Lieliniecisms izveidojās 1903.–1905. gadā, Krievijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (KSDSP) sašķeļoties maziniekos (meņševikos) un lieliniekos (boļševikos). Apzīmējums “lielinieki” radās pēc tam, kad Vladimirs Ļeņins (Владuмир Ильuч Лeнин) un viņa atbalstītāji ieguva lielāku balsu skaitu Briseles kongresā un spēja panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu. Viņu oponentus, kas palika mazākumā, sāka dēvēt par maziniekiem jeb meņševikiem.
KSDSP sašķelšanās rezultātā notika nošķiršanās arī vietējās sociāldemokrātiskajās grupās un partijās (arī Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partijā, LSDSP, vēlāk Latvijas Sociāldemokrātija, LSD). 1912. gadā Krievijas lielinieki izveidoja atsevišķu politisku partiju – Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku (boļševiku) partiju. 1918. gada martā to pārdēvēja par Krievijas Komunistisko (boļševisku) partiju. Apzīmējums “boļševiki” tika saglabāts komunistiskās partijas nosaukumā līdz 1952. gadam.