Bija starp pirmajiem, kurš dziesmas balstīja elektriskās ģitāras rifos, blūza ģitārspēles tehniku apvienojot ar ritmblūza ritmiku, kantri melodiskumu un t. s. kliedzošajiem blūzmeņiem raksturīgu dziedāšanas manieri – šī kombinācija lielā mērā definēja rokenrola skanējumu. Dziesmas konsekventi adresēja pusaudžu auditorijai, stāstot par 20. gs. 50. gadu ASV patēriņa sabiedrības jauniešu tematiku – skolas dzīvi, izklaidēm, mīlestību, seksu, automašīnām, nesaprašanos ar vecākiem u. tml.

Dzimis vidusšķiras afroamerikāņu sešu bērnu ģimenē. Pusaudža vecumā aizrāvās ar blūzu un ritmblūzu, pirmo reizi publiski uzstājās 15 gadu vecumā. 18 gadu vecumā par bruņotu laupīšanu nonāca pārmācības namā, kur nodibināja vokālo kvartetu. No 1953. gada kā ģitārists un vokālists muzicēja Džonija Džonsona (Johnnie Johnson, vēlāk ilggadējs Č. Berija pianists; 2000. gadā pieprasīja līdzautorību uz daudzām Č. Berija dziesmām; prasība netika izskatīta noilguma dēļ) trio sastāvā, izpildot gan blūza un ritmblūza, gan kantri skaņdarbus. 1955. gadā sāka sadarboties ar ierakstu kompāniju Chess Records Čikāgā – pirmais singls Maybellene (pārveidota tradicionāla kantri dziesma Ida Red) guva panākumus gan ritmblūza, gan kantri un popmūzikas cienītāju vidū un tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem rokenrola ierakstiem. Turpmākajos gados Č. Berijs izvirzījās starp ievērojamākajiem rokenrola mūziķiem; klajā nāca daudzas populāras dziesmas (Roll Over Beethoven, 1956; Rock and Roll Music, 1957; Sweet Little Sixteen, 1958; Johnny B. Goode, 1958; Memphis, Tennessee, 1959), kas pieskaitāmas žanra klasikai.

1959. gada nogalē Č. Berija profesionālo darbību sarežģīja apsūdzības mazgadīgas meitenes seksuālā izmantošanā – sekoja ilgstoša tiesvedība, kas noslēdzās ar pusotru gadu ilgu cietumsodu. Arī pēc ieslodzījuma mūziķis radīja populāras dziesmas un turpināja koncertdarbību, tomēr viņa karjeras nozīmīgākais un novatoriskākais periods sakrita ar rokenrola lielākās popularitātes laiku 50. gadu 2. pusē. Paradoksāli, bet Č. Berija veiksmīgākais ieraksts radās daudz vēlāk un nebija paša sacerēts – 1972. gadā, par spīti daudzu radiostaciju boikotam un pārmetumiem bezgaumīgā frivolitātē, ASV, Lielbritānijas un citu valstu singlu tabulu 1. pozīcijā izvirzījās Deiva Bartolomjū (Dave Bartholomew) pirmsrokenrola ēras dziesma My Ding-a-Ling Č. Berija koncertieskaņojumā.

Kaut arī 1979. gadā izdotais Rock It ilgstoši palika viņa pēdējais studijas albums, Č. Berijs turpināja uzstāties līdz pat mūža nogalei. 90. dzimšanas dienā mūziķis paziņoja, ka tuvākajā laikā gaidāma skaņuplate ar viņa pirmajiem studijas ierakstiem pēc 38 gadu pārtraukuma – albumā Chuck viņš turpināja savu ierasto muzikālo stilistiku un pat ieskaņoja slaveno dziesmu Johnny B. Goode un Havana Moon variācijas Lady B. Goode un Jamaica Moon, bet tā iznākšanu 06.2017. vairs nepiedzīvoja.

Līdzās Elvisam Presijam (Elvis Presley), Bo Didlijam (Bo Diddley), Litlam Ričardam (Little Richard), Džerijam Lī Lūisam (Jerry Lee Lewis) un Fetsam Domino (Fats Domino) būdams starp agrīnā rokenrola nozīmīgākajiem izpildītājiem (un žanra nozīmīgākais autors), Č. Berijs ar savu ģitārspēli, skatuves tēlu un dziesmām neatgriezeniski izmainīja 20. gs. 2. puses populāro mūziku, atstājot lielu ietekmi arī uz nākamo paaudžu gaumi un rokmūzikas attīstību 60. un 70. gados. Viņa sacerējumus koncertrepertuārā un nereti arī skaņuplatēs iekļāvuši tādi mūziķi kā The Animals; The Band; The Beach Boys; The Beatles; Grateful Dead; The Kinks; The Rolling Stones; The Yardbirds; Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix); Eltons Džons (Elton John); Rods Stjuarts (Rod Stewart); Deivids Bovijs (David Bowie); Džons Lenons (John Lennon); Pols Makartijs (Paul McCartney); Electric Light Orchestra; Humble Pie; Linda Ronstata (Linda Ronstadt); Brūss Springstīns (Bruce Springsteen); AC/DC; Judas Priest; Motörhead un citi.

1979. gadā Č. Berijs pēc ASV prezidenta Džimmija Kārtera (Jimmy Carter) uzaicinājuma uzstājās Baltajā namā, 1984. gadā saņēma Grammy balvu “Par mūža ieguldījumu”, bet 1986. gadā kopā ar citām agrīnā rokenrola slavenībām bija starp pirmajiem Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame) uzņemtajiem mūziķiem – Rolling Stones ģitārists Kīts Ričardss (Keith Richards) svinīgajā runā teica: “Man grūti izteikties par Čaku Beriju, jo esmu nočiepis visus viņa ģitāras gājienus”. Bobs Dilans (Bob Dylan), runājot par Č. Berija dziesmu tekstiem, viņu nosaucis par “rokenrola Šekspīru”, bet Dž. Lenons viņa ietekmi rezumēja, sakot – ja rokenrolam vajadzētu dot jaunu vārdu, tas varētu būt “Čaks Berijs”.

Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauta Č. Berija izlase The Great Twenty-Eight (1982). 

1987. gadā klajā nāca Č. Berija personībai un mūzikai veltīta dokumentāla filma “Hei! Hei! Rokenrols!” (Hail! Hail! Rock’n’Roll, režisors Teilors Hekfords, Taylor Hackford, ASV) ar K. Ričardsa, Ērika Kleptona (Eric Clapton), L. Ronstatas, Etas Džeimsas (Etta James), Roberta Kreja (Robert Cray) u. c. ievērojamu mūziķu līdzdalību. 1989. gadā izdota mūziķa sarakstīta grāmata “Čaks Berijs: Autobiogrāfija” (Chuck Berry: The Autobiography).

Around and Around; Back in the U.S.A.; Brown Eyed Handsome Man; Carol; Come On; Havana Moon; Johnny B. Goode; Little Queenie; Maybellene; Memphis, Tennessee; My Ding-a-Ling*; Nadine; No Particular Place to Go; Reelin’ And Rockin’; Rock And Roll Music; Roll Over Beethoven; School Days; Sweet Little Rock ‘n’ Roller; Sweet Little Sixteen; Thirty Days; Too Much Monkey Business; You Can’t Catch Me; You Never Can Tell

* autors D. Bartolomjū

Around and Around – The Animals; Back in the U.S.A. – MC5, L. Ronstata; Back to Memphis – The Band; Beautiful Delilah – The Kinks; Bye Bye Johnny – The Rolling Stones; Brown Eyed Handsome Man – P. Makartnijs, Nina Simone (Nina Simone); Carol – The Rolling Stones; Come On – The Rolling Stones; Johnny B. Goode – Judas Priest, “Dundurs” (Pāvila Johansona latviešu teksts ar nosaukumu “Jānis ir labs”); Little Queenie – The Rolling Stones; Memphis – Faces; Rock and Roll Music – The Beach Boys, The Beatles; Roll Over Beethoven – The Beatles, Electric Light Orchestra; Sweet Little Rock’n’Roller – R. Stjuarts; Sweet Little Sixteen – Dž. Lenons; You Can’t Catch Me – Dž. Lenons; You Never Can Tell – Emilū Herisa (Emmylou Harris)

After School Sessions (Chess, 1957); One Dozen Berries (Hallmark, 1958); Chuck Berry Is On Top (Chess, 1959); St. Louis to Liverpool (Chess, 1964); Chuck Berry in London (Geffen/Universal, 1965); Chuck (Dualtone Music, 2017)