Ideja par Satversmes sapulces sasaukšanas nepieciešamību radās Februāra revolūcijas laikā Krievijā. Gandrīz visi politiskie spēki uzskatīja, ka Krievijai svarīgos valsts iekārtas, saimnieciskos un sociālos jautājumus pilnībā var atrisināt vienīgi demokrātiski ievēlēta pārstāvniecības iestāde. Pēc cara Nikolaja II (Николай II Александрович) atteikšanās no troņa radās nepieciešamība pieņemt arī jaunu Krievijas Konstitūciju. Starplaikā līdz Satversmes sapulces sanākšanai vara Krievijā atradās Pagaidu valdības rokās, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bija Satversmes sapulces vēlēšanu sagatavošana un realizēšana.

Gatavošanās Satversmes sapulces vēlēšanām sākās tūlīt pēc Februāra revolūcijas. 16.03. Pagaidu valdība deklarēja tūlītēju gatavošanos Satversmes sapulces vēlēšanām. Tika izveidota speciāla komisija vēlēšanu noteikumu izstrādāšanai. 1917. gadā Krievijas Pagaidu valdība vairākkārt pārcēla Satversmes sapulces vēlēšanu sapulces sanākšanas datumu.

Vienīgais ievērojamais politiskais spēks Krievijā, kas iestājās pret Satversmes sapulces sasaukšanu, bija lielinieki. Viņi iestājās par proletariāta diktatūras izveidošanu Krievijā, aicinot visu varu nodot strādnieku deputātu padomēm. Iepretim lielinieku lozungam “Visu varu padomēm!” pārējie sociālisti un liberāļi izvirzīja lozungu “Visu varu Satversmes sapulcei!”. Tomēr pēc lielinieku nākšanas pie varas Oktobra apvērsuma rezultātā, Satversmes sapulces vēlēšanas netika atceltas. Lielinieki cerēja vēlēšanās gūt uzvaru, leģitimizējot apvērsuma rezultātā notikušo varas maiņu.

Pēc Oktobra apvērsuma lielinieki ieviesa cenzūru pret pilsonisko presi, izvērsa represijas pret liberāļiem un aizliedza liberālo aģitāciju. Tādēļ, neskatoties uz to, ka lieliniekiem neizdevās iegūt kontroli pār Satversmes sapulces Vēlēšanu komisiju, priekšvēlēšanu kampaņu nevar uzskatīt par pilnīgi godīgu un netraucētu.

Satversmes sapulces vēlēšanas sākās 12./25.11.1917. Vēlēšanas bija vienlīdzīgas, aizklātas, tiešas un vispārējas – drīkstēja piedalīties visi pilsoņi (arī sievietes un karavīri) no 20 gadu vecuma. Vēlēšanas nenotika vienlaikus visā Krievijas teritorijā, atsevišķos vēlēšanu apgabalos tās notika decembrī (piemēram, Vidzemē) un pat 01.1918. 

Vēlētāju aktivitāte Satversmes sapulces vēlēšanās bija salīdzinoši zema – piedalījās 48% no balstiesīgajiem. Pārliecinošu uzvaru vēlēšanās izcīnīja sociālrevolucionāri (eseri), iegūstot 40% balsu, bet lielinieki tikai 24%. Lielinieki ieguva pārsvaru pilsētās, Baltijas flotē un Ziemeļu un Rietumu frontē, bet eseri – laukos. Vēlēšanu laikā eseru partija sašķēlās divās daļās – labējos un kreisajos eseros, kuri iestājās par koalīcijas veidošanu ar lieliniekiem.

Kopumā Satversmes sapulcē ievēlēja 715 deputātus. Labējie eseri ieguva 370, kreisie eseri – 40, lielinieki – 175, nacionālās grupas – 86 vietas. Satversmes Sapulce uz savu pirmo un vienīgo sēdi sanāca 05.01/18.01.1918. Petrogradā Taurijas pilī. Jau 18.01. rītā lieliniekiem lojālais karaspēks izklīdināja demonstrāciju Satversmes sapulces atbalstam. Arī Maskavā tika vardarbīgi izklīdināta līdzīga demonstrācija, nogalinot vairākus desmitus cilvēku.

18.01. Satversmes sapulces sēdē piedalījās 410 deputāti. Par Satversmes sapulces priekšsēdētāju tika ievēlēts labējo eseru līderis Viktors Černovs (Вuктор Михauлович Чернoв). Sēdi atklāja Viskrievijas Centrālā izpildkomitejas (VCIK) priekšsēdētājs lielinieks Jakovs Sverdlovs (Яков Михaйлович Свердлoв) un piedāvāja sapulcei apstiprināt Vladimira Ļeņina (Владuмир Ильuч Лeнин) sarakstīto “Darba un ekspluatējamās tautas deklarāciju” (Декларация прав трудящегося и эксплуатируемого народа, 1918). Tā paredzēja visas varas nodošanu strādnieku un zaldātu deputātu padomēm. Satversmes sapulces vairākums noraidīja deklarācijas apspriešanu. Protestējot pret deklarācijas noraidīšanu, sēdi pameta gan lielinieku, gan kreiso eseru frakcijas. Neskatoties uz kvoruma trūkumu, Satversmes sapulce pasludināja Krievijas Federatīvās republikas izveidošanu, pieņēma Likumu par zemi un aicinājumu karojošajām valstīm uzsākt miera sarunas ar mērķi izbeigt Pirmo pasaules karu.

19.01.1918. VCIK izdeva dekrētu par Satversmes sapulces atlaišanu. Ap Taurijas pili tika izvietots lieliniekiem lojāls karaspēks, kas neļāva deputātiem pulcēties uz nākamajām sēdēm. 31.01. Viskrievijas 3. padomju kongress apstiprināja VCIK dekrētu par sapulces atlaišanu.

Satversmes sapulces atlaišanas tiešās sekas bija lielinieku varas nostiprināšanās Krievijā, jo bija likvidēts konkurējošs opozicionārs varas centrs. Vienlaikus Satversmes sapulces padzīšana kļuva par vienu no Krievijas pilsoņu kara cēloņiem. Demokrātiski ievēlētās pārstāvniecības institūcijas padzīšana liedza miermīlīga kompromisa iespēju daudzu Krievijas sabiedrībai svarīgu un pretrunīgu jautājumu risināšanā. Vairums pretlieliniecisko spēku pārstāvju Krievijas pilsoņu karā iestājās par Satversmes sapulces darbības atjaunošanu. No bijušajiem Satversmes sapulces locekļiem izveidojās pirmā pretlielinieciskā valdība Krievijā. 08.06.1918. Samarā tika izveidota Viskrievijas Satversmes sapulces locekļu komiteja. Tā neatzina Satversmes sapulces padzīšanu. Demokrātiski ievēlētās pārstāvniecības institūcijas padzīšana liedza miermīlīga kompromisa iespēju daudzu Krievijas sabiedrībai svarīgu un pretrunīgu jautājumu risināšanā.