Profesionālu darbību sāka jau bērnībā, mākslinieciski nozīmīgākais periods bija 20. gs. 70. gados.

Īsi pēc piedzimšanas slimnīcā piedzīvotā medicīniskā negadījumā pilnībā zaudēja redzi un nekad to neatguva. Bērnībā dziedāja baznīcas korī un pašmācībā apguva mutes harmoniku, bungu un klavieru spēli. 11 gadu vecumā noslēdza līgumu ar ierakstu kompānijas Motown filiāli Tamla un sāka uzstāties ar skatuves vārdu Mazais Stīvijs Vonders (Little Stevie Wonder).

11 gadu vecumā ieskaņoja pirmo albumu Tribute to Uncle Ray, kas lielākoties sastāvēja no Reja Čārzla (Ray Charles) repertuāra dziesmām, kā arī instrumentālu skaņuplati The Jazz Soul of Little Stevie (abas 1962. gadā, izdotas otrādā secībā), un sāka piedalīties koncertturnejās ar citiem Motown ierakstu māksliniekiem. Koncertieraksts Recorded Live: The 12 Year Old Genius (1963) kļuva par pirmo Motown izdoto albumu, kas sasniedzis 1. vietu Billboard topā, savukārt tajā iekļautais instrumentālais skaņdarbs Fingertips, Part 2 S. Vonderu padarīja par jaunāko izpildītāju, kurš šādu sasniegumu guvis singlu topā.

1964. gadā mūziķis atteicās no skatuves vārda Mazais un turpmāk ir pazīstams kā Stīvijs Vonders. Sākotnēji bērnišķīgi augstais vokāls pamazām iemantoja pieaugušāku un niansētāku tenora skanējumu, savukārt repertuārā līdzās jau pazīstamiem dažādu žanru pophitiem arvien biežāk ienāca arī paša sacerētas (nereti kopā ar citiem autoriem) dziesmas, t. sk. plašus panākumus guvušie hiti Uptight (Everything’s Alright; 1965); I Was Made to Love Her (1967); My Cherie Amour (1969); Signed, Sealed, Delivered I’m Yours (1970) un citi.

Kvalitatīvi jauns S. Vondera profesionālas darbības posms sākās 70. gadu sākumā, kad mūziķis sasniedza pilngadību, noslēdza jaunu, ievērojami lielāku radošo neatkarību garantējošu vienošanos ar Motown, sacerēja dziesmas kopā ar savu dzīvesbiedri – soula dziedātāju Sairitu Raitu (Syreeta Wright) un bija savu ierakstu producents vai līdzproducents.

Albums Music of My Mind (1972), kurā S. Vonders pats ieskaņojis gandrīz visus instrumentus, pirmo reizi soulmūzikas vēsturē tik bagātīgi izmantojot sintezatorus, pieteica mākslinieciski nobriedušāku un daudzslāņaināku skanējumu. Masu popularitāti veicināja jau pēc dažiem mēnešiem sekojušais albums Talking Book (1972) ar fanka hitu Superstition un sapņainu popdziesmu You Are the Sunshine of My Life – abi singli sasniedza 1. pozīciju ASV. 1972. gadā S. Vonders kā iesildošais mūziķis piedalījās grupas The Rolling Stones koncertturnejā, savu mūziku darot pazīstamu arī baltādainajai roka publikai, bet 1973. gadā cieta smagā satiksmes negadījumā, gūstot dzīvībai bīstamas traumas, kas tomēr nemazināja viņa radošo aktivitāti.

Nākamie albumi – Innervisons (1973); Fulfillingness’ First Finale (1974); Songs in the Key Of Life (1976; 21 skaņdarba krājums divās ilgspēlējošās un vienā singla platē ir S. Vondera vērienīgākais un komerciāli veiksmīgākais darbs, kas 14 nedēļas saglabāja 1. vietu Billboard topā) – saņēma Grammy balvu kategorijā Gada albums (Album of the Year), radot joprojām vienīgo precedentu, kad ar to godalgoti trīs pēc kārtas sekojoši viena mākslinieka ieraksti.

Šajā laikā S. Vondera dziesmās nereti skarta sabiedriski un politiski aktuāla problemātika (ASV rasu situācija, nabadzība, ekoloģija, garīgums u. c.), un viņš ir viens no desmitgades populārākajiem mūziķiem, kura jaunradei piemīt gan mākslinieciska un novatoriska kvalitāte, gan sociāla un komerciāla aktualitāte.

Lielāko radošo un komerciālo panākumu periodu S. Vonders noslēdza ar eksperimentālu mūziku dokumentālai filmai “Augu slepenā dzīve” (The Secret Life of Plants, režisors Valons Grīns, Walon Green, ASV, 1978), kas dzirdama albumā Stevie Wonder’s Journey Through “The Secret Life of Plants” (1979).

Kaut arī karjeras turpinājumā S. Vondera jaunradei vairs nepiemita agrākā produktivitāte un rezonanse, viņš arī turpmāk izdevis augstu kritikas un publikas novērtējumu guvušus albumus (Hotter Than July, 1980; In Square Circle, 1985; A Time to Love, 2005).

1982. gadā lielus starptautiskus panākumus guva S. Vondera un Pola Makartnija (Paul McCartney) duets Ebony & Ivory, 1985. gadā viņš piedalījās ASV mūzikas zvaigžņu kora USA for Africa singlā We Are the World, kā arī ieskaņoja singlu That’s What Friends Are For ar Dianu Vorviku (Dionne Warwick), Gledisu Naitu (Gladys Knight) un Eltonu Džonu (Elton John) – abu pēdējo ierakstu peļņa veltīta labdarības mērķiem. Par vienu no 80. gadu lielākajiem hitiem pasaulē kļuva S. Vondera I Just Called to Say I Love You (1984), savukārt nākamajā desmitgadē milzīgus panākumus guva amerikāņu repera Kūlio (Coolio) skaņdarbs Gangsta’s Paradise (1995), kas balstīts S. Vondera dziesmas Pastime Paradise (1976) ieraksta semplos.

21. gs. S. Vonders joprojām veic vērienīgas koncertturnejas un sadarbojas ar dažādu žanru mūziķiem (Basta Raimss, Busta Rhymes; Rafaels Sadiks, Raphael Saadiq; Marks Ronsons, Mark Ronson; Snūpdogs, Snoop Dogg; Andrea Bočelli, Andrea Bocelli; Selīna Diona, Celine Dion; Tonijs Benets, Tony Bennett, u. c.).

Būdams viens no visu laiku ievērojamākiem populārās mūzikas autoriem un izpildītājiem, S. Vonders radījis daudz dziesmu un albumu, kas iemantojuši klasikas statusu un atstājuši lielu ietekmi uz vairāku paaudžu mūziku. Bagātīgu afroamerikāniskās mūzikas (ritmblūzs, souls, fanks, gospelis, džezs u. c.) tradīciju klāstu apvienojot ar spilgtu un individuālu melodisko izjūtu, aranžētāja un vokālista talantu, S. Vonders, iespējams, vairāk nekā jebkurš cits viņa paaudzes mūziķis ietekmējis visu mūsdienu t. s. melnās mūzikas paradigmu. Par autoritāti un iedvesmotāju viņu atzinuši daudzi nākamo paaudžu mākslinieki: Ērika Badū (Erykah Badu); Beibīfeiss (Babyface); Bejonsē (Beyoncé); Doktors Dre (Dr. Dre); Džei Zī (Jay-Z); Maikls Džeksons (Michael Jackson); Lorīna Hila (Lauryn Hill); Vitnija Hjūstone (Whitney Houston); R. Kellijs (R. Kelly); Lenijs Kravics (Lenny Kravtiz); Bruno Mārss (Bruno Mars); Prinss (Prince); Kanje Vests (Kanye West; kopš 2018. gada Ye); Farels Viljamss (Pharrell Williams) un citi.

20. gs. 60. gados S. Vondera agrīnie pophiti palīdzēja rasties soulmūzikas skanējumam, kas kļuva pazīstams kā “Motown skaņa” un ļāva Motown kļūt par vienu no vadošajiem ASV mūzikas industrijas uzņēmumiem. Savukārt viņa 70. gadu ieraksti līdz ar Mārvina Geja (Marvin Gaye), Aizeka Heisa (Isaak Hayes) un Kērtisa Meifīlda (Curtis Mayfield) tālaika darbiem ritmblūzā un soulā balstītās afroamerikāņu mūzikas idejisko mērogu mainīja no hedoniskas deju mūzikas singliem uz idejiski un mākslinieciski vienotiem albumiem. Taču arī pievēršoties sabiedriski jutīgai tematikai S. Vondera mūzika saglabāja optimismu un dzīvi apliecinošu noskaņojumu, kas tai ļāva gūt panākumus vairāku paaudžu auditorijā.

Savukārt viņa aizraušanās ar moderniem tehnoloģiskiem risinājumiem 70. gados ievērojami paplašināja priekšstatus par sintezatoru un citu elektronisko instrumentu, tāpat semplēšanas un digitālo ierakstu tehnoloģiju iespējām un pielietojamību, sniedzot nozīmīgu devumu arī rokmūzikas un elektroniskās mūzikas attīstībā.

S. Vonders ir viens no visvairāk godalgotajiem mūziķiem mūzikas industrijas vēsturē – viņa ieraksti novērtēti ar 25 Grammy balvām (nominēti vairāk nekā 70 reižu), viņam piešķirta arī Grammy balva par mūža ieguldījumu (Lifetime Achievement Award, 1996). Saņēmis arī Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu "Oskars" (Oscar) un Zelta Globusa balvu (Golden Globe Award) – abas par dziesmu I Just Called to Say I Love You, kas sacerēta filmai “Sieviete sarkanā” (The Woman in Red, režisors Džīns Vailders, Gene Wilder, ASV, 1984) un tika atzīta par Labāko oriģināldziesmu (Best Original Song, 1985).

Mūziķis saņēmis arī Polar mūzikas balvu (Polar Music Prize, 1999), uzņemts Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 1983) un Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1989).

Žurnāla Rolling Stone “500 visu laiku labāko albumu” reitingā (2012) iekļauti četri S. Vondera darbi.

S. Vondera sabiedriskā un humanitārā darbība novērtēta ar ASV Nacionālā pilsoņtiesību muzeja (National Civil Rights Museum) balvu par mūža ieguldījumu (Lifetime Achievement Award), Apvienoto Nāciju Organizācijas Miera vēstneša titulu (United Nations Messenger of Peace, 2009) un ASV prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) piešķirtu Prezidenta Brīvības medaļu (Presidential Medal of Freedom, 2014).

Blowin’ in the Wind (Bobs Dilans, Bob Dylan); Boogie On Reggae Woman; Do I Do; Ebony Eyes; Fingertips, Part 2 (Henrijs Kosbijs, Henry Cosby/Klarenss Pols, Clarence Paul); For Your Love; Higher Ground; I Just Called to Say I Love You; I Was Made to Love Her (S. Vonders/Lola Meja Hārdaveja, Lula Mae Hardaway/H. Kosbijs/Silvija Moja, Sylvia Moy); I Wish; Yester-Me, Yester-You, Yesterday (Rons Millers, Ron Miller/Braiens Velss, Bryan Wells); You Are the Sunshine of My Life; You Haven’t Done Nothin; Isn’t She Lovely; Lately; Living for the City; Master Blaster (Jammin’); My Cherie Amour (S. Vonders/H. Kosbijs/S. Moja); Never Dreamed You’d Leave in Summer (S. Vonders/S. Raita); Part-Time Lover; Ribbon in the Sky; Signed, Sealed, Deliverd I’m Yours (S. Vonders/S. Raita/Lī Garets, Lee Garrett/L. M. Hārdaveja); Sir Duke; Superstition; Superwoman (Where Were You When I Needed You); Uptight (Everything’s Alright) (S. Vonders/H. Kosbijs/S. Moja)

* ja iekavās nav minēts cits autors

The Jazz Soul of Little Stevie (Tamla, 1962); Tribute to Uncle Ray (Tamla, 1962); Recorded Live: The 12 Year Old Genius* (Tamla, 1963); With a Song in My Heart (Tamla, 1963); Stevie at the Beach (Tamla, 1964); Up-Tight (Tamla, 1966); Down to Earth (Tamla, 1966); I Was Made to Love Her (Tamla, 1967); Someday at Christmas (Tamla, 1967); Eivets Rednow (Gordy, 1968); For Once in My Life (Tamla, 1968); My Cherie Amour (Tamla, 1969); Stevie Wonder Live* (Tamla, 1970); Live at the Talk of the Town* (Tamla, 1970); Signed, Sealed & Delivered (Tamla, 1970); Where I’m Coming From (Tamla, 1971); Music of My Mind (Tamla, 1972); Talking Book (Tamla, 1972); Innervisions (Tamla, 1973); Fulfillingness’ First Finale (Tamla, 1974); Songs in the Key of Life (Tamla, 1976); Stevie Wonder’s Journey Through “The Secret Life of Plants”** (Tamla, 1979); Hotter Than July (Tamla, 1980); The Woman in Red** (Motown, 1984); In Square Circle (Tamla, 1985); Characters (Motown, 1987); Jungle Fever** (Motown, 1991); Conversation Peace (Motown, 1995); Natural Wonder* (Motown, 1995); A Time to Love (Motown, 2005)

 * koncertieraksti

** mūzika tāda paša nosaukumu filmai