B. Didlija elektriskās ģitāras spēlei un dziesmu ritmiskajām struktūrām 20. gs. 50. gados bija nozīmīga loma rokenrola žanrisko pamatu izveidē, kā arī liels iespaids uz vēlāko rokmūziku; plašās ietekmes dēļ tika dēvēts par Pirmsācēju (The Originator).

Nākamo mūziķi pasaulē laida sešpadsmitgadīga meitene no trūcīgas afroamerikāņu pusgraudnieku ģimenes, savukārt viņa tēvs māti tobrīd jau bija pametis. Tādēļ zēnu adoptēja vecāka radiniece; piedzimstot viņš tika kristīts tēva uzvārdā – Beitss, bet pusaudža vecumā pieņēma audžuģimenes uzvārdu Makdeniels.

Atskaitot dzīves pirmos gadus Misisipi, E. B. Makdeniels uzauga Čikāgā (Ilinoisas pavalsts, ASV), kur pamāte strādāja par skolotāju Svētdienas skolā, bet viņš apguva vijoles un trombona spēli un muzicēja baptistu baznīcas orķestrī. Pusaudža vecumā zēnu ļoti iespaidoja blūzmeņa Džona Lī Hukera (John Lee Hooker) uzstāšanās. Tās ietekmē viņš pievērsās ģitārspēlei un, paralēli strādājot dažādus darbus un cenšoties uzsākt profesionāla boksera karjeru, ar vienaudžiem muzicēja pilsētas ielās.

50. gadu sākumā, viņa blūza grupai sākot regulāri uzstāties Čikāgas klubā 708, tajā jau darbojās arī Džeroms Grīns (Jerome Green), kura perkusiju instrumentu (pārsvarā marakasa) spēlei bija ievērojama loma specifiska, vēlāk daudzām B. Didlija dziesmām piemītoša bīta izveidē. 1955. gadā E. B. Makdeniels noslēdza vienošanos ar blūza un rokenrola vēsturē nozīmīgo ierakstu kompāniju Chess Records (vairumu viņa albumu izdeva Chess filiāle Checker Records) un pieņēma skatuves vārdu “Bo Didlijs”. Par tā izcelsmi ir vairākas versijas, taču visbiežāk to saista ar t. s. didlija loku (diddley bow) – ASV Dienvidos izplatītu primitīvu vienstīgas mūzikas instrumentu, ko spēlēja pirmie blūza mūziķi. 

1955. gada pavasarī izdotais debijas singls Bo Diddley ierindojās R&B topa pirmajā vietā, piesakot autoru un izpildītāju ar spilgtu un atšķirīgu rokenrola stilistiku, kuras pamatā bija ekspresīva ģitārspēle un sinkopēts afrokubiešu deju mūzikai radniecīgs ritms. Mūziķis apgalvoja, ka pirmoreiz ar to saskāries bērnībā dzirdētajās pentakostu baznīcas dziesmās, taču rokenrola apritē tas turpmāk kļuva pazīstams kā “Bo Didlija bīts” un tika izmantots daudzu B. Didlija laikabiedru, kā arī nākamo paaudžu mūzikā. Tāpat debijas singls aizsāka humoristiski pašslavinošu, pirmās un trešās personas vēstījumā ieturētu dziesmu sēriju (mūziķa repertuārā bija arī Hey! Bo Diddley; Bo Diddley’s Dog; Story of Bo Diddley; Bo Diddley Is Crazy u. c. pseidobiogrāfiskas dziesmas).

1955. gada novembrī B. Didlijs kā viens no pirmajiem melnādainajiem māksliniekiem uzstājās ASV televīzijas (TV) populārākajā izklaides pārraidē “Eda Salivena šovs” (The Ed Sullivan Show); pēc TV producenta izvēles viņam tajā vajadzēja dziedāt folkdziesmu Sixteen Tons, tomēr tiešraidē B. Didlijs pēc savas iniciatīvas izpildīja Bo Diddley. Šā incidenta dēļ E. Salivena pārraidē viņam turpmāk tika noteikts uzstāšanās aizliegums, taču toreizējais priekšnesums tiek uzskatīts par pirmo rokenrola izpildījumu nacionāla mēroga TV.

Pirmajiem panākumiem sekoja virkne dziesmu, kas vēlāk kļuvušas par rokenrola klasiku, taču, sākoties žanra masu popularitātes vilnim, B. Didlija pārstāvniecība hitu tabulās ievērojami atpalika gan no baltādainajām slavenībām, gan no otras Chess rokenrola prominences Čaka Berija (Chuck Berry) – viņa vienīgais Top 20 hits Billboard popmūzikas tabulā bija Say Man (1959). Lielā mērā šo situāciju veicināja mūzikas “afrikāniskais” bīts un tā noteiktā svešādā enerģija, kuras dēļ konservatīvi plašsaziņas līdzekļi viņa dziesmas devēja par džungļu un mežoņu mūziku, nereti šos apzīmējumus vispārināti attiecinot arī uz rokenrolu kopumā.

Tomēr B. Didlijs visu mūžu saglabāja rokenrola patriarha autoritāti un nākamo paaudžu mūziķu cieņu. 1979. gadā viņu par ASV turnejas koncertu iesildītāju uzaicināja grupa The Clash, bet 1985. gadā viņš kā Džordža Toroguda (George Thorogood) viesis piedalījās koncertakcijā Live Aid Filadelfijā (Pensilvānijas pavalstī, ASV), kur abi izpildīja B. Didlija skaņdarbu Who Do You Love?

Aktīvu koncertdarbību mūziķis turpināja līdz 2007. gadā pārciestam insultam (2005. gadā ar pasaules turneju atzīmēja profesionālās darbības piecdesmitgadi), bet viņa pēdējais studijas albums, ar ievērojamu viesmūziķu (t. sk. grupu The Rolling Stones un Bon Jovi dalībnieki) piedalīšanos tapušais A Man Amongst Men iznāca 1996. gadā un bija nominēts Grammy balvai kategorijā Labākais laikmetīgā blūza albums (Best Contemporary Blues Album).

B. Didlijs bija viens no agrīnā rokenrola ievērojamākajiem ģitāristiem, kura izteikti ritmiskajai spēlei raksturīgs 50. gados vēl neierasti bagātīgs novatorisku efektu pielietojums (distorsija, reverberācija, tremolo u. c.). Savu pirmo elektrisko ģitāru mūziķis karjeras sākumā izgatavoja pats. Dažus gadus vēlāk, Gretsch ģitāras grifu pievienojot paštaisītam taisnstūra formas korpusam, kas atgādināja cigāru kasti, viņš uzbūvēja vēl vienu instrumentu, ko 1958. gadā tehniski pilnveidoja Gretsch kompānijas speciālisti. Neierasti stūrainā ģitāra kļuva par raksturīgu B. Didlija skatuves tēla pazīmi – mūziķis apgalvoja, ka tās kompaktā taisnstūra forma atvieglo uzstāšanos, ļaujot muzicēšanas laikā veikt straujas kustības un dinamiski pārvietoties. Nelielās partijās šo t. s. cigārkastes modeli (oficiālais nosaukums G6138 Bo Diddley) Gretsch ražo arī mūsdienās.

1959. gadā Gretsch uzņēmums pēc B. Didlija izstrādāta prototipa radīja vēl vienu neparastas formas instrumentu – Jupiter Thunderbird ar automobiļa Ford Thunderbird iedvesmotu pludlīnijas formu. Ģitāra tika izgatavota vienā eksemplārā, un daudzus gadus vēlāk B. Didlijs to uzdāvināja grupas ZZ Top līderim Billijam Gibonsam (Billy Gibbons), kurš ir liels viņa mūzikas cienītājs. B. Gibonss to spēlēja vairākos ZZ Top ierakstos, taču, nevēlēdamies unikālo instrumentu pakļaut nolietojumam koncertturnejās, vienojās ar Gretsch par tā kopijas izgatavošanu; ražotājs to nosauca abu mūziķu vārdos – G6199 “Billy-Bo” Jupiter Thunderbird, un kopš 2005. gada arī šo modeli izgatavo sērijveidā.

Sekojot Checker Records vēlmēm, B. Didlijs ieskaņoja arī blūza, sērfinga mūzikas un tvista skaņdarbus, kā arī divus Chess mūziķu supergrupu albumus ar Madiju Votersu (Muddy Waters), Litlu Volteru (Little Walter) un Haulinu Vulfu (Howlin’ Wolf). Tomēr mūziķa nozīmīgākais devums saistīts ar individuālo rokenrola traktējumu, kam viņš, par spīti dažādām žanriskām atkāpēm, palika uzticīgs visas karjeras laikā.

Specifiskā ritmika, robusti ekspresīvā ģitārspēle, afroamerikāņu pilsētu žargona un humora bagātie dziesmu teksti, tāpat arī atraktīvais publiskais tēls (liela auguma vīrs košos kreklos un spilgtās žaketēs, bieži ar kovboju platmali) B. Didlijam ļāva kļūt par vienu no savdabīgākajiem agrīnā rokenrola mūziķiem. Savukārt viņa grupa cita starpā ievērojama kā pirmais plaši pazīstamais rokenrola izpildītājkolektīvs, kurā nozīmīga loma bija sievietēm. 50. gadu nogalē un 60. gadu sākumā ritma ģitāru tajā spēlēja Pegija Džonsa (Peggy Jones), plašāk pazīstama ka Lēdija Bo (Lady Bo), bet 1962. gadā viņu nomainīja Norma Džīna Voforda (Norma-Jean Wofford) ar skatuves vārdu Hercogiene (Duchess).

Jau 20. gs. 50. gados virkne mūziķu savos sacerējumos sāka integrēt t. s. Bo Didlija bītu – viens no slavenākajiem paraugiem ir Badija Hollija (Buddy Holly) 1957. gada hits Not Fade Away, kas ilgstoši bijis arī Rolling Stones repertuārā. Turpmāk šis vienkāršais, taču specifiskais, viegli atpazīstamais ritmiskais zīmējums kļuva par vienu no rokenrola muzikālās valodas pamatelementiem un izplatījās arī citos žanros – uzskatāmi tā izmantojuma paraugi ir grupas U2 1988. gada skaņdarbs Desire un Džordža Maikla (George Michael) 1990. gada dziesma Freedom! ’90.

Savukārt viņa humoristiski pašcildinošās dziesmas un skaņdarbi, kuros B. Didlijs un Dž. Grīns, fonā skanot monotonam bītam, apmainās savstarpējām, afroamerikāņu mutvārdu folkloras tradīcijās ieturētām dzēlībām, nereti minēti starp hiphopa mākslinieciskajiem pirmavotiem.

1963. gadā B. Didlijs ar Litlu Ričardu (Little Richard), The Everly Brothers un vēl mazpazīstamo grupu Rolling Stones veica koncertturneju par Lielbritāniju, atstājot lielu iespaidu uz daudziem vietējiem mūziķiem, kuri apguva viņa bītu un ģitārspēles elementus, nereti pārņemot repertuārā arī viņa dziesmas. Stipri izteikta B. Didlija ietekme piemita grupai Rolling Stones, kuras debijas albumā (1964) iekļauta viņa dziesmas Mona (I Need You Baby) kaverversija. Savukārt The Who debijas albumā (1965) dzirdama B. Didlija I’m A Man, kas šajā laikā bija arī The Yardbirds repertuārā. 20. gs. 60. gados viņa skaņdarbus izpildīja arī tādas britu rokgrupas kā The Animals; Manfred Mann; The Kinks un The Pretty Things, kuras nosaukums ir aizgūts no B. Didlija dziesmas Pretty Thing.

Pateicoties šīm britu invāzijas grupām, 60. gadu otrajā pusē B. Didlija mūzika atguva aktualitāti arī amerikāņu mūziķu starpā. Viena no pazīstamākajām viņa dziesmu kaverversijām ir grupas Creedence Clearwater Revival albumā Cosmo’s Factory (1970) dzirdamā Before You Accuse Me (Take a Look at Yourself); 1989. gadā tās interpretāciju ieskaņoja arī Ēriks Kleptons (Eric Clapton). B. Didlija dziesmas izpildījuši arī New York Dolls; Aerosmith, B. Gibonss u. c. pazīstami mūziķi.

1987. gadā B. Didlijs līdz ar citiem 20. gs. 50. gadu rokenrola pionieriem bija starp pirmajiem mūziķiem, kas uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame); uzņemts arī Blūza slavas zālē (Blues Hall of Fame, 2003) un Ritmblūza mūzikas slavas zālē (Rhythm and Blues Music Hall of Fame, 2017).

1998. gadā saņēmis Grammy Mūža sasniegumu balvu (Grammy Lifetime Achievement Award).

2020. gadā viņa divu pirmo albumu Bo Diddley (1958) un Go Bo Diddley (1959) apvienotais izdevums iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time).

 Before You Accuse Me (Take a Look at Yourself); Bo Diddley; Bring It on Jerome; Crackin’ Up; Diddy Wah Diddy; Diddley Daddy; Hey! Bo Diddley; I’m A Man; You Can’t Judge a Book by the Cover; Mona (I Need You Baby); Pretty Thing; Road Runner; Say Man; Story of Bo Diddley; Who Do You Love?

Bo Diddley (Chess, 1958); Go Bo Diddley (Checker, 1959); Have Guitar Will Travel (Checker, 1960); Bo Diddley in the Spotlight (Checker, 1960); Bo Diddley Is a Gunslinger (Checker, 1960); Bo Diddley Is a Lover (Checker, 1961); Bo Diddley (Checker, 1962); Bo Diddley & Company (Checker, 1963); Super Blues* (Checker, 1967); The Super Super Blues Band** (Checker, 1968); The Black Gladiator (Checker, 1970); A Man Amongst Men (Atlantic, 1996)

* ar Madiju Votersu un Litlu Volteru

** ar Madiju Votersu un Haulinu Vulfu