Jēdzienu “romānika” mūsdienās lieto, lai apzīmētu 11.–12. gs. Eiropā vadošo viduslaiku arhitektūras un mākslas stilu. Stila nosaukuma izcelsme norāda uz saikni ar romiešu paraugiem: vairākas būtiskas stila iezīmes pārmantotas no Senās Romas arhitektūras. Latviešu valodā “romāņu stils” ir retāk lietots romānikas stila jēdziena sinonīms. Jēdziens angļu valodā (Romanesque) lietots jau kopš 18. gs. sākuma, attiecinot to uz romāņu valodu grupu. Jēdziens uz arhitektūru pirmoreiz attiecināts 19. gs. sākumā – visagrāk franču (romane) un vēlāk citās valodās. Arhitektūras vēstures literatūrā sākotnēji šī jēdziena nozīme atbilstoši tā etimoloģijai bija plaša, iekļaujot vairākus arhitektūras stilus, kas pēc Romas impērijas sabrukuma izplatījās Eiropā vēstures posmā starp agrās kristietības mākslas perioda beigām 6. gs. un gotikas stila uzplaukumu 13. gs. Mūsdienu literatūrā atsevišķi dala pirmsromānikas periodu ar dažādās Eiropas zemēs sastopamiem reģionāliem pārejas stiliem (merovingu, langobardu, karolingu, otonu u. c.), to nodalot no romānikas perioda, kas sākās 11. gs. Stila nosaukums ir internacionāls, taču angļu romānikas apzīmēšanai tradicionāli lieto arī nosaukumu – normaņu (Norman) stils.