Populārs agrīnā rokenrola (20. gs. 50. gados) mūziķis ar lielu ietekmi uz 60. un 70. gadu rokmūziku.

Badijs Hollijs auga muzikālā ģimenē, kopš bērnības aizrāvās ar kantri, vēlāk arī ritmblūzu, un pusaudža gados kā kantrimūziķis sāka uzstāties deju pasākumos un vietējās televīzijas konkursos. 1955. gadā vairākos koncertos uzstājās pirms Elvisa Preslija (Elvis Presley), kura ietekmē izlēma turpmāko muzikālo darbību saistīt ar rokenrolu.

1956. gadā B. Hollijs ar savu grupu The Two Tunes (reizēm arī The Three Tunes) izdeva vairākus bez ievērības palikušus singlus, bet 1957. gadā uzsāka sadarbību ar producentu un menedžeri Normenu Petiju (Norman Petty); grupa šajā laikā pieņēma nosaukumu The Crickets. B. Hollijs bija tās radošais līderis, dziedātājs un solo ģitārists. Pirmais Crickets singls ar pašsacerētu dziesmu That’ll Be the Day (1957) guva negaidītus panākumus, sasniedzot 1. vietu ASV un Anglijā.

Nākamā pusotra gada laikā B. Hollijs – gan Crickets sastāvā, gan kā solo mākslinieks – ieskaņoja virkni plašu popularitāti iemantojušu rokenrola un popmūzikas dziesmu.

B. Hollijs bija viens no sava laika populārākajiem mūziķiem, taču publiskā veidola, kā arī muzikālās stilistikas un skanējuma dēļ ieņēma savrupu vietu agrīnā rokenrola zvaigžņu plejādē. Būtiski atšķirīgs bija jau B. Hollija ārējais izskats – kalsns jaunietis, īsiem matiem, tuvredzības dēļ viņš valkāja brilles masīvos raga rāmjos, un, tāpat kā pārējie Crickets dalībnieki, tērpās tumšā biznesa uzvalkā. B. Hollija skatuves tēlam nepiemita citām rokenrola slavenībām (Džerijs Lī Lūiss, Jerry Lee Lewis; E. Preslijs; Litls Ričards, Little Richard; Džīns Vinsents; Gene Vincent, u. c.) raksturīgais dumpīguma, seksualitātes un draudīgas eksotikas starojums. Viņa dziedāšanas maniere bija apvaldītāka un mūzika melodiskāka – tā piedāvāja mērenāku rokenrola versiju ar mazāk uzsvērtu ritmblūza nepieradinātību un ne tik sakāpinātu paaudžu konflikta potenciālu. Citas slavenības varēja apbrīnot, bet B. Hollija stājā, izskatā un dziedāšanā klausītājiem bija vieglāk saskatīt līdzību sev.

B. Hollijs gāja bojā aviokatastrofā 22 gadu vecumā. Tajā pašā negadījumā dzīvību zaudēja vēl divi pazīstami dziedātāji (Ričijs Valenss, Ritchie Valens, un Lielais Bopers, The Big Bopper), taču B. Hollijs bija pirmais tik ievērojamais rokenrola paaudzes mūziķis, kurš miris slavas un radošo spēju virsotnē, viena no pirmajām pāragri mirušajām pēckara populārās kultūras slavenībām, un viņa nāvei bija milzīga rezonanse daudzu Rietumvalstu pusaudžu dzīvē. Pieminot šā zaudējuma izraisīto šoku paaudzes kolektīvajā pieredzē, amerikāņu dziesminieks Dons Maklīns (Don McLean) populārajā dziesmā American Pie (1971) B. Hollija nāves dienu raksturojis kā “dienu, kad nomira mūzika”.

Par spīti ļoti īsajam mūžam un profesionālās darbības periodam, B. Hollija radošajā mantojumā ir daudz populāru dziesmu, kas savā laikā izcēlās ar oriģinālu skanējumu un nereti arī novatorisku un bieži atdarinātu ierakstu producējumu. Savukārt Crickets nereti pieminēta, kā viena no pirmajām grupām, kas ieviesa nākamajā desmitgadē izplatītāko rokgrupas instrumentārija modeli: solo ģitāra, ritma ģitāra, bass, bungas un vokāls.

Būtiski, ka B. Hollija repertuārā bija daudz viņa paša sacerējumu (nereti līdzautorībā ar N. Petiju un Crickets bundzinieku Džeriju Elisonu, Jerry Allison), un viņš arī producēja daļu no saviem ieskaņojumiem. Kaut tas nebija pirmais šāda veida precedents, 50. gados, atšķirībā no nākamo paaudžu rokmūzikas, šāda radoša daudzpusība vēl ne tuvu nebija pašsaprotama.

Īpaši liela ietekme B. Hollija mūzikai bija Anglijā (viņš bija starp pirmajiem amerikāņu rokenrola mūziķiem, kuri koncertēja šajā valstī), kur B. Hollijs un viņa jaunrade bija arī viens no topošās grupas The Beatles mūziķu etaloniem un motivācijas avotiem. Džons Lenons (John Lennon) un Pols Makartnijs (Paul McCartney) vairākkārt atzinuši, ka tieši B. Hollija ietekmē sākuši sacerēt dziesmas; darbības agrīnajā stadijā viņu grupas repertuārā ietilpa vairāk nekā 10 no B. Hollija repertuāra aizgūtu skaņdarbu, savukārt viņu pirmā studijā ierakstītā (1958) dziesma bija That’ll Be the Day; arī bītlomānijas perioda albumā Beatles For Sale (1964) iekļauta B. Hollija Words of Love, bet Dž. Lenona albumā Rock and Roll (1975) dzirdama Peggy Sue.

Līdzīga ietekme B. Hollijam bija arī uz daudziem citiem sekotājiem – viens no pirmajiem populārajiem The Rolling Stones singliem bija viņa dziesmas Not Fade Away kaverversija (1964), kas arī 21. gs. ir grupas koncertrepertuārā.

Starp savas radošās identitātes agrīnajiem pirmavotiem B. Holliju ierindojuši arī tādi mūziķi kā Bobs Dilans (Bob Dylan); Eltons Džons (Elton John); Ričards Houlijs (Richard Hawley); Ēriks Kleptons (Eric Clapton); Elviss Kostello (Elvis Costello); Toms Petijs (Tom Petty); Ramones; Klifs Ričards (Cliff Richard); Brūss Springstīns (Bruce Springsteen) un citi.

B. Hollijs līdz ar citiem agrīnā rokenrola klasiķiem bija starp pirmajiem, kas uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1986). Uzņemts arī Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 1986), viņam piešķirta Grammy balva par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Award, 1997).

Mūziķim veltīta biogrāfiska spēlfilma “Badija Hollija stāsts” (The Buddy Holly Story, režisors Stīvs Rašs, Steve Rush, ASV, 1978), bet 1989–2008. gadā Viktorijas pils teātrī (Victoria Palace Theatre) Londonas (Anglijā) Vestendā vairāk nekā 5 tk izrāžu piedzīvoja mūzikls “Badijs – Badija Hollija stāsts” (Buddy – The Buddy Holly Story, uzvests arī ASV, Austrālijā un Vācijā).

Amerikāņu rokgrupa The Weezer sacerējusi dziesmu Buddy Holly (1994), bet 2011. gadā izdotā piemiņas albumā Rave On Buddy Holly dziedātāja repertuāru interpretē dažādu paaudžu un žanru mūziķi: The Black Keys; Florence + The Machine; Džulians Kasablankass (Julian Casablancas); P. Makartnijs; Lū Rīds (Lou Reed); Petija Smita (Patti Smith) un citi.

2018. gadā klajā nākušajā albumā True Love Ways B. Hollija hiti dzirdami viņa oriģinālajos vokāla un ģitārspēles ieskaņojumos, kas papildināti ar jauniem aranžējumiem Londonas Karaliskā filharmonijas orķestra (Royal Philharmonic Orchestra) izpildījumā.

Everyday; I’m Gonna Love You Too; It Doesn’t Matter Anymore; Maybe Baby; Not Fade Away; Oh, Boy!; Peggy Sue; Peggy Sue Got Married; Raining in My Heart; Rave On!; That’ll Be the Day; Think It Over; True Love Ways; Words of Love

The “Chirping” Crickets (Brunswick, 1957)*; Buddy Holly** (Coral, 1958); That’ll Be the Day (Decca, 1958)***; True Love Ways**** (Decca, 2018)

* ar Crickets

** solo

*** ar Three Tunes

**** ar Royal Philharmonic Orchestra