Krievijas pilsoņu karš, ar to saistītie notikumi un cilvēku likteņi plaši attēloti gan literatūrā, gan mākslā.
Teātra izrādes, kurām ir ļti liels skaits iestudējumu, piemēram, Mihaila Bulgakova (Михаил Афанасьевич Булгаков) lugas “Turbinu dienas” (Дни Турбиных, 1925; pirmizrāde 1926. gadā, režisors Ilja Sudakovs, Илья Яковлевич Судакoв; uzņemta arī tāda paša nosaukuma televīzijas filma, trīs sērijas, režisors Vladimirs Basovs, Владuмир Пaвлович Бaсов, 1976) un “Skrējiens” (Бег, 1926–1927; pirmizrāde 1957. gadā; 2013.–2016. gada iestudējuma režisors Pāvels Ļubimcevs, Пaвел Евгeньевич Любuмцев; uzņemta arī tāda paša nosaukuma spēlfilma, režisori Aleksandrs Alovs, Алексaндр Алексaндрович Aлов, un Vladimirs Naumovs, Владuмир Наумович Наумов, 1970); Konstantīna Treņeva (Константин Андреевич Тренёв) luga “Ļubova Jarovaja” (Любовь Яровая, 1926. gads; 1977. gada iestudējuma režisors Pjotrs Fomenko, Пётр Наумович Фомeнко; uzņemtas tāda paša nosaukuma spēlfilmas, piemēram, režisora Vladimira Fetina, Владuмир Алексaндрович Фетин, Фетинг, 1970. gada filma), televīzijas filmas, iestudēta opera, operete; Vsevoloda Višņevska (Всeволод Витaльевич Вишнeвский) “Optimistiskā traģēdija” (Оптимистическая трагедия, 1932; pirmizrāde 1933. gadā, režisors Aleksandrs Tairovs, Александр Яковлевич Таиров; uzņemta tāda paša nosaukuma spēlfilma, režisors Samsons Samsonovs, Самсoн Иoсифович Самсoнов, 1963).
Uzņemtas daudzas spēlfilmas, piemēram, “Sarkanie velnēni” (Красные дьяволята, režisors Ivans Perestiani, Иван Николаевич Перестиани, 1923; pēc Pāvela Bļahina, Пaвел Андрeевич Бляхин, tāda paša nosaukuma stāsta motīviem); biogrāfiska spēlfilma “Čapajevs” (Чапаев, režisori brāļi Vasiļjevi, Братья Васильевы, 1934; pēc Dmitrija Furmanova, Дмuтрий Андрeевич Фурманов, tāda paša nosaukuma darba motīviem); “Sāpju ceļi” (Хождение по мукам, režisors Vasilijs Ordinskis, Василий Сергеевич Ордынский, 1977; pēc Alekseja Tolstoja, Алексeй Николaевич Толстoй, tāda paša nosaukuma triloģijas motīviem); “Klusā Dona” (Тихий Дон, režisors Sergejs Bondarčuks, Сергей Фёдорович Бондарчук, 1992−2006; pēc Mihaila Šolohova, Михаuл Алексaндрович Шoлохов, tāda paša nosaukuma romāna – epopejas motīviem); televīzijas filma, 11 sērijas, “Doktors Živago” (Доктор Живаго, režisors Aleksandrs Proškins, Алексaндр Анатoльевич Прoшкин, 2005; pēc Borisa Pasternaka, Борuс Леонuдович Пастернaк, tāda paša nosaukuma romāna motīviem); spēlfilma “Admirālis” (Адмиралъ, režisors Andrejs Kravčuks, Андрeй Юрьевич Кравчук, 2008) un citas.
Krievijas pilsoņu kara tēma atspoguļota gleznās, piemēram, Kuzmas Petrova-Vodkina (Кузьма Сергeевич Петрoв-Вoдкин) gleznās “1918. gads Petrogradā; Petrogradas madonna” (1918 год в Петрограде; Петроградская мадонна, 1920), un “Komisāra nāve” (Смерть комиссара, 1928).