VÄsture Ludzas apkÄrtne bija apdzÄ«vota jau mezolÄ«tÄ, par ko liecina kaula priekÅ”meti, kas atrasti LielÄ Ludzas ezera krastos. Daudzi jaunÄku laika periodu atradumi liecina par Ludzas apkÄrtnes nepÄrtrauktu un intensÄ«vu apdzÄ«votÄ«bu. JoprojÄm izplatÄ«ts ir viedoklis, ka Ludza ir vecÄkÄ rakstos minÄtÄ apdzÄ«votÄ vieta Latvijas teritorijÄ. Nosaukums LuÄina esot minÄts Kijivas Krievzemes hroniku apkopojumÄ āIpatija hronikaā (ŠŠæŠ°ŃŃŠµŠ²ŃŠŗŠ°Ń Š»ŠµŃŠ¾ŠæŠøŃŃ, hronikÄ apkopoti notikumi no 9. gs. lÄ«dz 13. gs. beigÄm, avotu apkopojumi dažÄdÄs redakcijÄs tapuÅ”i no 15. lÄ«dz 18. gs.) 1173. gadÄ, tomÄr mÅ«sdienu vÄsturnieki uzskata, ka tam nav ticamu pierÄdÄ«jumu. To apliecina arÄ« tas, ka Ludzas pilsÄtas centrÄ nav bijis latgaļu pilskalna ā vienÄ«gi liels kapulauks OdukalnÄ (383 izpÄtÄ«ti apbedÄ«jumi), kas atrodas lÄ«dzÄs Ludzas BaznÄ«cas kalnam. Ludzas austrumu nomalÄ aiz kapsÄtas atrodas Jurizdikas pilskalns, kas virs apkÄrtnes paceļas 15 m ā pilskalnÄ iegÅ«tie atradumi liecina, kas tas bijis apdzÄ«vots mÅ«su Äras pirmÄ gadu tÅ«kstoÅ”a otrajÄ pusÄ.
Latgaļi apdzÄ«vojuÅ”i arÄ« ĶīŔu kalnu, kas atrodas LielÄ Ludzas ezera pretÄjÄ krastÄ, aptuveni 2,5 km (pa gaisa lÄ«niju) no Ludzas pilsÄtas centra. Arheologs Juris UrtÄns uzskata, ka tieÅ”i ĶīŔu kalnÄ bÅ«tu meklÄjami Ludzas pirmsÄkumi, vÄl jo vairÄk tÄpÄc, ka lÄ«dzÄs Å”im pilskalnam ezera krastÄ bijusi samÄrÄ ievÄrojama dzelzs laikmeta apmetne (vismaz 14 ha), ko var dÄvÄt arÄ« par senpilsÄtu, kas uzskatÄma par kÄda novada centru. 13. gs. Ludza atradÄs Lotigolas zemÄ, kas bija strÄ«dus teritorija starp VÄcu ordeni LivonijÄ, Polockas kÅazu un Lietuvas kunigaiÅ”u pÄrvaldÄ«tajÄm zemÄm.
TomÄr arheoloÄ£iskie izrakumi ĶīŔu kalnÄ neliecina par sadursmÄm starp latgaļiem un krustneÅ”iem, kuri Ludzas apkÄrtni pakļÄva 13. gs. un pievienoja VÄcu ordenim LivonijÄ. Tikai 1399. gadÄ uz pakalna starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru ordenis uzcÄla mÅ«ra pili kÄ ordeÅa priekÅ”posteni netÄlu no robežas ar slÄvu zemÄm, kas atradÄs kaimiÅos. TomÄr Å”im gadskaitlim arÄ« trÅ«kst dokumentÄlu pierÄdÄ«jumu, jo rakstÄ«tos avotos Ludzas pils pirmo reizi pieminÄta 1433. gadÄ. Ludza bija pÄdÄjÄ krustneÅ”u uzceltÄ pils Latgales teritorijÄ ā tÄ bijusi RÄzeknes fogtejas blakuspils ar seÅ”iem torÅiem, trÄ«s vÄrtiem un divÄm priekÅ”pilÄ«m. Laika gaitÄ pili vairÄkkÄrt ieÅÄma dažÄdi karaspÄki. ZinÄms, ka 1700. gadÄ no pils palika pÄri tikai drupas, iespaidÄ«gas un pat gleznainas, tÄpÄc Krievijas valdÄ«ba 19. gs. tÄs iekļÄva aizsargÄjamo kultÅ«rvÄstures objektu sarakstÄ. 1765. gadÄ apmetne pie Ludzas pilsdrupÄm tika nosaukta par miestu ar 38 gruntsgabaliem.
PÄc Polijas un Lietuvas pirmÄs dalÄ«Å”anas (1772) Latgali un lÄ«dz ar to Ludzu pievienoja Krievijas Pleskavas guberÅai. 1777. gadÄ Latgale tika sadalÄ«ta Daugavpils, RÄzeknes un Ludzas apriÅÄ·os un Ludzai tika pieŔķirtas apriÅÄ·a pilsÄtas tiesÄ«bas. 1778. gadÄ Krievijas imperatore KatrÄ«na II (ŠŠŗŠ°ŃŠµŃŠøŠ½Š° II) apstiprinÄja jaunu Ludzas pilsÄtas apbÅ«ves plÄnu.
1802. gadÄ Ludzu, tÄpat kÄ visu pÄrÄjo Latgali, iekļÄva Vitebskas guberÅÄ. 19. gs. 1. ceturksnÄ« LudzÄ ievÄrojami pieauga tirdzniecÄ«bas nozÄ«me ā Å”eit notika seÅ”i gadatirgi, galvenÄ tirdzniecÄ«bas prece bija lini. 1815. gadÄ 67 % no Ludzas iedzÄ«votÄjiem bija ebreji un Å”eit darbojÄs septiÅas sinagogas. 1866. gadÄ LudzÄ izcÄlÄs liels ugunsgrÄks, kurÄ nodega apmÄram 200 mÄju.
1896. gadÄ LudzÄ bija 242 tirdzniecÄ«bas, rÅ«pniecÄ«bas un amatniecÄ«bas uzÅÄmumi, darbojÄs divas dzirnavas, divi kaļķu cepļi, Ädu miecÄtava un Ä·ieÄ£eļu ceplis. Ludzas izaugsmi veicinÄja dzelzceļa lÄ«nijas bÅ«vniecÄ«ba 19. gs. izskaÅÄ un Ludzas stacijas atklÄÅ”ana 1901. gadÄ. PilsÄtnieku skaits strauji pieauga ā no 5140 iedzÄ«votÄjiem 1897. gadÄ lÄ«dz 7100 iedzÄ«votÄjiem 1914. gadÄ jeb par 38 % nepilnos 20 gados. Ap staciju izvÄrsÄs dzÄ«vojamo mÄju celtniecÄ«ba ā galvenokÄrt Å”eit apmetÄs krievu vecticÄ«bnieki, kuri masveidÄ ieradÄs LudzÄ dzelzceļa bÅ«vniecÄ«bas laikÄ. Ludzas pilsÄtas vÄsturiskais centrs ir valsts nozÄ«mes pilsÄtbÅ«vniecÄ«bas piemineklis.
PirmÄ Pasaules kara gados Ludza atradÄs tÄlu no frontes lÄ«nijas un cieta minimÄli, bet Latvijas NeatkarÄ«bas kara laikÄ Ludzu no lieliniekiem 1920. gada 26. janvÄrÄ« atbrÄ«voja Latvijas armijas 2. Ventspils kÄjnieku pulks.
SÄkÄs jauns posms Ludzas attÄ«stÄ«bÄ ā lai gan Ludza saglabÄja multietnisko savdabÄ«bu, tomÄr ievÄrojami pieauga latvieÅ”u Ä«patsvars. 1929. gadÄ LudzÄ darbojÄs seÅ”as pamatskolas, valsts Ä£imnÄzija, krievu Ä£imnÄzija, ebreju komercskola un valsts arodskola. DarbojÄs septiÅas dažÄdas biedrÄ«bas, trÄ«s krÄjaizdevu sabiedrÄ«bas, trÄ«s aptiekas un divas slimnÄ«cas.
1935. gadÄ LudzÄ bija 356 tirdzniecÄ«bas uzÅÄmumi un 238 ar rÅ«pniecisko ražoÅ”anu saistÄ«ti uzÅÄmumi, bet gandrÄ«z visi no tiem bija pavisam sÄ«ki ar 1 vai 2 strÄdÄjoÅ”ajiem; notika astoÅi gadatirgi. LudzÄ bija 1066 dzÄ«vojamÄs Äkas ā no tÄm tikai 47 mÅ«ra vai jaukta materiÄla, 32 divstÄvu, trÄ«s trÄ«sstÄvu un divas ÄetrstÄvu Äkas, bet visas pÄrÄjÄs ā viena stÄva koka Äkas. 1938. gada 11. jÅ«nijÄ LudzÄ plosÄ«jÄs pilsÄtas vÄsturÄ lielÄkais ugunsgrÄks, kurÄ nodega seÅ”i pilsÄtas kvartÄli ar 372 ÄkÄm ā aptuveni piektÄ daļa no Ludzas apbÅ«ves, tajÄ skaitÄ turpat 200 gadus vecÄ katoļu baznÄ«ca.
PÄc OtrÄ pasaules kara LudzÄ tika celti vairÄki rÅ«pniecÄ«bas uzÅÄmumi ā lielÄkie no tiem bija metÄlapstrÄdes rÅ«pnÄ«ca āMetÄlistsā, linu fabrika, gaļas un piena pÄrstrÄdes uzÅÄmumi. DarbaspÄks tika iesaistÄ«ts ne tikai no apkÄrtÄjiem lauku apvidiem, bet arÄ« no citÄm padomju republikÄm ā pÄrsvarÄ no Krievijas un Baltkrievijas. PilsÄtÄ izvÄrtÄs plaÅ”a daudzdzÄ«vokļu namu celtniecÄ«ba, tika uzceltas daudzas sabiedriskÄs Äkas, piemÄram, kultÅ«ras nams, kinoteÄtris, skolas, bÄrnudÄrzi, slimnÄ«ca, pilsÄtas stadions un citas, kÄ arÄ« izveidots pilsÄtas parks. Padomju okupÄcijas gados Ludza no apriÅÄ·a centra pÄrtapa par rajona centru (1949) un kopÅ” 1777. gada nekad nav zaudÄjusi administratÄ«vÄ centra statusu. KopÅ” 2009. gada Ludza ir novada centrs; 2021. gadÄ Ludzas novads tika ievÄrojami paplaÅ”inÄts, tam pievienojot Ciblas, KÄrsavas un Zilupes novadu.
