Biežie izsaukumi uz nopratināšanām VDK, kur nemitīgi tika pārmesta “nepareizās, kaitīgās” mūzikas spēlēšana, tās propagandēšana un draudēts ar krimināllietas safabricēšanu un izrēķināšanos, noveda pie situācijas, ka liela daļa rokmūzikas entuziastu izvēlējās emigrēt. Viņu vidū bija Seiskis, E. Viņņiks, taču P. Andersons, piecreiz iesniedzis dokumentus izbraukšanai, saņēma atteikumu. 1972. gadā mūziķis saņēma ielūgumu uzstāties Rock’n’Roll Revival Show Vemblija stadionā Londonā, taču atkal sekoja atteikums. Mūziķis dzīvoja Imantā ļoti noslēgti, spēlēja ģitāru un dziedāja tikai tuvu draugu lokā, strādāja par kurjeru, par mākslinieku noformētāju Latvijas mākslinieciski rūpnieciskajā kombinātā “Sojuztorgreklama” un citur.
Jauns radošais pacēlums sekoja 1980. gadā, kad doties uz mūzikas dekādi Šauļos P. Andersonu uzaicināja draugs no Igaunijas Ivo Linna (Ivo Linna), kurš 1978. gadā bija izveidojis rokenrola grupu Rock Hotel. Pa ceļam uz Lietuvu notika koncerts kolhozā “Nākotne”, kurā I. Linna pēkšņi izsauca uz skatuvi P. Andersonu, un viņš milzu uztraukumā nodziedāja Karla Pērkinsa (Carl Perkins) dziesmu Blue Suede Shoes.
Pēc atgriešanās Rīgā mūziķis meklēja domubiedrus, lai atsāktu muzicēt. Vispirms P. Andersons izveidoja folkmūzikas pulciņu Mazajā ģildē, tad rudenī pievienojās Salaspilī pie Mežsaimniecības institūta “Silava” bāzētai grupai Rock and Roll Band, kas spēlēja blūzus un rokenrolus. To 1979. gadā izveidoja Uldis Vegners un Uldis Fārts, bungas – Juris Strelčs, ģitāra – Jānis Vanadziņš, kurš arī ieteica P. Andersonu kā solistu un pianistu. 1983. gadā ansamblis pēc piedalīšanās rokfestivālā Iecavā pieņēma nosaukumu “Dopings”. Kad to aizliedza, tika pieņemts nosaukums “Roka arhīvs”. Grupa pievienojās Rīgas rokklubam, kura paspārnē sāka koncertēt. Grupai pievienojās pianists Eino Kolists (Kens Kūlmens). 1984. gadā ansambli pameta U. Vegners, U. Fārtu iesauca armijā, P. Andersons īslaicīgi pievienojās Latvijas PSR Filharmonijas grupai “Tip Top”, kur mēģināja dziedāt arī latviešu valodā.
P. Andersons turpināja spēlēt rokenrolu grupā “Arhīvs” (arī The Archives). 12.1985. grupas priekšnesumu pirmo reizi demonstrēja Latvijas Televīzijas (TV) tiešraidē no pasākuma “Sporta laureāts”. Ivara Vīgnera studijā tapa pirmie skaņu ieraksti.
Arī 80. gados rokenrola spēlēšana bija daļa no pasīvās pretošanās kustības, līdz ar to P. Andersona grupas darbība iekļāvās kopējā dziesmotās neatkarības atgūšanas norisē. “Arhīva” priekšnesums kļuva par sensāciju 1986. gada mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”. 1987. gadā triumfs turpinājās festivālā “Saldus saule”, kas sākās ar “Arhīva” priekšnesumu, kā arī festivālā “Liepājas dzintars ‘87”, kur grupa uzstājās ārpuskonkursa programmā. P. Andersons kļuva par jauniešu elku Latvijā, sekoja koncerti Ļeņingradā, Viļņā, piedalīšanās festivālos Krievijā, kuru vidū redzamākais bija Rock Panorama Maskavā ar rietumu rokzvaigžņu piedalīšanos. 1988. gadā notika P. Andersona pirmais oficiālais brauciens uz ārzemēm – Poliju, taču folkmūzikas festivālā tā arī neizdevās spēlēt rokenrolu.
1989. gadā pavasarī P. Andersons negaidot tika uzņemts Zviedrijas Rokenrola Klubā par goda biedru, sekoja ielūgums piedalīties rokenrola festivālā Jenšēpingā, Zviedrijā. Notika divi lieli komercbraucieni ar koncertiem pa Dāniju kopā ar pazīstamu Floridas (Amerikas Savienotās Valstis, ASV) ritmblūza grupu Little Nicky&The Slicks. Festivālā Brean Sands (Anglijā) “Arhīvs” spēlēja uz vienas skatuves ar Bila Heilija (Bill Haley) oriģinālo Comets sastāvu. Plaša intervija ar P. Andersonu tika iekļauta BBC dokumentālajā filmā Sweet Mystery Of Rock’n’Roll. 1989. gadā “Arhīvs” ar panākumiem uzstājās festivālā “Roks par neatkarību”, sniedza neskaitāmus koncertus Latvijā. Gada beigās izdota P. Andersona un “Arhīvs” debijas skaņuplate "Pete Anderson & The Archives Live!”, kas ir pirmais albums PSRS rokmūzikas vēsturē, kuru angļu valodā ieskaņojis vietējais mūziķis. Vienlaicīgi ar plates ierakstu tapa dokumentālā īsfilma “Pits Andersons” (režisore Dzintra Geka).