Kopsavilkums
Ludzas pils ir apkÄrtnes ievÄrojamÄkais arhitektÅ«ras un arheoloÄ£ijas piemineklis. Pils bijusi celta gotikas stilÄ. Lai gan pils celta viduslaikos, liecÄ«bas par cilvÄka klÄtbÅ«tni konstatÄtas jau kopÅ” agrÄ mezolÄ«ta.
Ludzas pils
viduslaiku militÄra rakstura bÅ«ve LudzÄ, LielÄ Ludzas ezera krastÄ. Pils celta 14.ā15. gs. mijÄ kÄ VÄcu ordeÅa LivonijÄ RÄzeknes fogta palÄ«gpils. JuridiskÄ adrese ā BaznÄ«cas iela 56, Ludza, Ludzas novads, platÄ«ba ā 2,1267 ha, Romas katoļu baznÄ«cas Ä«paÅ”ums.
Saistītie Ŕķirkļi
Ludzas pils atkÄrtoti atsegtais bruÄ£is pÄc 2017. gada darbiem.
Satura rÄdÄ«tÄjs
Pils būvniecība
Ludzas pilsdrupas atrodas ap 18 m augstajÄ nogÄzÄ starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru, pauguru grÄdas galÄ, uz kuras atrodas vÄl vairÄki vÄstures un arheoloÄ£ijas pieminekļi: Ludzas BaznÄ«ckalns, Ludzas Odukalna kapulauks, mÅ«sdienu kapsÄta un Jurizdikas pilskalns.
PrecÄ«zu ziÅu par Ludzas pils celÅ”anu agrÄk par 14. gs. nav. RakstÄ«to avotu ziÅÄs Ludzas pils pirmo reizi droÅ”i minÄta tikai 1399. gadÄ. Pils vÄsture cieÅ”i saistÄ«ta ar paÅ”as Ludzas kÄ apdzÄ«votas vietas vÄsturi un Ŕī vietvÄrda pieminÄjumu literatÅ«rÄ. VairÄkkÄrt izteikts apgalvojums par senkrievu rakstÄ«tajos avotos minÄtÄs LuÄinas (ŠŃŃŠøŠ½) lokalizÄciju mÅ«sdienu LudzÄ. TomÄr Å”o uzskatu pamatoti atspÄkojis arheologs Ävalds MugurÄviÄs.
FunkcionÄlie uzdevumi
Ludzas pils celta 14. gs. beigÄsā15. gs. sÄkumÄ kÄ VÄcu ordeÅa LivonijÄ RÄzeknes fogta palÄ«gpils, kuras militÄrÄ nozÄ«me bija pretinieka aizturÄÅ”ana lÄ«dz papildspÄku sapulcinÄÅ”anai, piemÄram, RÄzeknes pilÄ«. Tai ir plaÅ”a, ar mÅ«ri nocietinÄta priekÅ”pils, kurÄ atradÄs aka un uzturÄjÄs amatnieki, ā izrakumu gaitÄ konstatÄta dzelzs apstrÄde (pusfabrikÄti), podniecÄ«ba (ievÄrojams apjoms agrÄs ripas keramikas trauku fragmentu un rÄ«ks trauku ornamentÄÅ”anai), plaÅ”as liecÄ«bas par zveju (tÄ«klu mÄla gremdi, zivju kauli un zvÄ«Åas) un citi atradumi. Uzbrukumu gadÄ«jumÄ nocietinÄtajÄ priekÅ”pilÄ« varÄja patverties ievÄrojams skaits apkÄrtnes iedzÄ«votÄju. Lai gan pils funkcijas bija pamatÄ militÄras un saimnieciskas, saglabÄjuÅ”ies gotiskajai Ä·ieÄ£eļu arhitektÅ«rai raksturÄ«gie greznie elementi, tÄs iespaidÄ«gais siluets, plÄnojums rÄda Ludzu kÄ VÄcu ordeÅa Livonijas atzara varas un pierobežas dominantes simbolu, kas iemiesoja sava laika celtniecÄ«bas tradÄ«cijas.
Vilhelma Neimana (Johann Wilhelm Carl Neumann) zÄ«mÄtais Ludzas pils un BaznÄ«ckalna plÄns ar 1976. gada izrakumu laukumiem.
Skats uz lauksaimnieciski apstrÄdÄto Ludzas pilsdrupu teritoriju starpkaru periodÄ.
Ludzas pils un Baznīckalns. 03.2021.
ArheoloÄ£iskÄ izpÄte Ludzas pils nocietinÄtajÄ priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 09.08.2014.
ArheoloÄ£iskÄ izpÄte Ludzas pils nocietinÄtajÄ priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 2 m dziļumÄ atsegtÄ koka konstrukcija. 10.08.2014.
ArheoloÄ£iskÄ izpÄte Ludzas pils nocietinÄtajÄ priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 3,2 m dziļumÄ sasniegtÄ pamatzeme ar deguma pÄdÄm virs tÄs. 10.08.2014.
Atradumi no 2014. gada jÅ«nijaāaugusta izrakumiem Ludzas mÅ«ra pils priekÅ”pilÄ«.
Kaula rÄ«ks keramikas ornamentÄÅ”anai ar lÄ«kloci no 2014. gada izrakumiem.
NozÄ«mÄ«gÄkie periodi un notikumi
PÄtnieki ir pauduÅ”i atŔķirÄ«gus viedokļus par atseviŔķu pils daļu datÄÅ”anu. Ä. MugurÄviÄs, Ieva Ose, Andris Caune un Juris UrtÄns ir sistematizÄjuÅ”i pils izpÄtes vÄsturi un pauduÅ”i savu viedokli par tÄs celtniecÄ«bas laiku, par Ludzas pirmsÄkumiem un latgaļu klÄtbÅ«tni Ludzas pilskalnÄ pirms vÄcu pils celtniecÄ«bas. Uzskats, ka Ludzu varÄtu identificÄt ar 12. gs. senkrievu avotos pieminÄto LuÄinu, kurÄ, saskaÅÄ ar Ipatija hroniku (ŠŠæŠ°ŃŃŠµŠ²ŃŠŗŠ°Ń Š»ŠµŃŠ¾ŠæŠøŃŃ; hronikÄ apkopoti notikumi no 9. gs. lÄ«dz 13. gs. beigÄm, avotu apkopojumu dažÄdÄs redakcijas tapuÅ”as no 15. lÄ«dz 18. gs.), notikusi kÅaza Rurika (Š ŃŃŠøŠŗ Š Š¾ŃŃŠøŃŠ»Š°Š²Š¾Š²ŠøŃ) dÄla Rostislava (Š Š¾ŃŃŠøŃŠ»Š°Š² Š ŃŃŠøŠŗŠ¾Š²ŠøŃ, vÄlÄkais Kijivas lielkÅazs, 1204ā1205) piedzimÅ”ana ceļojuma laikÄ no Novgorodas uz Smoļensku 1173. gadÄ, uzskatÄms par aplamu. Å o uzskatu pirmais plaÅ”Äk popularizÄjis krievu 19. gs. pirmÄs puses vÄsturnieks Nikolajs Karamzins (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠŠøŃ Š°Š¹Š»Š¾Š²ŠøŃ ŠŠ°ŃŠ°Š¼Š·ŠøŠ½). DarbÄ āKrievijas valsts vÄstureā (ŠŃŃŠ¾ŃŠøŃ Š³Š¾ŃŃŠ“Š°ŃŃŃŠ²Š° Š Š¾ŃŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ¾Š³Š¾, 1818) viÅÅ” nonÄk pretrunÄ pats ar sevi, pieminot LuÄinu kÄ pilsÄtu Smoļenskas tuvumÄ.
Par Ludzas pils precÄ«zu celÅ”anas laiku nav droÅ”u dokumentÄru liecÄ«bu. Livonijas laikÄ Ludzas pils pirmo reizi minÄta rakstÄ«tajos avotos 1433. gadÄ ā vÄstulÄ no RÄzeknes fogta Livonijas landmarÅ”alam. PÄc mÅ«sdienÄs pieejamÄs informÄcijas var secinÄt, ka mÅ«ra pils celÅ”ana varÄtu bÅ«t notikusi laika posmÄ no 14. gs. otrÄs puses lÄ«dz 15. gs. sÄkumam. 1481. gadÄ Ludzas pili nopostÄ«ja Maskavas lielkÅazistes karaspÄks. 1558. gadÄ pili ieÅÄma Maskavas caristes karaspÄks karavadoÅa Grigorija Tjomkina (ŠŃŠøŠ³Š¾ŃŠøŠ¹ ŠŠ²Š°Š½Š¾Š²ŠøŃ Š¢ŠµŠ¼ŠŗŠøŠ½-Š Š¾ŃŃŠ¾Š²ŃŠŗŠøŠ¹) vadÄ«bÄ.
PÄc Livonijas konfederÄcijas sabrukuma 16. gs. beigÄs Ludzas pils nonÄca Polijas pakļautÄ«bÄ. 1566. gadÄ pils tika iekļauta t. s. PÄrdaugavas Livonijas hercogistÄ. Livonijas karam turpinoties, pili 1577. gadÄ ieÅÄma Maskavijas karaspÄks Ivana IV (arÄ« Ivans Bargais; ŠŠ²Š°Š½ IV ŠŠ°ŃŠøŠ»ŃŠµŠ²ŠøŃ, ŠŠ²Š°Š½ ŠŃŠ¾Š·Š½ŃŠ¹) vadÄ«bÄ.
PÄc Livonijas kara beigÄm 1599. gadÄ tika veikta revÄ«zija, no kuras iegÅ«stama senÄkÄ informÄcija par pils izskatu.
Poļuāzviedru kara laikÄ, 1625. gadÄ, pili ieÅÄma zviedru karaspÄks. PÄc kara beigÄm Ludza tika iekļauta kÄ stÄrastija Inflantijas vaivadijÄ. Poļuākrievu kara laikÄ pili ieÅÄma krievu karaspÄks karavadoÅa Ä»eva Saltikova (ŠŠµŠ² ŠŠ½Š“ŃŠµŠµŠ²ŠøŃ Š”Š°Š»ŃŃŠŗŠ¾Š²) vadÄ«bÄ. Aplenkuma laikÄ tika uzspridzinÄts viens no pils torÅiem. PrecÄ«zi nav nosakÄms laiks, kad pils tika pamesta. DomÄjams, ka tas noticis pÄc LielÄ Ziemeļu kara, jo 1765. gadÄ veiktajÄ pils inventarizÄcijÄ konstatÄts, ka tÄ atrodas drupu stÄvoklÄ«. PÄc 1772. gada Polijas pirmÄs dalÄ«Å”anas Latgale nonÄca Krievijas ImpÄrijas sastÄvÄ. 19. gs. pils mÅ«ru drupas kalpoja kÄ bÅ«vmateriÄlu ieguves vieta apkÄrtÄjiem iedzÄ«votÄjiem. Tikai 1920. gados Ludzas pilsdrupas iekļautas valsts aizsardzÄ«bÄ.
No 14. gs. lÄ«dz 17. gs. beigÄm Ludzas nocietinÄjumus veidoja galvenÄ pils Äka pilskalna ziemeļu galÄ un ÄrÄjÄ priekÅ”pils, kuras platÄ«ba bija aptuveni 8000 m2 un kuru aizsargÄja grÄvis kalna dienvidu galÄ. LÄ«dz mÅ«sdienÄm ir saglabÄjuÅ”Äs galvenÄs pils Äkas Ärsienas vairÄku stÄvu augstumÄ, kÄ arÄ« mÅ«ris ap ÄrÄjo priekÅ”pili.
Apkopojot 1976., 2013., 2014. un 2017. gada arheoloÄ£iskajÄ izpÄtÄ iegÅ«to informÄciju, iespÄjams rekonstruÄt Å”Ädu Ludzas pils teritorijas apdzÄ«votÄ«bas hronoloÄ£iju:
- mezolÄ«ts ā atrasti divi krama nažveida Ŕķilu fragmenti (2013.ā2014. gada izrakumi), kas ir saistÄmi ar agrÄ mezolÄ«ta Pulli kultÅ«rai raksturÄ«go atradumu kompleksu. Pulli kultÅ«ra (galvenokÄrt mÅ«sdienu Igaunijas teritorija) ir viena no agrÄkajÄm Austrumbaltijas arheoloÄ£iskajÄm kultÅ«rÄm un uzskatÄma par vidÄjÄ mezolÄ«tÄ labÄk pazÄ«stamÄs Kundas kultÅ«ras priekÅ”teci un pÄc radioaktÄ«vÄ oglekļa (14C) analÄ«zes tiek datÄta ar 9000.ā8300. gadu p. m. Ä.;
- neolÄ«ts (t. s. porainÄs keramikas atradumi, kas raksturÄ«gi agrÄ neolÄ«ta Narvas kultÅ«rai; 1976. gada izrakumi). TÄ kÄ atrastÄs trÄ«s lauskas ir ļoti nodiluÅ”as, tad precÄ«zÄks to datÄjums nav iespÄjams. PorainÄ keramika (kur mÄlu masai sÄkotnÄji bijis organiskas izcelsmes liesinÄtÄja piejaukums, kas laika gaitÄ izdÄdÄjis) ir raksturÄ«ga visam neolÄ«tam (5400.ā1800. gads p. m. Ä. pÄc vecuma noteikÅ”anas ar radioaktÄ«vÄ oglekļa (14C) analÄ«zi);
- dzelzs laikmets (atseviŔķi nedaudzi t. s. bezripas gludÄs un apmestÄs keramikas atradumi, 1. gadu tÅ«kstotis mÅ«su ÄrÄ; 1976. gada izrakumi);
- Livonijas periods (pÄc atrasto senlietu formÄm var runÄt par 15.ā16. gs. apdzÄ«votÄ«bu);
- Polijas karalistes, pÄc tam Polijas un Lietuvas lielkunigaitijas valdÄ«Å”anas periods (no 16. gs. 60. gadiem lÄ«dz 18. gs. vidum, kad pils gÄja bojÄ).
JautÄjums par precÄ«zu pils uzcelÅ”anas laiku paliek atklÄts. PiemÄram, I. Ose ir izvirzÄ«jusi pieÅÄmumu, ka VÄcu ordenis Å”ajÄ vietÄ savu pirmo, iespÄjams, sÄkotnÄji koka, nocietinÄjumu uzcÄla laikÄ no 13. gs. 60. gadu otrÄs puses lÄ«dz 14. gs. 80. gadu vidum.
Spriežot pÄc arhitektÅ«ras formÄm un agrÄkajiem monÄtu atradumiem (kaltas laikÄ no 14. gs. beigÄm lÄ«dz 1422.ā1426. gadam; izrakumi Jolantas Daigas vadÄ«bÄ), mÅ«ra pils Å”ajÄ vietÄ tika uzcelta tikai 14. gs.
PriekÅ”statu par pils izskatu un tÄs apbÅ«ves periodiem daļÄji var gÅ«t no rakstÄ«tajiem avotiem un daļÄji ā no arheoloÄ£isko pÄtÄ«jumu rezultÄtiem. VisplaÅ”ÄkÄs ziÅas sniedz 1599. gada poļu revÄ«zijas ziÅojums, kurÄ minÄti ar metÄlu apdarinÄti vÄrti, mazi koka tornÄ«Å”i mÅ«ru augÅ”daļÄ, sabrukuÅ”i pagrabi ÄrÄjÄ priekÅ”pilÄ« un lielais tornis.
MÅ«sdienu stÄvokļa raksturojums. NozÄ«me pÄtniecÄ«bÄ
MÅ«sdienÄs Ludzas viduslaiku pilsdrupas, kas iekļauj plaÅ”o priekÅ”pili kopÄ ar blakus esoÅ”o BaznÄ«ckalnu, ir Romas katoļu baznÄ«cas Ä«paÅ”ums. 2017. gadÄ sÄkÄs mÅ«ra pilsdrupu konservÄcijas darbi. MÅ«sdienÄs no pils saglabÄjuÅ”Äs divas sienas no torÅa un pils Ärsiena, kas iekļauj priekÅ”pili. Ludzas pilsdrupas ir valsts nozÄ«mes arhitektÅ«ras piemineklis. Ludzas viduslaiku pils ir arÄ« valsts nozÄ«mes arheoloÄ£ijas piemineklis, kura robežÄs ietilpst arÄ« Ludzas BaznÄ«ckalns un Ludzas pilsÄtas vÄsturiskÄ centra daļa.
Ludzas apkÄrtnes arheoloÄ£iskie pieminekļi ir nozÄ«mÄ«gi pÄtniecÄ«bÄ. PlaÅ”Äkie arheoloÄ£iskie izpÄtes darbi ir veikti pils iekÅ”pagalmÄ, tÄs ziemeļrietumu daļÄ, J. Daigas vadÄ«bÄ 1976. gadÄ, izpÄtot lÄ«dz 400 m2 lielu platÄ«bu. Izrakumos tika daļÄji atsegts pagalms, kas klÄts ar bruÄ£akmeÅiem, un virkne sienu un pavardu palieku.
2013.ā2014. gadÄ ArtÅ«ra Tomsona vadÄ«bÄ tika izpÄtÄ«ta 15 m2 liela platÄ«ba. LaukumÄ netÄlu no bijuÅ”Äs ieejas mÅ«ra pils priekÅ”pilÄ«, 3,2 m dziļumÄ, izdevÄs sasniegt neskartu grunts pamatni, pirmo reizi iegÅ«stot pilnu kultÅ«rslÄÅa ŔķÄrsgriezumu. LiecÄ«bas par latgaļu pili gan iegÅ«tas netika. 2013.ā2014. gadÄ veiktÄs izpÄtes ietvaros sadarbÄ«bÄ ar Hamburgas UniversitÄti (UniversitƤt Hamburg) ar magnetometra un Ä£eoradara palÄ«dzÄ«bu tika pÄtÄ«ta Ludzas pils un priekÅ”pils teritorija, tika veikti vairÄki simti zondÄjumu. Gan Ä£eoradara dati, gan zondÄjumi atklÄja, ka ÄrÄjÄs priekÅ”pils austrumu un dienvidu sienai blakus bijuÅ”as Äkas, nedestruktÄ«vÄ izpÄte ļÄva noteikt precÄ«zu akas atraÅ”anÄs vietu, skaidri iezÄ«mÄja ÄetrstÅ«rainÄ torÅa pamatus blakus galvenajai pils Äkai un atklÄja ceļa uzbÄrumu no vÄrtu vietas pret BaznÄ«ckalnu uz galveno pili.
2017. gadÄ arheologa Ulda KalÄja vadÄ«bÄ tika atkÄrtoti pÄtÄ«ts galvenÄs pils pagalms lÄ«dz pagalmu ietveroÅ”o pils korpusu ÄrsienÄm, daļÄji atkÄrtoti atsedzot 1976. gadÄ sasniegto bruÄ£i. TÄpat tika pÄtÄ«ta un precizÄta priekÅ”pils vÄrtu torÅa atraÅ”anÄs vieta un ieeja nocietinÄtajÄ priekÅ”pilÄ«, lai uzbÅ«vÄtu gÄjÄju tiltu, kas savieno BaznÄ«ckalnu ar ieeju Ludzas pils priekÅ”pilÄ«.
Atspoguļojums mÄkslÄ un literatÅ«rÄ
Ludzas pilsdrupu senÄko zinÄmo attÄlu autori ir sakÅ”u Ä£enerÄlis Ludvigs Nikolauss fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) 1700. gadÄ, kura zÄ«mÄjums tÄ dienasgrÄmatÄ glabÄjas Zviedrijas Valsts arhÄ«vÄ, Johana Kristofa Broces (Johann Christoph Brotze) gravÄ«ra un atseviŔķi zÄ«mÄjumi, kas tapuÅ”i laikÄ ap 1797. gadu. AtzÄ«mÄjami arÄ« detalizÄtie arhitekta un mÄkslas vÄsturnieka Vilhelma Neimana (Johann Wilhelm Carl Neumann; 1890) zÄ«mÄjumi un uzmÄrÄ«jumi. 1924. gadÄ pilsdrupas dokumentÄjis Karls fon LÄviss of MenÄrs (Karl von Lƶwis of Menar) savam krÄjumam par Vidzemes pilÄ«m (Burgenlexikon fĆ¼r Alt-Livland, 1922). Pilsdrupas bieži savos darbos attÄlojuÅ”i vietÄjie mÄkslinieki ā Antons KÅ«kojs, Ausma Probuka, Lidija ZÄ«mele, JÅ«lija Supova, Iveta LadusÄne, PÄvels Ostapcevs un citi. LiteratÅ«rÄ Ludzas pils lielÄkoties pieminÄta dažÄdos teiku krÄjumos, piemÄram, TadeuÅ”a PuisÄna un FranÄa Trasuna darbos.
Multivide
Ludzas pils atkÄrtoti atsegtais bruÄ£is pÄc 2017. gada darbiem.
Vilhelma Neimana (Johann Wilhelm Carl Neumann) zÄ«mÄtais Ludzas pils un BaznÄ«ckalna plÄns ar 1976. gada izrakumu laukumiem.
Skats uz lauksaimnieciski apstrÄdÄto Ludzas pilsdrupu teritoriju starpkaru periodÄ.
Ludzas pils un Baznīckalns. 03.2021.
ArheoloÄ£iskÄ izpÄte Ludzas pils nocietinÄtajÄ priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 09.08.2014.
ArheoloÄ£iskÄ izpÄte Ludzas pils nocietinÄtajÄ priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 2 m dziļumÄ atsegtÄ koka konstrukcija. 10.08.2014.
Ludzas pils priekÅ”pilÄ« 2 m dziļumÄ atsegtais viduslaiku akmeÅu krÄvums. 10.08.2014.
ArheoloÄ£iskÄ izpÄte Ludzas pils nocietinÄtajÄ priekÅ”pilÄ«, 2. laukums. 3,2 m dziļumÄ sasniegtÄ pamatzeme ar deguma pÄdÄm virs tÄs. 10.08.2014.
Atradumi no 2014. gada jÅ«nijaāaugusta izrakumiem Ludzas mÅ«ra pils priekÅ”pilÄ«.
Kaula rÄ«ks keramikas ornamentÄÅ”anai ar lÄ«kloci no 2014. gada izrakumiem.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
ArtÅ«rs Tomsons "Ludzas pils". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Ludzas-pils (skatÄ«ts 28.05.2026)