem aktīvajiem rokenrola mūziķiem, kuri 50. gadu beigās sāka spēlēt un dibināt grupas Latvijā. P. Andersona dzīves laikā izdoti astoņi albumi – visi ieskaņoti angļu valodā, vairākas dziesmas publicētas dažādās izlasēs. Par vienīgo ieskaņojumu latviski kļuva “Ziemassvētku dziesma” (2003) kopā ar grupu Juke box.

P. Andersonam bija daudz uzticamu kolēģu un sekotāju. Mūziķa dzīvei un daiļradei veltītas neskaitāmas publikācijas kā Latvijā, tā ārvalstīs, kur mūziķis kopš 20. gs. 80. gadiem regulāri uzstājās koncertos un festivālos. Arī savā ārējā izskatā viņš atspoguļoja rokenrola pielūgsmi un ar savu konsekvento stila izjūtu un uzticību jaunības ideāliem izpelnījās rokenrola karaļu titulu.

P. Andersons bija Vispasaules rokenrola asociācijas, kā arī Gene Vincent Official Fan Club, Elvis Presley Fan Club Of Estonia, Zviedrijas Rock’N’Roll Club un citu klubu biedrs.

P. Andersonam piešķirta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva ‘2015 par mūža ieguldījumu Latvijas populārajā mūzikā (pasniegta pēc nāves). Vairākkārt viņa dziesmas un albumi tikuši nominēti Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas dažādās kategorijās. Liepājas rokmūziķu slavas alejā (2006) redzams P. Andersona plaukstas atlējums.