Kārsava ir pilsēta Latvijas austrumos, 7 km no Krievijas robežas, Latgalē, Ludzas novadā. Pilsētas dienvidaustrumu robeža iet pa automaģistrāli A13 (Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža), kas ietilpst starptautiskajā automaģistrālē E262 (Kauņa–Ukmerģe–Daugavpils–Rēzekne–Ostrova), ziemeļrietumu robeža iet pa dzelzceļa līniju Sanktpēterburga–Viļņa, ziemeļaustrumu robeža – pa Šņitkas upi un meliorācijas novadgrāvjiem, dienvidrietumu robeža – pa Puškina ielu. Atrodas reģionālās nozīmes autoceļu P45 (Viļaka–Kārsava), P49 (Kārsava–Ludza–Ezernieki) un P50 (Kārsava–Krievijas robeža (Aizgārša)) krustojumā. Attālums no Latvijas galvaspilsētas Rīgas ir 280 km, bet no novada centra Ludzas – 28 km.

Kārsavā atrodas Ludzas novada Kārsavas pilsētas pārvalde. No 2009. gada līdz 2021. gadam Kārsava bija novada centrs. Gandrīz visu Kārsavu aptver Malnavas pagasts, vienīgi ziemeļrietumos tā robežojas ar Salnavas pagastu. 

Kārsava pilsētas platība ir 4,1 km² (sauszeme – 4,0 km², ūdeņi – 0,1 km²), iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 1843, apdzīvojuma blīvums – 460 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Pilsētas tiesības Kārsavai piešķirtas 1928. gada 11. februārī.

Kārsavas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1938. gada 30. septembrī. Ģerboņa vairogs ir sudraba krāsā, laukuma vidū stāvus attēlotas četras zaļas āboliņa lapas, kas sadala vairogu vienādās daļās.

Par Kārsavas nosaukuma izcelsmi nav droši ticamas informācijas. Kāds sens nostāsts vēsta, ka poļu–zviedru kara laikā (1600–1629) ceļa posmā Malnava–Naudaskalns notika kauja. Poļus vadījis karavadonis Korosovskis, kurš te arī kritis. Viņam par godu apdzīvoto vietu sāka saukt par Korosovku, bet vēlāk, ērtības labad, nosaukumu vienkāršoja – Korsova, Korsovka. Savukārt cits nostāsts vēsta, ka 19. gs. vidū Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa būvniecību šajā apvidū vadījis inženieris Korsovskis, no kura uzvārda tad arī radies miesta nosaukums.         

Kārsava atrodas uz robežas starp Austrumlatvijas zemienes Atzeles pacēlumu, Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumu un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu. Teritorijas reljefs ir lēzeni viļņots aptuveni 100 m virs jūras līnijas, ar nelieliem plakanvirsas pauguriem. Kārsavu šķērso Žurlavas–Malnavas grēda, kuras absolūtais augstums pie Žurlavas sasniedz 120 m virs jūras līmeņa.

Klimats ir mēreni kontinentāls, ar lielākām kontinentalitātes iezīmēm nekā pārējā Latvijas teritorijā. Ziemas ir aukstākas, bet vasaras siltākas nekā caurmērā Latvijā – vidējā gada temperatūra +5⁰ C, bet nokrišņu daudzums 600–700 mm gadā, kas ir vidējais Latvijas rādītājs.  

Atbilstoši Latvijas ainavu rajonēšanai Kārsava atrodas Austrumlatgales ainavzemes Austrumlatvijas (Rītupes–Zilupes) mežpurvainē. Ainavu telpiskajā struktūrā lauksaimniecības zemes veido lielus meliorētus masīvus, kas daudzviet tiek izmantoti kā zālāji. Uz smilts cilmiežiem ir izveidojušās tipiskā podzola un velēnu podzolaugsnes.  

Kārsavā 50 % pilsētas teritorijas aizņem apbūve, 34 % – lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 7 % – zaļā zona, 1 % – ūdeņi, 8 % – citi zemes lietojuma veidi, kas atbilst zemes lietojuma veidu sadalījumam Latgales mazpilsētās.    

Kārsavas apkaime ir sena latgaļu apdzīvota vieta, par ko liecina Rogu kara kapu pilskalns, kas atrodas netālu no pilsētas uz ziemeļiem; citu pilskalnu tiešā pilsētas tuvumā nav. Arheoloģiskie atradumi Bozovas, Dzērvju, Ruskulovas un citos senkapos sniedz liecības par seno latgaļu amatu prasmēm un par saikni ar citiem novadiem.  

Netālu no Malnavas muižas (apmēram 2–3 km uz rietumiem), uz tās īpašnieka Šadurska (poļu Szadurski) atdalītās zemes 18. gs. vidū sāka veidoties Kārsava kā vietējās nozīmes tirdzniecības un amatniecības centrs. Te muižas īpašnieks uzcēla katoļiem dievnamu – Malnavas Rožukroņa Dievmātes baznīcu, kuru sāka būvēt 1741. gadā, bet iesvētīja 1763. gadā. Koka baznīca ir valsts nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis.

1825. gadā Kārsavai tika piešķirtas miesta tiesības un atļauja rīkot četrus gadatirgus. 1836. gadā līdzās miestam tika uzbūvēta Pēterburgas–Varšavas šoseja. 1852. gadā Kārsavā bija katoļu baznīca, 18 sētas, 3 krogi un 5 tirgotavas. Miesta tālāku attīstību veicināja Pēterburgas–Varšavas dzelzceļa līnijas izbūve no 1859. līdz 1861. gadam. Kārsava atrodas tieši pa vidu starp šīm nozīmīgajām transporta līnijām, kuras šeit atrodas 2,5 km attālumā viena no otras. Šī dzelzceļa līnija ir vecākā Latvijā, un Kārsavas (tolaik Korsovka) stacija, kas atrodas nepilnus 4 km uz ziemeļiem no pilsētas centra Bozovas ciemā, ir vecākā dzelzceļa stacija Latvijas teritorijā. Šeit bija dzelzceļa depo un darbnīcas, vilcieni šeit apstājušies uz 20 minūtēm, lai tvaika lokomotīves uzpildītu ūdeni un malku. Pilsētā esošo dzelzceļa pieturu sauc Malnava (atvērta 1931. gadā, kopš 1999. gada vilcieni Malnavas stacijā nepietur). 1906. gadā Kārsavai miesta tiesības tika atņemtas – toreiz šeit bija 186 ēkas.

Latvijas Neatkarības kara laikā, 1920. gadā 10. janvārī, Latvijas armijas vienības pilnībā nostiprinājās Kārsavā.

1921. gadā nacionalizētajā Malnavas muižā tika atvērta Latgales lauksaimniecības vidusskola, kuru neatkarīgās Latvijas laikā beidza 681 audzēknis. Padomju okupācijas gados skola tika pārveidota par sovhoztehnikumu, bet mūsdienās tā ir Malnavas koledža. Vairāk nekā 100 gadus vērojama cieša un savstarpēji papildinoša mijiedarbība starp Kārsavas pilsētu un līdzās esošo Malnavas ciemu, kas faktiski veido bipolāru apdzīvojuma sistēmu.

1924. gadā Kārsavai tika piešķirtas miesta tiesības, bet 1928. gadā tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1935. gadā pilsētā bija 218 dažādi tirdzniecības un 102 rūpniecības uzņēmumi, divas reizes nedēļa notika tirgi un bija seši gadatirgi. Pilsētnieku galvenā nodarbošanās bija tirdzniecība, īpaši linu, amatniecība un lauksaimniecība – 20 % pilsētas teritorijas aizņēma aramzeme. Kā tirdzniecība, tā amatniecība atradās ebreju rokās, kas tolaik veidoja 42 % no pilsētnieku skaita, kamēr latviešu bija 37 %, bet krievu – 15 % un poļu – 5 %.  

1936. gadā Kārsavai tika apstiprināti būvnoteikumi, kuros tika noteikts, kā veidot saimniecisko centru, dzīvokļu apbūvi, dārzsaimniecības un rūpniecības objektu izvietojumu. Kārsavā tolaik bija 327 dzīvojamās mājas, no tām sešas bija mūra ēkas un divas divstāvu ēkas. Otrā pasaules kara laikā tik sagrautas aptuveni 80 % pilsētas ēku, tādēļ pilsētā maz saglabājies no tās pirmskara veidola. Jāpiezīmē, ka 1941. gada 21. jūlijā Malnavas muižu, kurā tolaik bija izvietots armijas grupas “Ziemeļi” komandpunkts, apmeklēja Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler) – tā bija vienīgā reize, kad Trešā reiha vadonis apmeklēja Latvijas teritoriju.     

1950.–1962. gadā Kārsava bija rajona centrs. Pilsētā darbojās dīzeļmotoru remontdarbnīcas, Rēzeknes elektrisko būvinstrumentu rūpnīcas cehs, Rīgas rūpnīcas “Stars” filiāle, sadzīves pakalpojumu kombināta galdniecības, šūšanas un apavu darbnīcas. 1970. gadā Kārsavā darbojās 12 veikali, ēdnīca, maizes ceptuve un sociālās nodrošināšanas pansionāts. Padomju okupācijas gados Kārsavā tika uzceltas divas jaunas vidusskolas ēkas, kultūras nams, slimnīca, poliklīnika un prettuberkulozes dispansers. Bijušā tirgus laukuma vietā tika izveidots skvērs.

Kārsava ir tipiska Latvijas mazpilsēta ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu.

Pēc valodu lietojuma Kārsava ir vislatgaliskākā no Latvijas pilsētām, jo tieši latgaliešu valoda izteikti dominē pilsētnieku saziņā. 2015. gadā Kārsavas pilsētā kā pirmajā visā Latgalē tika izvietotas ielu norādes latgaliešu rakstu valodā. 

Kārsavā nav lielu rūpniecības vai būvniecības uzņēmumu – pārsvarā tie ir vidēji vai mazi, tāpēc vairums nodarbināto strādā pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, robežsardzē, izglītības un veselības aizsardzības iestādēs, mazumtirdzniecībā, nelielos transporta pakalpojumu, servisa un kokapstrādes uzņēmumos.

Tikai divi Kārsavas pilsētas uzņēmumi pēc apgrozījuma 2023. gadā iekļuvuši Ludzas novada uzņēmumu Top20 sarakstā – SIA “CPA” (mazumtirdzniecība) – 5,0 miljoni eiro, SIA “Salenieku dolomīts” (karjeru izstrāde) – 3,1 miljons eiro. Starp lielākajiem minami arī SIA “VK Logistika” (kravu pārvadājumi), SIA “Kārsavas namsaimnieks” (daudzveidīgi komunālie pakalpojumi), SIA “D.A.K.SAMS” (mežizstrāde), SIA “KARS-E” (plaša profila uzņēmums) un SIA “Kārsavas slimnīca” (ārstnieciskie pakalpojumi).

Kārsava ir pierobežas pilsēta – 13 km uz ziemeļaustrumiem no Kārsavas, uz Latvijas un Krievijas robežas, atrodas Grebņevas muitas un robežkontroles punkts, kas ir viens no diviem sauszemes punktiem, caur kuru iespējama legāla pārvietošanās starp abām valstīm. Arī Kārsavas dzelzceļa stacijā darbojās muitas un robežkontroles punkts. 14 km uz austrumiem Goliševas ciemā darbojas Aizgāršas robežapsardzības nodaļa.

Kārsava ir tipiska pierobežas tranzītpilsēta, kuru skar arī problēmas un jautājumi, kas saistīti ar Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanu, ko mūsdienās nosaka galvenokārt ģeopolitiskie izaicinājumi. 

Pilsētā ir kafejnīcas, pārtikas, auto rezerves daļu, būvmateriālu, lopbarības, apģērbu, galantērijas un ziedu veikali, kā arī frizētava. 

Par nemainīgu tradīciju Kārsavā ir kļuvuši gadatirgi katra mēneša trešajā svētdienā, kuri notiek Telegrāfa ielā un uz kuriem sabrauc vairāk nekā 300 tirgotāju un ierodas tūkstošiem pircēju ne tikai no Latgales, bet arī no Vidzemes un Lietuvas.  

Kārsavā ir pasta nodaļa. 

Kārsava ir vietējas nozīmes transporta mezgls. Pilsētā ir autoosta, un starppilsētu autobusu maršruti Kārsavu savieno ar Ludzu, Rēzekni, Viļaku, Alūksni un Rīgu. 

19. gs. vidū Kārsavā tika atvērts pirmais doktorāts, 1883. gadā – pirmā aptieka. Pilsētā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz SIA “Kārsavas slimnīca”, pilsētā ir arī aptiekas, ģimenes ārstu prakses, zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji, kā arī veterinārā aptieka.    

Pirmā izglītības iestāde Kārsavā bija draudzes skola pie katoļu baznīcas, kas dibināta 1809. gadā, savukārt 1886. gadā – tautskola. 1922. gadā Kārsavā sāka darboties ebreju ģimnāzija, uz kuras bāzes 1932. gadā tika nodibināta latviešu ģimnāzija.

Mūsdienās Kārsavā darbojas vairākas izglītības iestādes: Kārsavas vidusskola (1886), Kārsavas pirmsskolas izglītības iestāde “Taurenītis” (1963), Kārsavas Mūzikas un mākslas skola (1959), kurā darbojas arī pūtēju orķestris “Kārsava” un lauku kapela “Dimdari”.

Kārsavas pilsētas bibliotēka dibināta 1945. gadā. No 1959. gada tā atrodas Kārsavas kultūras nama ēkā. 2009. gadā tika veikta pilsētas bibliotēku reorganizācija, apvienojot pilsētas un bērnu bibliotēku un izveidojot Kārsavas pilsētas bibliotēku. Kārsavas pilsētas bibliotēka ir Ludzas novada bibliotēkas struktūrvienība – izglītojoša un informatīva kultūras iestāde, kura veic grāmatu, periodikas, elektronisko un citu dokumentu uzkrāšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, kā arī nodrošina uzkrātās informācijas izmantošanas iespējas.

Kārsavas kultūras namā (1959) darbojas vairāki mākslinieciskās pašdarbības ansambļi: amatierteātris “Kuorsovīši” (1991), bērnu un jauniešu teātra studija “APLIS” (1991), pirmsskolas vecuma bērnu deju kolektīvs “Vilcieniņš” (1997), senioru deju kopa “Senleja” (2000), vīru vokālais ansamblis “Akords” (2011), eksotisko deju ansamblis “SAMIA” (2012), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Spryksti” (2014), senioru deju kolektīvs “Ūdrupe” (2017) un sieviešu senioru vokālais ansamblis “Viršu Tango” (2023).

Kārsavas kultūras namā savu pirmo oficiālo koncertu 2003. gadā sniedza vadošā Latgales alternatīvā roka grupa “Bez PVN”, kas sākotnēji darbojās šīs kultūras iestādes paspārnē. Grupas dibinātāji un nemainīgi līderi ir kārsavieši brāļi Kristaps un Guntis Rasimi, bet mūsdienās “Bez PVN” ir neatkarīgs muzikāls kolektīvs, kurā muzicē dalībnieki arī no citiem Latgales novadiem. Grupas diskogrāfijā ir četri albumi: “Pyrms vuorda...” (2006), “Reits” (2013), “Bezgaleibys” (2021), “Paraleli horizonti” (2023). 

Katoļticīgie pieder pie Malnavas Rožukroņa Dievmātes draudzes, kas pastāv jau kopš 18. gs. otrās puses. Ikdienas dievkalpojumi notiek vecajā koka baznīcā, bet svētdienās un svētku dienās – jaunajā un daudz lielākajā dievnamā, kas atrodas tai līdzās. Pamati tam likti jau 1932. gadā, bet būvniecību pārtrauca Otrais pasaules karš un padomju varas aizliegums. Tikai 2003. gadā jaunais no sarkaniem ķieģeļiem būvētais dievnams tika iesvētīts – baznīcas romānikas stilizācijā veidotais interjers tapis Rīgas Amatniecības vidusskolā kā audzēkņu diplomdarbs. 

Kārsavas Augšāmcelšanās evanģēliski luteriskā draudze tika dibināta 1920. gadā, 1939. gadā tika pabeigta baznīcas būvniecība. Padomju okupācijas gados draudzei dievnamu atsavināja un tur ierīkoja kinoteātri “Spartaks”, bet 1991. gadā draudze to atguva. Kārsavas Sirdsskaidrās Polockas Jefrosinijas pareizticīgo draudze dibināta 1911. gadā, bet oriģinālais koka dievnams iesvētīts 1917. gadā. Krievu sakrālās arhitektūras tradīciju garā baznīcu rekonstruēja 1985. gadā – tas ir viens no kolorītākajiem pareizticīgo dievnamiem Latvijā. Kārsavā darbojas arī Septītās dienas adventistu draudze.  

Kārsavā ir neliels parks, bet Šņitkas upes krastā atrodas brīvdabas estrāde “Krosts” (2014), pie kuras ir iestādīti 100 ozoli Latvijas kontūras formā. Interesentiem tiek piedāvāts kājāmgājēju maršruts “Pa Kārsavas vēstures takām” (17 km). Malnavas muižā darbojas “Latgolys šmakovkas” dedzinātava, kur var iepazīties ar šī dzēriena darināšanas tehnoloģiju un degustēt gala produkciju. Pašvaldības kultūrvēstures centrā “Līču mājas” (2021) apskatāma mūsdienīga ekspozīcija par Kārsavas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām, kā arī mainīgās tematiskās izstādes.

Naktsmītnes piedāvā motelis “Aka” un glempings “Pasaka”.

Ar Kārsavu saistīts dzejnieks Augusts Smagars, kurš šeit beidza pamatskolu, Kārsavas vidusskolu beigusī antropoloģe Raisa Deņisova, Kārsavā dzimis pedagogs un novadpētnieks Nikolajs Nikuļins, mūziķis Arnis Slobožaņins, mūziķis un producents Guntis Rasims un viņa brālis aktieris un mūziķis Kristaps Rasims, modes dizainere Laima Jurča.