20. gs. 60. gados M. Gejs bija viens no ierakstu sabiedrības Motown Records (Tamla bija Motown struktūrvienība) slavenākajiem izpildītājiem, kurš regulāri guva panākumus ar R&B un popsoula hitiem. Taču desmitgades nogalē dziedātāja profesionālajā darbībā iestājās apsīkums. To veicināja viņa dueta partneres Temijas Terelas (Tammi Terrell) slimība un nāve, paša mūziķa ģimenes krīze un neapmierinātība ar Motown uzsvērti izklaidējošo repertuāra ievirzi, kas krasi kontrastēja ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sociālpolitisko realitāti, t. sk. karu Vjetnamā, augošo starprasu spriedzi, bezdarba un nabadzības izplatību, kā arī policijas brutalitāti melnādaino iedzīvotāju rajonos. Šo apstākļu ietekmē M. Gejs pārtrauca koncertdarbību un pārvērtēja savu mākslinieka pozīciju, apņemoties norobežoties no Motown apzināti apolitiskās nostājas un rakstīt un izpildīt dziesmas par laikmeta dzīves realitāti.

1969. gadā Motown grupas Four Tops dalībnieks Rinaldo Obijs Bensons (Renaldo Obie Benson) kļuva par liecinieku policijas vardarbībai, izgaiņājot pretkara demonstrāciju. Šos iespaidus mūziķis aprakstīja dziesmā What’s Going On?. Pārējiem Four Tops dalībniekiem to atzīstot par grupai nepiemērotu, R. O. Bensons savu sacerējumu piedāvāja M. Gejam, kurš pārveidoja tā tekstu un atteicās no nosaukuma formulējuma jautājuma izteiksmē, sākotnējo sašutuma un neizpratnes apliecinājumu (“Kas notiek?”) pārvēršot sociālpolitisku norišu komentārā, kura frāze “karš nav atbilde, tikai mīlestība var uzveikt naidu” noteica viņa nākamā albuma tematisko virzību.

Kad M. Gejs What’s Going On prezentēja Motown vadībai kā savu nākamo singlu, sabiedrības prezidents Berijs Gordijs (Berry Gordy) to atzina par sliktāko dziesmu, ko viņš jebkad dzirdējis, un atteicās izdot. Šo nostāju B. Gordijs mainīja tikai pēc M. Geja draudiem pārtraukt attiecības ar Motown.

1971. gada sākumā klajā laistais singls guva tūlītējus panākumus un sasniedza Billboard soulmūzikas topa virsotni un visu žanru mūziku aptverošās Hot 100 tabulas otro vietu, nodrošinot M. Gejam radošo brīvību LP tālākajā tapšanas procesā un ļaujot What’s Going On kļūt par vienu no pirmajiem Motown izdevumiem, ko pilnībā producējis mūzikas autors un izpildītājs.

Astoņu pārējo LP iekļauto dziesmu pamatieskaņojumi tika veikti 10 dienu sesijās 1971. gada martā Motown A studijā Detroitā (Mičiganas pavalsts, ASV), kur tapuši daudzi ievērojami soulmūzikas darbi. 20. gs. 60. gados instrumentālo pavadījumu Motown mākslinieku ierakstos parasti spēlēja grupa The Funk Brothers, taču M. Gejs, nevēlēdamies atražot Motown skanējuma klišejas, dažus tās dalībniekus aizstāja ar citiem mūziķiem, t. sk. saksofonistu Īlaiju Fonteinu (Eli Fontaine), bundzinieku Četu Forestu (Chet Forest) un vairākiem perkusiju spēlētājiem.

Savukārt M. Geja un fona vokālistu dziedājums tika ierakstīts Motown B studijā Detroitā. Turpat ieskaņotas arī Detroitas simfoniskā orķestra stīgu grupas partijas, ko aranžējis Deivids Van DePits (David Van DePitte) – viņa orķestrāciju nozīme M. Geja mūzikas labskanībā reizēm salīdzināta ar Nelsona Ridla (Nelson Riddle) aranžējumu lomu Frenka Sinatras (Frank Sinatra) ierakstos.

LP pirmās skaņas klausītāju ieved bezrūpīgā mājas viesību atmosfērā, bet līdz ar tituldziesmas saksofona motīvu sākas stāsts par armijas veterānu, kurš pēc kara šausmām saskaras ar ASV ikdienas realitāti un albuma turpinājumā nododas pārdomām par sabiedrības iekšējām pretrunām un to radītām netaisnībām; šo konceptuālo risinājumu iedvesmojušas M. Geja sarunas ar jaunāko brāli, kurš nesen bija pārradies no karadienesta Vjetnamā. Starp albuma skaņdarbiem nav atdalošu paužu, to savstarpēji papildinošās tēmas pāraug cita citā, veidojot tematikā un skanējumā vienotu veselumu.

Dziesmā What’s Happening Brother daudzu melnādaino amerikāņu ikdiena atklāta no kara pārnākuša bezdarbnieka skatījumā, Flyin’ High (In the Friendly Sky) varoni kara traumatiskā pieredze un sociālā bezcerība novedusi heroīna atkarībā, Save the Children stāsta par sabiedrības atbildību nākamo paaudžu priekšā, bet God Is Love un Wholy Holy ir Dieva, garīguma un mīlestības slavinājumi. Albuma populārākie skaņdarbi līdzās tituldziesmai ir Mercy Mercy Me (The Ecology) – viena no pirmajām plašu ievērību guvušajām dziesmām par planētas ekoloģisko apdraudētību, un Inner City Blues (Make Me Wanna Holler), kurā atklāta afroamerikāņu apdzīvotajos lielpilsētu rajonos valdošā situācija un noskaņojums.

Dziesmu tekstiem raksturīgs skaudri reālistisks izteiksmes veids un tematika, taču albuma mūzika, kurā apvienotas soula, džeza un gospeļa intonācijas, ir maigi melodiska, ar viegli plūstošu, latīņu perkusiju instrumentu un basģitāras noteiktu ritma pulsāciju un stīgu un pūšaminstrumentu faktūrām bagātu skanējumu. Arī M. Geja dziedājums ir brīvi plūdens, tam piemīt emocionāls trauslums, kas akcentē tekstu eksistenciālo spriedzi.

Vairāki soulmūzikas un M. Geja jaunrades pētnieki izteikuši viedokli, ka albumā uzsvērtais naida, vardarbības un mīlestības pretnostatījums uztverams gan ASV pilsoņtiesību un pretkara kustību kontekstā, gan kā personisks veltījums autora tēvam – pentakostu mācītājam, kurš dēla bērnībā un pusaudža gados bieži lietoja varmācīgas audzināšanas metodes; arī turpmāk abu starpā valdīja sarežģītas attiecības, līdz 1984. gadā tēvs strīda laikā dēlu nošāva.

Neilgi pēc iznākšanas What’s Going On sasniedza Billboard soulmūzikas LP tabulas virsotni, kā arī ierindojās popmūzikas topa sestajā pozīcijā, kļūstot par komerciāli veiksmīgāko albumu Motown vēsturē. Savukārt tā singli Mercy Mercy Me (The Ecology) un Inner City Blues (Make Me Wanna Holler) iekļuva Hot 100 tabulas pirmajā desmitniekā, līdz ar tituldziesmas panākumiem padarot M. Geju par pirmo izpildītāju, kas šādu sasniegumu guvis ar trim viena LP singliem.

Kā vienam no darbiem, kas 70. gadu sākumā aizsāka strauju soulmūzikas mākslinieciskās attīstības un sociālpolitiskā brieduma periodu, What’s Going On bijusi ne vien ievērojama muzikāla ietekme, bet arī nozīmīga loma melnādaino mūziķu radošās neatkarības veicināšanā.

LP kultūrvēsturiskā nozīme un ietekme neaprobežojas ar soula un t. s. melnās mūzikas apriti, un dažādās ekspertu aptaujās tas regulāri minēts starp ievērojamākiem ierakstiem populārās mūzikas vēsturē. 1985. gadā britu mūzikas izdevuma New Musical Express autori What’s Going On atzina par visu laiku labāko albumu (Best Album of All Time), bet 1997. gadā tas šādu novērtējumu saņēma britu laikraksta The Guardian apkopotajā 100 visu laiku labāko albumu (100 Best Albums Ever) reitingā. Savukārt 2020. gadā tas ieņēma pirmo vietu žurnālā Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time), kas sastādīts, aptaujājot vairāk nekā 300 mūzikas industrijas profesionāļus (2003. un 2012. gadā ierindots Rolling Stone saraksta sestajā vietā) – komentējot šo izvēli, žurnāls rakstīja, ka arī 50 gadus pēc iznākšanas What’s Going On aktualitāte saglabājusies nemainīgi augsta.

Albuma dziesmas savā repertuārā iekļāvuši dažādu paaudžu R&B, soula, džeza, popa un roka izpildītāji, t. sk. Arita Frenklina (Aretha Franklin), Kvinsijs Džounss (Quincy Jones), Grovers Vašingtons jaunākais (Grover Washington, Jr.), Džordžs Bensons (George Benson), Weather Report, Džo Kokers (Joe Cocker), Karloss Santana (Carlos Santana), Roberts Palmers (Robert Palmer), Hall and Oates, Sindija Lopere (Cyndi Lauper), U2, Sīls (Seal), The Strokes, Džons Ledžends (John Legend), A Perfect Circle, Džefs Beks (Jeff Beck) un Džonijs Deps (Johnny Depp).

Novērtējot What’s Going On kulturvēsturisko un māksliniecisko vērtību, 2003. gadā tas uzņemts ASV Kongresa bibliotēkas (Library of Congress) Nacionālajā ierakstu reģistrā (National Recording Registry).