Kara komunisma mērķis bija sociālistisko pārmaiņu un sociālisma būvniecības paātrināšana; ekonomikas mobilizācija un militarizācija, pakārtojot to bruņoto spēku vajadzībām. Lielinieki cerēja ar valsts iejaukšanos ekonomikā atrisināt pārtikas un izejvielu krīzi, kā arī nodrošināt Sarkano armiju ar nepieciešamajiem resursiem, lai izcīnītu uzvaru Krievijas pilsoņu karā.
Vladimirs Ļeņins (Владимир Ильич Ленин) norādīja, ka kara komunisms bijusi ārkārtas pagaidu politika, kuru padomju režīms bijis spiests ieviest kara apstākļu dēļ. Tomēr kara komunisma politikas iezīmes vērojamas jau no pirmajām lielinieku varas dienām, tādēļ to nebūtu pareizi skaidrot tikai ar pilsoņu kara apstākļiem.