Kopā ar tās pamatā esošajām izloksnēm saukta arī par latgaliešu valodu (latgalīšu volūda), kas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai. Agrāk dēvēta par pārejas formu starp lietuviešu un latviešu valodu (Adalberts Becenbergers, Adalbert Bezzenberger), par latviešu valodas dialektu vai latgaliešu izloksni (Antons Skrinda, pirmskara skolu sistēmā); par atsevišķu baltu valodu uzskatīta pirmskara Krievijas skolu grāmatās latgaliešiem, enciklopēdiskos izdevumos, vēlāk – latgaliskas izcelsmes trimdas valodnieku (Miķelis Bukšs, Leonards Latkovskis), arī mūsdienu zinātnieku darbos (Antons Breidaks, Vladimirs Toporovs (Владимир Николaевич Топорoв) un citi). Latgaliešu valoda kā dzimtā atzīmēta kādreizējo Krievijas Impērijas Vitebskas guberņas latviešu pārceļotāju un viņu pēcteču dokumentos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). Mūsdienās pausts arī viedoklis par latgaliešu valodu kā reģionālo valodu.