Dienvidigauņu valodas izloksnes pieder urāliešu valodu virssaimes somugru valodu saimes Baltijas jūras somu valodu grupas valodām. Dienvidigauņu valodas izloksnes Ludzas apkaimē jeb Ludzas igauņu valodu, arī lucu valodu runāja viena no trim vēsturiski dienvidigauniski runājošām kopienām ārpus Igaunijas. Divas šīs kopienas – dēvētas par igauņu valodas salām vai dienvidigauņu valodas salām – atradās Latvijā, bet viena – Krievijā. 19. gs. beigās Ludzas igauņi (igauniski: lutsi) dzīvoja vairākos desmitos ciemu ap Ludzu (pirmskara pagastu robežās ciemi atradās Mērdzenes, Pildas, Nirzas un Brigu pagastos), leivi (igauniski: leivu) dzīvoja Ziemeļaustrumlatvijā Ilzenes apkārtnē, bet Krāsnas igauņi (igauniski: kraasna) dzīvoja ciemos Krievijā netālu no mūsdienu Latvijas-Krievijas robežas Krasnogorodskas pilsētas tuvumā. Konkrēti iemesli, kāpēc šie iedzīvotāji nonāca Ludzas apkārtnē, nav skaidri zināmi, bet pastāv vairāki pieņēmumi, piemēram, ka tie bijuši katoļticīgi igauņi, kas pameta Igauniju zviedru laikos, kad igauņus spieda pāriet luterticībā. Tiek uzskatīts, ka Ludzas igauņi Latvijas teritorijā ieradās vairāku migrāciju rezultātā.