Viena no ievērojamākām neatkarīgajām ierakstu kompānijām 20. gs. 50. un 60. gados. Producēja un izdeva dažādu žanru (džezs, gospelis, ritmblūzs, souls, rokenrols) ieskaņojumus, taču lielākais ieguldījums mūzikas vēsturē saistīts ar Madija Votersa (Muddy Waters), Haulina Vulfa (Howlin’ Wolf), Litla Voltera (Little Walter) un citu mūziķu ierakstiem, kas definējuši t. s. Čikāgas blūza stilistiku.

Chess Records īpašnieki Lenards Čess (Leonard Chess, īstajā vārdā Lezjors Šmuels Čižs, Lezjor Szmuel Czyż) un viņa brālis Filips Čess (Philip Chess, īstajā vārdā Fišels Čižs, Fiszel Czyż) bija Polijas ebreji, kuri bērnībā ar vecākiem emigrējuši uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). 20. gs. 40. gados F. Čess dienēja ASV bruņotajos spēkos, savukārt L. Čess tikmēr nodarbojās ar alkohola tirdzniecību Čikāgas (Ilinoisas pavalsts, ASV) afroamerikāņu geto, bet pēc tam turpat atvēra naktsklubu, kur uzstājās vietējo iedzīvotāju iecienīti mūziķi. Česiem nebija nekādas muzikālas pieredzes, taču, sapratuši, ka industriālā uzplaukuma izraisītais darbaspēka pieplūdums no Dienvidu pavalstīm Čikāgā radījis lielu melno mūziķu īpatsvaru, bet rasu aizspriedumu dēļ vairums izdevēju viņu mūziku ignorē, brāļi saskatīja daudzsološu biznesa nišu. 1947. gadā abi iegādājās jaundibinātas ierakstu kompānijas Aristocrat Records īpašuma daļas, bet 1950. gadā kļuva par uzņēmuma vienīgajiem īpašniekiem un to pārdēvēja savā ASV pieņemtajā uzvārdā – Chess (angļu ‘Šahs’). Ar kompānijas mākslinieku izvēli un ieskaņojumu producēšanu nodarbojās abi brāļi, tomēr L. Česa prioritāte bija radošie jautājumi, bet F. Česa pamatuzdevums bija uzņēmuma vadība.

40. gadu nogalē L. Čess producēja vairākus no Misisipi pavalsts ieceļojušā M. Votersa singlus, kas izcēlās ar blūzā vēl neierasti kompetentu elektriskās ģitāras pielietojumu. Šiem ieskaņojumiem piemita minimālistisks skanējums, kurā M. Votersa balsi un ģitāru papildināja tikai kontrabass, taču 50. gadu sākumā M. Voterss sāka ierakstīties ar savu grupu – ievērojamu elektriskā jeb Čikāgas blūza izpildītājkolektīvu, kas lielā mērā iedibināja vēlāk izplatīto rokgrupu pamatsastāva modeli. Ar Chess M. Votersu saistīja ilggadēja sadarbība, kuras laikā viņš kļuva par vienu no visu laiku slavenākiem blūzmeņiem un būtiski veicināja žanra popularitāti starprasu publikā.

L. Volters bija mutes harmoniku spēlētājs M. Votersa grupā, bet 1952. gadā uzsāka solokarjeru, ieskaņojot negaidīti veiksmīgu instrumentālu singlu Juke (Nr. 1 Billboard R&B topā); L. Volters bija starp pirmajiem mūziķiem, kas, spēlējot harmonikas, izmantoja elektrisku skaņas pastiprinājumu, taču blūza vēsturē zināms arī kā vokālists un dziesmu autors.

Viens no kolorītākajiem blūzmeņiem ne tikai Chess, bet arī žanra vēsturē bija H. Vulfs – milzīga auguma vīrs ar ārkārtīgi iespaidīgu, pat biedējošu balsi, kas bieži salīdzināta ar pērkona dārdiem. Tāpat kā M. Voterss, muzicēt viņš sāka Misisipi deltas reģionā, iekļaujoties vietējā t. s. lauku blūza tradīcijā, bet vēlāk pievērsās elektriskajam blūzam un kļuva par M. Votersa galveno konkurentu cīņā par Čikāgas blūza “karaļa” statusu.

Arī Džons Lī Hukers (John Lee Hooker) sākotnēji bija Misisipi deltas blūzmenis, kurš lauku blūzu apvienoja ar bugī ritmu un robustu, bet efektīvu ģitārspēli. Dž. L. Hukers sastrādājās ar daudzām ierakstu kompānijām, taču dažus no viņa ļoti apjomīgās diskogrāfijas nozīmīgākajiem darbiem (t. sk. albumus John Lee Hooker Plays & Sings the Blues, 1961, un The Real Folk Blues, 1966) izdeva Chess.

Kontrabasists un dziedātājs Villijs Diksons (Willie Dixon) ieskaņoja vairākus klasiskus singlus, taču Chess darbībā vairāk bija ievērojams kā talantu skauts, sesijmūziķis, producents, aranžētājs un daudzu skaņdarbu autors. Tādi viņa sacerējumi kā I Just Want to Make Love to You; Hoochie Coochie Man; Spoonful un Little Red Rooster pirmo uzmanību izpelnījās M. Votersa, H. Vulfa un citu Chess blūzmeņu izpildījumā, bet pēc tam piedzīvojuši daudzu citu mūziķu interpretācijas.

Starp Chess izdotajiem māksliniekiem bija arī Eta Džeimsa (Etta James); Otiss Rašs (Otis Rush); Badijs Gajs (Buddy Guy); Otiss Spens (Otis Spann); Lovels Folsens (Lowell Fulson); Sonijs Bojs Viljamsons II (Sonny Boy Williamson II); Koko Teilore (Koko Taylor) un citi pazīstami blūza mūziķi.

1951. gadā Chess laida klajā Džekija Brenstona (Jackie Brenston) un grupas Delta Cats singlu Rocket 88, kas tiek uzskatīts par, iespējams, pirmo rokenrola ierakstu. Brāļi Česi to bija licencējuši no Memfisas (Tenesī pavalsts, ASV) producenta Sema Filipsa (Sam Philips), kurš nedaudz vēlāk nodibināja savu ierakstu kompāniju Sun Records. Chess tālākais ieguldījums rokenrola attīstībā galvenokārt saistīts ar Čaka Berija (Chuck Berry) un Bo Didlija (Bo Diddley) ieskaņojumiem.

Č. Berija debijas singls Maybellene (1955) bija pirmais Chess izdevums, kas guva plašu ievērību arī baltādainajā publikā, un dažu nākamo gadu laikā mūziķis izvirzījās par vienu no slavenākiem rokenrola autoriem un izpildītājiem. Tādi viņa hiti kā Roll Over Beethoven; Sweet Little Sixteen; Johnny B. Goode un Memphis, Tennessee ir žanra klasika, ko ieskaņojuši dažādu paaudžu mūziķi.

Arī B. Didlijs, kura slavenākos ierakstus (t. sk. 1955. gada debijas singlu Bo Diddley) izdeva Chess filiāle Checker Records, bija Misisipi pavalstī dzimis mūziķis ar lieliem nopelniem ritmblūza transformācijā par rokenrolu. Īpaši pieminami viņa eksperimenti ar afrikāņu ritmiem, kas būtiski ietekmējuši rokenrola, roka un hiphopa ritmisko struktūru.

Vēl viens hrestomātisks Checker singls (un retais baltādaina mūziķa izdevums Chess apgādā) ar lielu ietekmi uz t. s. purvu roka (swamp rock) stilistikas rašanos bija Deila Hokinsa (Dale Hawkins) rokabilī hits Suzie Q (1957); 1968. gadā šī dziesma kļuva par Creedence Clearwater Revival pirmo hitu.

Chess nozīmīgākie ieskaņojumi pārsvarā veikti 20. gs. 50. gados, taču arī nākamajā desmitgadē tā laida klajā ievērojamus M. Votersa, H. Vulfa, E. Džeimsas, B. Gaja, Fontellas Besas (Fontella Bass), Solomona Bērka (Solomon Burke) un citu blūza un soula mūziķu darbus. Uzņēmuma darbības aktīvākais periods turpinājās līdz 60. gadu nogalei, kad brāļi Česi to pārdeva magnētisko lenšu un kasešu ražotājam General Recorded Tape. Mūsdienās Chess ierakstu arhīvu apsaimnieko ierakstu kompānija Geffen Records.

Kaut arī Chess darbības pamatā bija biznesa intereses nevis mākslinieciska motivācija (brāļus Česus ar dažiem māksliniekiem saistīja cieša draudzība, taču, atbilstoši sava laika mūzikas industrijas ētikas normām, kompānijas attieksme pret mūziķiem bieži bija negodprātīga un robežojās ar ekspluatāciju), tai bija milzīga loma daudzu melnādaino mūziķu, īpaši blūzmeņu talanta attīstībā un popularizēšanā rasu segregācijas apstākļos. Chess ieraksti, kuros pirmoreiz fiksēti daudzi blūza kanonam piederīgi skaņdarbi, ne tikai dokumentēja pāreju no akustikā lauku blūza uz elektrisko pilsētas blūzu kā turpmāk izplatītāko žanra stilistiku, bet arī būtiski veicināja blūza sociālā, mākslinieciskā un komerciālā statusa maiņu, ļaujot tam no marginālas un sabiedrības lielākajai daļai mazpazīstamas dienvidu reģiona afroamerikāņu mūzikas kļūt par plaši novērtētu ASV kultūras parādību.

Nepārvērtējamu ietekmi Chess blūza un rokenrola ieraksti sniedza 60. un 70. gadu britu rokmūzikai – Džons Meiols (John Mayall); Ēriks Kleptons (Eric Clapton); The Yardbirds; Cream; Led Zeppelin; Fleetwood Mac un citi mūziķi ne tikai rūpīgi studēja Chess mākslinieku izpildījuma manieri, bet arī spēlēja daudzus viņu skaņdarbus, ko bija iepazinuši no kompānijas biroja Čikāgā pasūtinātām skaņuplatēm. Grupa Fleetwood Mac 1969. gadā Chess studijā ieskaņoja albumu Fleetwood Mac in Chicago, kura tapšanā piedalījās arī Chess blūzmeņi O. Spens, V. Diksons un B. Gajs. Savukārt H. Vulfa albumā The London Howlin’ Wolf Sessions (1971) un M. Votersa The London Muddy Waters Sessions (1972) dzirdami Ē. Kleptons, Stīvs Vinvuds (Steve Winwood), The Rolling Stones dalībnieki Čārlijs Vatss (Charlie Watts), Bils Vaimens (Bill Wyman) un citi britu mūziķi.

Īpaši ciešas attiecības ar Chess, tās māksliniekiem un repertuāru bijušas grupai Rolling Stones, kuras nosaukums ir aizguvums no M. Votersa dziesmas Rollin’ Stone (viens no pirmajiem Chess izdotajiem singliem). Savukārt grupas sastāva izveidē izšķiroša bija nejauša tās vēlāko līderu satikšanās, Kītam Ričardsam (Keith Richards) 1961. gada rudenī Dartfordas (Kentas grāfistē, Anglija) dzelzceļa stacijā uzrunājot Miku Džegeru (Mick Jagger), kuram rokās bija Liebritānijā tirdzniecībā nepieejamas Chess izdevuma skaņuplates. Rolling Stones debijas albumā (1964) cita starpā iekļautas V. Diksona, B. Didlija un Č. Berija dziesmu kaverversijas, bet pirmās ASV koncertturnejas laikā (1964) grupa Chess studijā ieskaņoja vairākus skaņdarbus, t. sk. savu pirmo Nr. 1 hitu It’s All Over Now un instrumentālu kompozīciju, kuras nosaukumā 2120 South Michigan Avenue minēta studijas adrese. Chess studijā Rolling Stones strādājuši arī vēlāk, tāpat visas tālākās darbības laikā izpildījuši daudzus Chess mākslinieku skaņdarbus, būtiski veicinot to autoru atpazīstamību. Grupas ierakstu kompānijas Rolling Stones Records prezidents 70. gados bija L. Česa dēls Māršals Čess (Marshall Chess).

Chess vēsturei veltīta BBC televīzijas dokumentālā filma “Pieraujies, Bēthoven: Chess Records sāga” (Roll Over Beethoven: The Chess Records Saga, režisors Džeimss Meikoks, James Maycock, 2010), kā arī spēlfilmas “Cadillac ieraksti” (Cadillac Records, režisors Darnels Mārtins, Darnell Martin, 2008) un “Ko tu mīli?” (Who Do You Love?, režisors Džerijs Zekss, Jerry Zaks, 2008), kurās kompānijas un tās dibinātāju stāsts gan attēlots stipri neprecīzi.

L. Čess, tāpat kā daudzi viņa ieskaņotie mākslinieki, uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1987), bet abi brāļi Česi – Blūza slavas zālē (Blues Hall of Fame, 1995).