Latvijā rokasbumbu ieviesa vācu ģimnāzijas sporta skolotāji. 1928. gadā tika publicēti spēles noteikumi un laukuma zīmējums. Tomēr pirms 1940. gada Latvijā spēle neieguva popularitāti. Pirmais oficiālais rokasbumbas turnīrs pēckara Latvijā notika 1958. gadā Rīgā. To rīkoja sporta biedrības “Daugava” pilsētas padome. Laukumu iekārtoja un spēles vadīja paši dalībnieki. Latvijas studentu komandas ‒ no Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta sievietēm un no Rīgas Politehniskais institūta vīriešiem ‒ pirmo reizi oficiālās sacensībās piedalījās PSRS studentu spēlēs Harkovā (mūsdienās – Harkiva).

Sākot ar 1962. gadu, tika rīkoti Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) čempionāti. Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai tajos regulāri piedalījās Latvijas sieviešu un vīriešu klubu komandas. Lielākos panākumus 1967. gada čempionātā guva “Daugavas” vīriešu komanda, izcīnot bronzas medaļas. Vēlākajos gados klubu komandas ar dažādiem nosaukumiem sievietēm un vīriešiem regulāri piedalījās gan augstākās, gan 1. līgas sacensībās ar dažādiem panākumiem. Latvijas labākie vīriešu izlases spēlētāji PSRS izlases komandas sastāvā piedalījās pasaules čempionātos. Ēriks Veldre spēlēja trijos, Andris Gulbis ‒ divos čempionātos.

Minhenes olimpiskajās spēlēs PSRS komandas sastāvā piedalījās Latvijas komandas vārtsargs Jānis Vilsons. 1968. gadā Darmštatē J. Vilsons un A. Gulbis kļuva par pasaules universitāšu čempioniem PSRS studentu izlases sastāvā.

Sieviešu komandām PSRS čempionātos bija mazāki panākumi. Tika izveidota komanda “Vārpa”, kas vairākkārt startēja arī PSRS augstākajā līgā. Par pirmo PSRS sporta meistari sievietēm kļuva Nora Pētersone. Labākā komandas spēlētāja Natālija Kudrjavceva spēlēja PSRS izlases komandā.

Pirmais Latvijas čempionāts notika 1962. gadā sievietēm vienā grupā ar 12 komandām; vīriešiem ‒ divās grupās ar kopējo komandu skaitu 24. Jau 1963. gadā spēle kļuva populāra visā Latvijā, sevišķi Daugavpilī, Jelgavā, Ogrē, Saldū, vēlāk arī Aizkrauklē, Vaiņodē un Dobelē. Latvijas čempionāti pēc šāda principa tiek rīkoti arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Mainījās tikai komandu skaits. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas pieaugušo, jaunatnes un junioru komandas regulāri piedalās Eiropas un Pasaules čempionātu kvalifikācijas sacensībās.

Spēcīgākie klubi sievietēm ir “Stopiņu NHK”, REIR “Dobele”, SK “Latgols”, “Jēkabpils SS”, vīriešiem ‒ “Dobeles Tenax”, “Celtnieks Rīga”, HK “Latgols”, “Ogre/Miandum”.

Sadarbībā ar Rīgas pilsētas domi Latvijas Handbola federācija rīko ikgadēju Domes kausa izcīņu nacionālajām izlasēm ar spēcīgu pasaules komandu piedalīšanos. Regulāri notiek Latvijas jaunatnes čempionāts sešās vecuma grupās. Regulāri tiek rīkots arī Latvijas senioru čempionāts.

Latvijas Handbola federācija ir Eiropas Handbola federācijas (European Handball Federation) un Starptautiskās Handbola federācijas (International Handball Federation) biedre. Bijušais Latvijas Handbola federācijas prezidents Anrijs Brencāns 2016. gadā ievēlēts Eiropas Handbola federācijas izpildkomitejā.

Sevišķi nozīmīga handbola attīstībai Latvijā ir Murjāņu Sporta ģimnāzijas handbola nodaļa. Tā tika izveidota 1977. gadā trenera Nikolaja Putāna vadībā. Murjāņu Sporta ģimnāzijas handbola nodaļa ir vienīgā vieta, kur treniņu darbs ar jaunajiem spēlētājiem notiek mūsdienām atbilstošā līmenī, apvienojot treniņu darbu ar izglītības iegūšanu un medicīnisko aprūpi.

Handbols Latvijā ir amatieru sports. Profesionālu klubu un komandu Latvijā nav. Tomēr Eiropas klubos spēlē vairāk nekā 30 Latvijas handbolistu. Labākie ir Vācijas bundeslīgā (kas tiek uzskatīta par vadošo profesionālā handbola līgu pasaulē): Aivis Jurdžs, Evars Klešniks un Ģirts Lilienfelds. Eiropas čempionlīgā spēlē arī garākais Latvijas handbolists Dainis Krištopāns (215 cm). Mūsdienās viens no pasaulē pazīstamākajiem Latvijas handbola skolas audzēkņiem ir Aleksandrs Pētersons ‒ Londonas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs Īslandes komandas sastāvā. Viņš ir vienas no spēcīgākajām Vācijas bundeslīgas komandas pamatsastāva spēlētajiem.

Latvijas labākais tiesnešu pāris ‒ Andris Vītols un Jānis Ķuzulis ‒ kļuva par vienu no spēcīgākajiem tiesnešu pāriem pasaulē. Viņi tiesāja divu olimpisko spēļu turnīrus (Monreālā un Maskavā), sešu pasaules čempionātu spēles, vairākus Eiropas kausu finālus. Starptautiskās kategorijas tiesnešu pāris ‒ Renārs Līcis un Zigmārs Sondors ‒ tiesājuši Pekinas olimpisko spēļu turnīru, vairākus Eiropas un pasaules čempionātus un Eiropas kausa spēles un šobrīd ir viens no sešiem pasaules labāko tiesnešu pāriem.

Latvijas čempionāta spēles notiek Armijas sporta kluba zālē Rīgā, Ulbrokas novada sporta kompleksā, Dobeles sporta centrā, Ludzas pilsētas sporta centrā, Ogres sporta centrā, Salaspils sporta centrā, Jēkabpils sporta centrā un Vaiņodes vidusskolas sporta zālē.