Izceļošana no Latvijas teritorijas dažādos avotos datēta jau kopš viduslaikiem, bet masveidā – ar 19. gs. beigām.
Galvenie izceļošanas iemesli pirms neatkarīgas Latvijas valsts izveides bija saistīti ar labāku dzīves apstākļu meklējumiem un bēgšanu no politiskajām represijām. Došanās uz ārvalstīm bija raksturīga atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, jūrasbraucējiem. Populārākie galamērķi bija dažādas Krievijas guberņas un Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Izceļošana uz dažādām guberņām Krievijā masveidā sākās 19. gs. otrajā pusē. 20. gs. sākumā Sibīrijā un Urālos bija izveidojušās 16 latviešu apdzīvotas kolonijas. Saistībā ar Krievijas-Austrumķīnas dzelzceļa būvniecību 20. gs. sākumā Mandžūrijā ieceļoja daži simti dažādu jomu speciālistu un darba meklētāju no Latvijas. Krievijas pilsoņu kara laikā un pēc tā Harbinā un tās apkārtnē bija reģistrēti 2500 bēgļu no Latvijas. Vairāki simti latviešu, īpaši pēc 1905. gada revolūcijas, nonāca dažādās Rietumeiropas valstīs, galvenokārt Vācijā, Lielbritānijā (pirms Pirmā pasaules kara apmēram 400‒500 latviešu) un Šveicē.
Latvijas iedzīvotāji citās pasaules daļās nonāca nelielā skaitā. Piemēram, 1933. gadā Austrālijā un Jaunzēlandē uzskaitīti 500 no Latvijas ieceļojušie pēdējo 60 gadu laikā. Brazīlijā masveidīgi latvieši ieceļoja reliģisku apsvērumu vadīti, veidojot latviešu baptistu kolonijas. Tiek lēsts, ka 19. gs. beigās tajās bija jau 600‒800 latviešu. 1906. gadā tika nodibināta Novaodesas kolonija.
Kristības latviešu kolonijā Palmā, Brazīlijā. 1931. gads.
Galvenie izceļošanas iemesli no neatkarīgās Latvijas saistīti gan ar dzīves apstākļu uzlabošanas mēģinājumiem, gan ar ideoloģiskiem apsvērumiem.
Populārākās izceļotāju valstis bija Brazīlija un Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS). 1922.‒1923. gadā Brazīlijā ieceļoja 2300 Latvijas pilsoņu un izveidoja vairākas kolonijas. Lai gan uz PSRS izceļošana bija ierobežota politisku apstākļu dēļ, tomēr 20. gs. 30. gados dažādās Krievijas vietās bija vairāk nekā 300 latviešu koloniju, kurās galvenokārt dzīvoja jau pirms Latvijas neatkarības izceļojušie.
Vēsturisko un kultūras saikņu dēļ migrācija uz Vāciju un pretēja kustība ‒ arī repatriācija uz Latviju ‒ turpinājās 20. gs. 20. gados. Šajā migrācijā bija iesaistīti galvenokārt Latvijas vācieši. 30. gados Vācijā bija ap 2000 Latvijas pilsoņu, bet latviešu skaits vērtēts ap 300. Sākot ar 1939. gadu, vācbaltiešu izceļošanas akcijas ietvaros Latviju atstāja 63 000 pilsoņu, viņu vidū ap 5000‒7500 latviešu. Šajā laikā Francijā dzīvoja ap 1500‒2000 Latvijas pilsoņu, no kuriem apmēram 150 bija latvieši. Francija starpkaru periodā bija nozīmīgs galamērķis māksliniekiem, radošajai inteliģencei, studentiem, tirgotājiem.
Galvenie izceļošanas iemesli pēc 1940. gada bija Otrais pasaules karš, represijas un bēgļu gaitas. 1941. un 1949. gadā padomju varas īstenotajās represijās liels skaits iedzīvotāju tika piespiedu kārtā pārvietoti uz dažādiem apgabaliem PSRS austrumos, galvenokārt Sibīriju. Savukārt lielākā daļa to Latvijas iedzīvotāju, kuri izvēlējās atstāt Latviju draudošās padomju okupācijas priekšvakarā, 1944. un 1945. gadā, devās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. No Vācijas bēgļi visbiežāk izceļoja uz ASV, Austrāliju, Kanādu, Lielbritāniju, tikai neliela daļa palika Vācijā. Pēc atšķirīgiem avotiem, 1944.‒1945. gadā Vācijā atradās 171 000‒202 000 bēgļu no Latvijas. 1945.‒1952. gadā 100 000‒135 000 bēgļu no Latvijas dzīvoja nometnēs britu, amerikāņu un franču okupācijas zonās.
Lielākā daļa bēgļu meklēja iespējas tālākai izceļošanai. 1947.‒1950. gadā Lielbritānijā iebrauca 12 000 latviešu. Uz Zviedriju latvieši devās, galvenokārt ar laivām no Kurzemes šķērsojot Baltijas jūru. 1945. gadā Zviedrijā oficiāli bija reģistrēti 3418 bēgļi no Latvijas, bet kopumā, pēc dažādiem avotiem, Zviedriju sasnieguši 5000–6500.
1948. gadā, apejot ierasto kvotu kārtību, tika pieļauta baltiešu bēgļu iebraukšanu ASV un Kanādā. Oficiālā statistika liecina, ka ar Starptautiskās Bēgļu organizācijas (International Refugee Organisation) palīdzību līdz 1952. gadam ASV, pēc dažādiem avotiem, ieceļoja ap 38 000‒45 000 latviešu.
Latviešu emigranti mācās angļu valodu ASV, 20. gs. 40. gadu beigas.
Kanādā 1946.‒1955. gadā ieceļoja ap 13 000 personu (t. sk. 8 000 ar Starptautiskās Bēgļu organizācijas starpniecību). Līdz 1963. gadam Kanādā ieceļoja vēl ap 2400 latviešu. 1947. gadā no Vācijas pārvietoto personu nometnēm Austrālijā ieradās 19 601 latvietis. 1949.‒1950. gadā Jaunzēlandē ieceļoja ap 550 latviešu.
Visu pēc Otrā pasaules kara izceļojušo bēgļu motivācija, dodoties ārpus Latvijas, pamatā bija saistīta ar politisko apstākļu maiņu dzimtenē.
