AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 22. martā
Artūrs Tomsons

Ludzas pils

(latīņu arx Luza, poļu zamek Lucin, Lucyn, vācu die Burg Ludzen, Ludsen, Ludsehn, krievu замок Š›ŃƒŠ·Š°, Š›ŃŽŃ†ŠøŠ½, Š›ŃƒŠ“Š·Š°)
viduslaiku militāra rakstura bÅ«ve Ludzā, Lielā Ludzas ezera krastā. Pils celta 14.–15. gs. mijā kā Vācu ordeņa Livonijā Rēzeknes fogta palÄ«gpils. Juridiskā adrese ā€“ BaznÄ«cas iela 56, Ludza, Ludzas novads, platÄ«ba ā€“ 2,1267 ha, Romas katoļu baznÄ«cas Ä«paÅ”ums.

Saistītie Ŕķirkļi

  • Vācu ordenis Livonijā
  • viduslaiki
Ludzas pils atkārtoti atsegtais bruģis pēc 2017. gada darbiem.

Ludzas pils atkārtoti atsegtais bruģis pēc 2017. gada darbiem.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ludzas novada paÅ”valdÄ«ba. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Pils būvniecība
  • 3.
    Funkcionālie uzdevumi
  • 4.
    Nozīmīgākie periodi un notikumi
  • 5.
    Mūsdienu stāvokļa raksturojums. Nozīme pētniecībā
  • 6.
    Atspoguļojums mākslā un literatÅ«rā
  • Multivide 10
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Pils būvniecība
  • 3.
    Funkcionālie uzdevumi
  • 4.
    Nozīmīgākie periodi un notikumi
  • 5.
    Mūsdienu stāvokļa raksturojums. Nozīme pētniecībā
  • 6.
    Atspoguļojums mākslā un literatÅ«rā
Kopsavilkums

Ludzas pils ir apkārtnes ievērojamākais arhitektÅ«ras un arheoloÄ£ijas piemineklis. Pils bijusi celta gotikas stilā. Lai gan pils celta viduslaikos, liecÄ«bas par cilvēka klātbÅ«tni konstatētas jau kopÅ” agrā mezolÄ«ta.

Pils būvniecība

Ludzas pilsdrupas atrodas ap 18 m augstajā nogāzē starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru, pauguru grēdas galā, uz kuras atrodas vēl vairāki vēstures un arheoloÄ£ijas pieminekļi: Ludzas BaznÄ«ckalns, Ludzas Odukalna kapulauks, mÅ«sdienu kapsēta un Jurizdikas pilskalns.

PrecÄ«zu ziņu par Ludzas pils celÅ”anu agrāk par 14. gs. nav. RakstÄ«to avotu ziņās Ludzas pils pirmo reizi droÅ”i minēta tikai 1399. gadā. Pils vēsture cieÅ”i saistÄ«ta ar paÅ”as Ludzas kā apdzÄ«votas vietas vēsturi un Ŕī vietvārda pieminējumu literatÅ«rā. Vairākkārt izteikts apgalvojums par senkrievu rakstÄ«tajos avotos minētās Lučinas (Š›ŃƒŃ‡ŠøŠ½) lokalizāciju mÅ«sdienu Ludzā. Tomēr Å”o uzskatu pamatoti atspēkojis arheologs Ēvalds Mugurēvičs.

Funkcionālie uzdevumi

Ludzas pils celta 14. gs. beigās–15. gs. sākumā kā Vācu ordeņa Livonijā Rēzeknes fogta palÄ«gpils, kuras militārā nozÄ«me bija pretinieka aizturēŔana lÄ«dz papildspēku sapulcināŔanai, piemēram, Rēzeknes pilÄ«. Tai ir plaÅ”a, ar mÅ«ri nocietināta priekÅ”pils, kurā atradās aka un uzturējās amatnieki, ā€“ izrakumu gaitā konstatēta dzelzs apstrāde (pusfabrikāti), podniecÄ«ba (ievērojams apjoms agrās ripas keramikas trauku fragmentu un rÄ«ks trauku ornamentēŔanai), plaÅ”as liecÄ«bas par zveju (tÄ«klu māla gremdi, zivju kauli un zvīņas) un citi atradumi. Uzbrukumu gadÄ«jumā nocietinātajā priekÅ”pilÄ« varēja patverties ievērojams skaits apkārtnes iedzÄ«votāju. Lai gan pils funkcijas bija pamatā militāras un saimnieciskas, saglabājuÅ”ies gotiskajai Ä·ieÄ£eļu arhitektÅ«rai raksturÄ«gie greznie elementi, tās iespaidÄ«gais siluets, plānojums rāda Ludzu kā Vācu ordeņa Livonijas atzara varas un pierobežas dominantes simbolu, kas iemiesoja sava laika celtniecÄ«bas tradÄ«cijas.

Vilhelma Neimana (Johann Wilhelm Carl Neumann) zīmētais Ludzas pils un Baznīckalna plāns ar 1976. gada izrakumu laukumiem.

Vilhelma Neimana (Johann Wilhelm Carl Neumann) zīmētais Ludzas pils un Baznīckalna plāns ar 1976. gada izrakumu laukumiem.

Avots: Neumann, W., Die Ordensburgen im sog. polnischen Livland, Riga, 1890 un Daiga, J., ā€˜ArheoloÄ£iskie pētÄ«jumi Ludzas pils pagalmā 1976. gadā’, I. Ose (sast.), Latvijas viduslaiku pilis VII. PētÄ«jumi un avoti par Livonijas ordeņpilÄ«m, RÄ«ga, 2011, 194.–215. lpp.

Skats uz lauksaimnieciski apstrādāto Ludzas pilsdrupu teritoriju starpkaru periodā.

Skats uz lauksaimnieciski apstrādāto Ludzas pilsdrupu teritoriju starpkaru periodā.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Ludzas pils un Baznīckalns. 03.2021.

Ludzas pils un Baznīckalns. 03.2021.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1945730845.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 09.08.2014.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 09.08.2014.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 2 m dziļumā atsegtā koka konstrukcija. 10.08.2014.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 2 m dziļumā atsegtā koka konstrukcija. 10.08.2014.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 3,2 m dziļumā sasniegtā pamatzeme ar deguma pēdām virs tās. 10.08.2014.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 3,2 m dziļumā sasniegtā pamatzeme ar deguma pēdām virs tās. 10.08.2014.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons.

Atradumi no 2014. gada jÅ«nija–augusta izrakumiem Ludzas mÅ«ra pils priekÅ”pilÄ«.

Atradumi no 2014. gada jÅ«nija–augusta izrakumiem Ludzas mÅ«ra pils priekÅ”pilÄ«.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons. Avots: Ludzas Novadpētniecības muzejs.

Kaula rÄ«ks keramikas ornamentēŔanai ar lÄ«kloci no 2014. gada izrakumiem.

Kaula rÄ«ks keramikas ornamentēŔanai ar lÄ«kloci no 2014. gada izrakumiem.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons. Avots: Ludzas Novadpētniecības muzejs.

Nozīmīgākie periodi un notikumi

Pētnieki ir pauduÅ”i atŔķirÄ«gus viedokļus par atseviŔķu pils daļu datēŔanu. Ē. Mugurēvičs, Ieva Ose, Andris Caune un Juris Urtāns ir sistematizējuÅ”i pils izpētes vēsturi un pauduÅ”i savu viedokli par tās celtniecÄ«bas laiku, par Ludzas pirmsākumiem un latgaļu klātbÅ«tni Ludzas pilskalnā pirms vācu pils celtniecÄ«bas. Uzskats, ka Ludzu varētu identificēt ar 12. gs. senkrievu avotos pieminēto Lučinu, kurā, saskaņā ar Ipatija hroniku (Š˜ŠæŠ°Ń‚ŃŒŠµŠ²ŃŠŗŠ°Ń Š»ŠµŃ‚Š¾ŠæŠøŃŃŒ; hronikā apkopoti notikumi no 9. gs. lÄ«dz 13. gs. beigām, avotu apkopojumu dažādās redakcijas tapuÅ”as no 15. lÄ«dz 18. gs.), notikusi kņaza Rurika (Š ŃŽŃ€ŠøŠŗ Ростиславович) dēla Rostislava (Ростислав Š ŃŽŃ€ŠøŠŗŠ¾Š²ŠøŃ‡, vēlākais Kijivas lielkņazs, 1204–1205) piedzimÅ”ana ceļojuma laikā no Novgorodas uz Smoļensku 1173. gadā, uzskatāms par aplamu. Å o uzskatu pirmais plaŔāk popularizējis krievu 19. gs. pirmās puses vēsturnieks Nikolajs Karamzins (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠœŠøŃ…Š°Š¹Š»Š¾Š²ŠøŃ‡ ŠšŠ°Ń€Š°Š¼Š·ŠøŠ½). Darbā ā€œKrievijas valsts vēstureā€ (Š˜ŃŃ‚Š¾Ń€ŠøŃ Š³Š¾ŃŃƒŠ“Š°Ń€ŃŃ‚Š²Š° Российского, 1818) viņŔ nonāk pretrunā pats ar sevi, pieminot Lučinu kā pilsētu Smoļenskas tuvumā.

Par Ludzas pils precÄ«zu celÅ”anas laiku nav droÅ”u dokumentāru liecÄ«bu. Livonijas laikā Ludzas pils pirmo reizi minēta rakstÄ«tajos avotos 1433. gadā ā€“ vēstulē no Rēzeknes fogta Livonijas landmarÅ”alam. Pēc mÅ«sdienās pieejamās informācijas var secināt, ka mÅ«ra pils celÅ”ana varētu bÅ«t notikusi laika posmā no 14. gs. otrās puses lÄ«dz 15. gs. sākumam. 1481. gadā Ludzas pili nopostÄ«ja Maskavas lielkņazistes karaspēks. 1558. gadā pili ieņēma Maskavas caristes karaspēks karavadoņa Grigorija Tjomkina (Григорий Š˜Š²Š°Š½Š¾Š²ŠøŃ‡ Темкин-Ростовский) vadÄ«bā.

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 16. gs. beigās Ludzas pils nonāca Polijas pakļautÄ«bā. 1566. gadā pils tika iekļauta t. s. Pārdaugavas Livonijas hercogistē. Livonijas karam turpinoties, pili 1577. gadā ieņēma Maskavijas karaspēks Ivana IV (arÄ« Ivans Bargais; Иван IV Š’Š°ŃŠøŠ»ŃŒŠµŠ²ŠøŃ‡, Иван Грозный) vadÄ«bā.

Pēc Livonijas kara beigām 1599. gadā tika veikta revÄ«zija, no kuras iegÅ«stama senākā informācija par pils izskatu.

Poļu–zviedru kara laikā, 1625. gadā, pili ieņēma zviedru karaspēks. Pēc kara beigām Ludza tika iekļauta kā stārastija Inflantijas vaivadijā. Poļu–krievu kara laikā pili ieņēma krievu karaspēks karavadoņa Ä»eva Saltikova (Лев АнГреевич Далтыков) vadÄ«bā. Aplenkuma laikā tika uzspridzināts viens no pils torņiem. PrecÄ«zi nav nosakāms laiks, kad pils tika pamesta. Domājams, ka tas noticis pēc Lielā Ziemeļu kara, jo 1765. gadā veiktajā pils inventarizācijā konstatēts, ka tā atrodas drupu stāvoklÄ«. Pēc 1772. gada Polijas pirmās dalīŔanas Latgale nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. 19. gs. pils mÅ«ru drupas kalpoja kā bÅ«vmateriālu ieguves vieta apkārtējiem iedzÄ«votājiem. Tikai 1920. gados Ludzas pilsdrupas iekļautas valsts aizsardzÄ«bā.

No 14. gs. lÄ«dz 17. gs. beigām Ludzas nocietinājumus veidoja galvenā pils ēka pilskalna ziemeļu galā un ārējā priekÅ”pils, kuras platÄ«ba bija aptuveni 8000 m2 un kuru aizsargāja grāvis kalna dienvidu galā. LÄ«dz mÅ«sdienām ir saglabājuŔās galvenās pils ēkas ārsienas vairāku stāvu augstumā, kā arÄ« mÅ«ris ap ārējo priekÅ”pili.

Apkopojot 1976., 2013., 2014. un 2017. gada arheoloÄ£iskajā izpētē iegÅ«to informāciju, iespējams rekonstruēt Ŕādu Ludzas pils teritorijas apdzÄ«votÄ«bas hronoloÄ£iju:

  1. mezolÄ«ts ā€“ atrasti divi krama nažveida Ŕķilu fragmenti (2013.–2014. gada izrakumi), kas ir saistāmi ar agrā mezolÄ«ta Pulli kultÅ«rai raksturÄ«go atradumu kompleksu. Pulli kultÅ«ra (galvenokārt mÅ«sdienu Igaunijas teritorija) ir viena no agrākajām Austrumbaltijas arheoloÄ£iskajām kultÅ«rām un uzskatāma par vidējā mezolÄ«tā labāk pazÄ«stamās Kundas kultÅ«ras priekÅ”teci un pēc radioaktÄ«vā oglekļa (14C) analÄ«zes tiek datēta ar 9000.–8300. gadu p. m. Ä“.;
  2. neolÄ«ts (t. s. porainās keramikas atradumi, kas raksturÄ«gi agrā neolÄ«ta Narvas kultÅ«rai; 1976. gada izrakumi). Tā kā atrastās trÄ«s lauskas ir ļoti nodiluÅ”as, tad precÄ«zāks to datējums nav iespējams. Porainā keramika (kur mālu masai sākotnēji bijis organiskas izcelsmes liesinātāja piejaukums, kas laika gaitā izdēdējis) ir raksturÄ«ga visam neolÄ«tam (5400.–1800. gads p. m. Ä“. pēc vecuma noteikÅ”anas ar radioaktÄ«vā oglekļa (14C) analÄ«zi);
  3. dzelzs laikmets (atseviŔķi nedaudzi t. s. bezripas gludās un apmestās keramikas atradumi, 1. gadu tÅ«kstotis mÅ«su ērā; 1976. gada izrakumi);
  4. Livonijas periods (pēc atrasto senlietu formām var runāt par 15.–16. gs. apdzÄ«votÄ«bu);
  5. Polijas karalistes, pēc tam Polijas un Lietuvas lielkunigaitijas valdīŔanas periods (no 16. gs. 60. gadiem lÄ«dz 18. gs. vidum, kad pils gāja bojā).

Jautājums par precÄ«zu pils uzcelÅ”anas laiku paliek atklāts. Piemēram, I. Ose ir izvirzÄ«jusi pieņēmumu, ka Vācu ordenis Å”ajā vietā savu pirmo, iespējams, sākotnēji koka, nocietinājumu uzcēla laikā no 13. gs. 60. gadu otrās puses lÄ«dz 14. gs. 80. gadu vidum.

Spriežot pēc arhitektÅ«ras formām un agrākajiem monētu atradumiem (kaltas laikā no 14. gs. beigām lÄ«dz 1422.–1426. gadam; izrakumi Jolantas Daigas vadÄ«bā), mÅ«ra pils Å”ajā vietā tika uzcelta tikai 14. gs.

PriekÅ”statu par pils izskatu un tās apbÅ«ves periodiem daļēji var gÅ«t no rakstÄ«tajiem avotiem un daļēji ā€“ no arheoloÄ£isko pētÄ«jumu rezultātiem. VisplaŔākās ziņas sniedz 1599. gada poļu revÄ«zijas ziņojums, kurā minēti ar metālu apdarināti vārti, mazi koka tornīŔi mÅ«ru augÅ”daļā, sabrukuÅ”i pagrabi ārējā priekÅ”pilÄ« un lielais tornis.

Mūsdienu stāvokļa raksturojums. Nozīme pētniecībā

MÅ«sdienās Ludzas viduslaiku pilsdrupas, kas iekļauj plaÅ”o priekÅ”pili kopā ar blakus esoÅ”o BaznÄ«ckalnu, ir Romas katoļu baznÄ«cas Ä«paÅ”ums. 2017. gadā sākās mÅ«ra pilsdrupu konservācijas darbi. MÅ«sdienās no pils saglabājuŔās divas sienas no torņa un pils ārsiena, kas iekļauj priekÅ”pili. Ludzas pilsdrupas ir valsts nozÄ«mes arhitektÅ«ras piemineklis. Ludzas viduslaiku pils ir arÄ« valsts nozÄ«mes arheoloÄ£ijas piemineklis, kura robežās ietilpst arÄ« Ludzas BaznÄ«ckalns un Ludzas pilsētas vēsturiskā centra daļa.

Ludzas apkārtnes arheoloÄ£iskie pieminekļi ir nozÄ«mÄ«gi pētniecÄ«bā. PlaŔākie arheoloÄ£iskie izpētes darbi ir veikti pils iekÅ”pagalmā, tās ziemeļrietumu daļā, J. Daigas vadÄ«bā 1976. gadā, izpētot lÄ«dz 400 m2 lielu platÄ«bu. Izrakumos tika daļēji atsegts pagalms, kas klāts ar bruÄ£akmeņiem, un virkne sienu un pavardu palieku.

2013.–2014. gadā ArtÅ«ra Tomsona vadÄ«bā tika izpētÄ«ta 15 m2 liela platÄ«ba. Laukumā netālu no bijuŔās ieejas mÅ«ra pils priekÅ”pilÄ«, 3,2 m dziļumā, izdevās sasniegt neskartu grunts pamatni, pirmo reizi iegÅ«stot pilnu kultÅ«rslāņa Ŕķērsgriezumu. LiecÄ«bas par latgaļu pili gan iegÅ«tas netika. 2013.–2014. gadā veiktās izpētes ietvaros sadarbÄ«bā ar Hamburgas Universitāti (UniversitƤt Hamburg) ar magnetometra un Ä£eoradara palÄ«dzÄ«bu tika pētÄ«ta Ludzas pils un priekÅ”pils teritorija, tika veikti vairāki simti zondējumu. Gan Ä£eoradara dati, gan zondējumi atklāja, ka ārējās priekÅ”pils austrumu un dienvidu sienai blakus bijuÅ”as ēkas, nedestruktÄ«vā izpēte ļāva noteikt precÄ«zu akas atraÅ”anās vietu, skaidri iezÄ«mēja četrstÅ«rainā torņa pamatus blakus galvenajai pils ēkai un atklāja ceļa uzbērumu no vārtu vietas pret BaznÄ«ckalnu uz galveno pili.

2017. gadā arheologa Ulda Kalēja vadÄ«bā tika atkārtoti pētÄ«ts galvenās pils pagalms lÄ«dz pagalmu ietveroÅ”o pils korpusu ārsienām, daļēji atkārtoti atsedzot 1976. gadā sasniegto bruÄ£i. Tāpat tika pētÄ«ta un precizēta priekÅ”pils vārtu torņa atraÅ”anās vieta un ieeja nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, lai uzbÅ«vētu gājēju tiltu, kas savieno BaznÄ«ckalnu ar ieeju Ludzas pils priekÅ”pilÄ«.

Atspoguļojums mākslā un literatÅ«rā

Ludzas pilsdrupu senāko zināmo attēlu autori ir sakÅ”u Ä£enerālis Ludvigs Nikolauss fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) 1700. gadā, kura zÄ«mējums tā dienasgrāmatā glabājas Zviedrijas Valsts arhÄ«vā, Johana Kristofa Broces (Johann Christoph Brotze) gravÄ«ra un atseviŔķi zÄ«mējumi, kas tapuÅ”i laikā ap 1797. gadu. AtzÄ«mējami arÄ« detalizētie arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimana (Johann Wilhelm Carl Neumann; 1890) zÄ«mējumi un uzmērÄ«jumi. 1924. gadā pilsdrupas dokumentējis Karls fon Lēviss of Menārs (Karl von Lƶwis of Menar) savam krājumam par Vidzemes pilÄ«m (Burgenlexikon für Alt-Livland, 1922). Pilsdrupas bieži savos darbos attēlojuÅ”i vietējie mākslinieki ā€“ Antons KÅ«kojs, Ausma Probuka, Lidija ZÄ«mele, JÅ«lija Supova, Iveta Ladusāne, Pāvels Ostapcevs un citi. LiteratÅ«rā Ludzas pils lielākoties pieminēta dažādos teiku krājumos, piemēram, TadeuÅ”a Puisāna un Franča Trasuna darbos.

Multivide

Ludzas pils atkārtoti atsegtais bruģis pēc 2017. gada darbiem.

Ludzas pils atkārtoti atsegtais bruģis pēc 2017. gada darbiem.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ludzas novada paÅ”valdÄ«ba. 

Vilhelma Neimana (Johann Wilhelm Carl Neumann) zīmētais Ludzas pils un Baznīckalna plāns ar 1976. gada izrakumu laukumiem.

Vilhelma Neimana (Johann Wilhelm Carl Neumann) zīmētais Ludzas pils un Baznīckalna plāns ar 1976. gada izrakumu laukumiem.

Avots: Neumann, W., Die Ordensburgen im sog. polnischen Livland, Riga, 1890 un Daiga, J., ā€˜ArheoloÄ£iskie pētÄ«jumi Ludzas pils pagalmā 1976. gadā’, I. Ose (sast.), Latvijas viduslaiku pilis VII. PētÄ«jumi un avoti par Livonijas ordeņpilÄ«m, RÄ«ga, 2011, 194.–215. lpp.

Skats uz lauksaimnieciski apstrādāto Ludzas pilsdrupu teritoriju starpkaru periodā.

Skats uz lauksaimnieciski apstrādāto Ludzas pilsdrupu teritoriju starpkaru periodā.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Ludzas pils un Baznīckalns. 03.2021.

Ludzas pils un Baznīckalns. 03.2021.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1945730845.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 09.08.2014.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 09.08.2014.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 2 m dziļumā atsegtā koka konstrukcija. 10.08.2014.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 2 m dziļumā atsegtā koka konstrukcija. 10.08.2014.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons.

Ludzas pils priekÅ”pilÄ« 2 m dziļumā atsegtais viduslaiku akmeņu krāvums. 10.08.2014.

Ludzas pils priekÅ”pilÄ« 2 m dziļumā atsegtais viduslaiku akmeņu krāvums. 10.08.2014.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 3,2 m dziļumā sasniegtā pamatzeme ar deguma pēdām virs tās. 10.08.2014.

ArheoloÄ£iskā izpēte Ludzas pils nocietinātajā priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 3,2 m dziļumā sasniegtā pamatzeme ar deguma pēdām virs tās. 10.08.2014.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons.

Atradumi no 2014. gada jÅ«nija–augusta izrakumiem Ludzas mÅ«ra pils priekÅ”pilÄ«.

Atradumi no 2014. gada jÅ«nija–augusta izrakumiem Ludzas mÅ«ra pils priekÅ”pilÄ«.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons. Avots: Ludzas Novadpētniecības muzejs.

Kaula rÄ«ks keramikas ornamentēŔanai ar lÄ«kloci no 2014. gada izrakumiem.

Kaula rÄ«ks keramikas ornamentēŔanai ar lÄ«kloci no 2014. gada izrakumiem.

Fotogrāfs Artūrs Tomsons. Avots: Ludzas Novadpētniecības muzejs.

Ludzas pils atkārtoti atsegtais bruģis pēc 2017. gada darbiem.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ludzas novada paÅ”valdÄ«ba. 

Saistītie Ŕķirkļi:
  • Ludzas pils
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • Vācu ordenis Livonijā
  • viduslaiki

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Kovaļevska, O., Latgales vietvārdi un personvārdi Livonijas kontekstā 1599. gada poļu revÄ«zijā, 10. starptautiskā Latgalistikas konference, Rēzekne, 01.12.2017.
  • RimÅ”a, I., ā€˜Ludzā uzsākta kopprojekta ā€œRÄ«teiropas vērtÄ«basā€ Ä«stenoÅ”ana’, Ludzasnovads.lv, 20.06.2018.

Ieteicamā literatūra

  • Caune, A., ā€˜Ludzas ordeņpils plāna rekonstrukcija’, I. Ose (sast.), Latvijas viduslaiku pilis VIII. PētÄ«jumi un avoti par Livonijas ordeņpilÄ«m, RÄ«ga, Latvijas vēstures institÅ«ta apgāds, 2014, 85.–131. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Daiga, J., ā€˜Izrakumi Ludzas pilÄ« 1976. gadā’, Materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada ekspedÄ«ciju darba rezultātiem, RÄ«ga, Zinātne, 1977, 29.–34. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Daiga, J., ā€˜ArheoloÄ£iskie pētÄ«jumi Ludzas pils pagalmā 1976. gadā’, I. Ose (sast.), Latvijas viduslaiku pilis VII. PētÄ«jumi un avoti par Livonijas ordeņpilÄ«m, RÄ«ga, 2011, 194.–215. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kalējs, U., ā€˜ArheoloÄ£iskie pētÄ«jumi Ludzas viduslaiku pilÄ« 2017. gadā’, Arheologu pētÄ«jumi Latvijā 2016.–2017. gadā, RÄ«ga, 2018, 151.–155. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Neumann, W., Die Ordensburgen im sog. polnischen Livland: vorgelegt in der Sitzung vom 14. September 1888, Riga, 1890.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Mugurēvičs, Ē., ā€˜RakstÄ«tie vēstures avoti par Ludzas senāko vēsturi’, Teiksmainā Ludzas senatne, Ludza, Ludzas novadpētniecÄ«bas muzejs, 2006, 69.–74. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ose, I., ā€˜Ieskats Ludzas ordeņpils vēsturē un nocietinājumu attÄ«stÄ«bā’, I. Ose (sast.), Latvijas viduslaiku pilis VII. PētÄ«jumi un avoti par Livonijas ordeņpilÄ«m, RÄ«ga, 2011, 354.–380. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Puisāns, T., NogrimuŔās jaunavas mantojums – Ludza, Daugavpils, Daugavpils LatvieÅ”u biedrÄ«ba, 1992.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Tomsons, A., ā€˜Izpētes darbi Ludzas viduslaiku pilÄ« un BaznÄ«ckalnā 2014. gadā’, Arheologu pētÄ«jumi Latvijā 2014.–2015. gadā, RÄ«ga, 2016, 152.–156. lpp.
  • Tomsons, A., ā€˜Ludzas pils’, Latvijas arheoloÄ£ijas rokasgrāmata, RÄ«ga, 2021, 243.–244. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Trasuns, F., DzÄ«ve un darbi. Raksti, 2. sēj., Rēzekne, Latgales kultÅ«rvēstures centra izdevniecÄ«ba, 1998, 358.–361. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Urtāns, J., ĶīŔukalns. Ludza pirms Ludzas, RÄ«ga, Nordik, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • ŠœŃƒŠ³ŃƒŃ€ŠµŠ²ŠøŃ‡, Š­.Š”., ā€˜Š£ŠæŠ¾Š¼ŃŠ½ŃƒŃ‚ ли гороГ Š›ŃƒŠ“Š·Š° в ŠæŠøŃŃŒŠ¼ŠµŠ½Š½Ń‹Ń… источниках 12 века?’, Studia Archaeologica in memoriam Harri Moora, Tallinn, Valgus, 1970, с. 138–141.

Artūrs Tomsons "Ludzas pils". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Ludzas-pils (skatīts 28.05.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Ludzas-pils

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5749 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana