Kopš bērnības būdams profesionāls mūziķis, 20. gs. 70. gados S. Vonders kļuva par vienu no vadošajiem ASV melnādaino kopienu pārstāvošajiem māksliniekiem, un ar dabisku muzikalitāti, tehnisku virtuozitāti un vizionāra vērienu kombinēja ne vien dažādus melno amerikāņu mūzikas žanrus (R&B, souls, fanks, džezs, gospelis un blūzs), bet arī “baltā” popa un latīņu mūzikas ietekmes. Starp Songs in the Key of Life dziesmām netrūkst liriski romantisku balāžu, tomēr albuma muzikālo ievirzi visvairāk nosaka aizrautīgi uzmundrinoša fanksoula enerģija. Vairāku dziesmu garums pārsniedz septiņas un astoņas minūtes, tām izvēršoties ritmiski aktīvās un melodiski krāšņās svētku gara piesātinātās himnās, kas pielīdzināmas Āfrikas tautu rituālās mūzikas urbānai versijai.
Tāpat kā citiem S. Vondera 70. gadu darbiem, arī daudzām Songs in the Key of Life dziesmām ir melnādaino amerikāņu problemātiku akcentējoši teksti (bezpajumtnieku un geto iemītnieku ikdiena, nabadzība, sociālas perspektīvas trūkums, kūtrums un apātija), taču šoreiz nozīmīgs ir fakts, ka 1976. gadā tika vērienīgi atzīmēta ASV valstiskās neatkarības divsimtgade. Dažādos sabiedrības slāņos šis notikums tika uztverts atšķirīgi. Ar nostalģisku un patriotisku patosu kontrastēja iekšpolitisku krīzi izraisījušais Votergeitas skandāls, kura dēļ 1974. gadā bija spiests atkāpties ASV prezidents Ričards Niksons (Richard Nixon), tāpat Vjetnamas kara (1955–1975) traumatiskās sekas un progresējoša sociāla noslāņošanās, kuras degradējošais efekts īpaši izpaudās melnādaino iedzīvotāju vidū.
Šajā situācijā S. Vonders, izmantojot savu autoritāti starprasu publikā, vēršas arī pie baltādainajiem klausītājiem, mudinot gan uz empātisku līdzcilvēku izpratni, gan refleksiju par savu lomu sabiedrības neviendabībā un rasu spriedzē. Tomēr moralizējošs didaktikas, aizvainotības vai neiecietības vietā albumā dominē savstarpējas solidaritātes nepieciešamības apziņa. To S. Vonders piesaka jau pirmajā dziesmā Love’s in Need of Love Today, dziedot, ka naidpilnā pasaulē ir apdraudēta mīlestība kā garīgs un stabilizējošs spēks, kura trūkumam var būt neatgriezeniski postošas sekas, un uzsverot, ka mīlestības glābšana ir tūlītējs un neatliekams uzdevums, bet vienīgais līdzeklis tā veikšanai ir pati mīlestība visplašākajā izpratnē. Savukārt dziesmā Black Man, pieminot dažādu rasu ASV iedzīvotāju vēsturiskos nopelnus, LP pamatvēstījums rezumēts ar frāzi “Dievs savu pasauli radīja visiem ļaudīm”.
20. gs. 70. gados par albuma lielākajiem hitiem kļuva fanka skaņdarbi I Wish un Sir Duke – veltījums 1974. gadā mirušajam Djūkam Elingtonam (Duke Ellington); sabiedrības vienotības un kultūru mijiedarbības aspektā zīmīgi, ka līdzās D. Elingtonam un citiem melnajiem džeza pionieriem, tajā pieminēts baltais trombonists un orķestra vadītājs Glens Millers (Glenn Miller). Arī mūsdienās daudzu valstu radiostacijas regulāri atskaņo optimistisko popdziesmu Isn’t She Lovely, ko S. Vonders veltījis savai meitiņai Aišai (Aisha Morris), bet 1995. gadā par vienu no pirmajiem globālajiem hiphopa hitiem kļuva Kūlio (Coolio) dziesma Gangsta’s Paradise, kas balstīta Songs in the Key of Life skaņdarba Pastime Paradise samplā; S. Vonders tika atzīts par Gangsta’s Paradise līdzautoru.