Komponista Raimonda Paula pirmais mūzikls (Kārļa Pamšes librets, Jāņa Petera dziesmu vārdi, 1979), kas guva lielu popularitāti, piedzīvoja atkārtotus uzvedumus, uzvests arī ārvalstu teātros.

Sižeta centrā ir no laukiem uz Čikāgu pārcēlusies jauna sieviete Karolīna jeb Kerija, kas sapņo kļūt par aktrisi, tad satiek komivojažieri Čārlzu Druē un cenšas dzīvē īstenot daudzu sapni kļūt bagātai un slavenai. Pēc iepazīšanās ar Džordžu Hērstvudu veidojas mīlas trijstūris, pilsētas dzīve “samaļ” Keriju, un attiecību romāna beigas ir traģiskas. 

20. gs. 70. gadu otrajā pusē R. Paulam teātra mūzikā bija jau gandrīz 20 iestudējumu. 1975. gadā Valsts Rīgas operetes teātrī (VROT) tika iestudēta viņa dziesmu spēle “Pāri, kas dabonas” ar Margas Teteres libretu pēc Annas Brigaderes lugas.

Mūzikla “Māsa Kerija” idejas autors bija VROT galvenais režisors K. Pamše, kas šādu ideju loloja vairākus gadus, Hērstvuda lomu paredzot teātra premjeram Edgaram Zvejam. K. Pamše sacerēja libretu, kura pamatā bija par sociālā romāna meistaru dēvētā, viena no 20. gs. izcilākajiem amerikāņu literatūras pārstāvjiem rakstnieka Teodora Dreizera (Theodore Dreiser) pirmais romāns “Māsa Kerija” (Sister Carrie, 1900). Jau 20. gs. 30. gados tas tika tulkots un izdots latviski izdevniecībā “Grāmatu Draugs”, vēlāk ir izdots atkārtoti.

Ar K. Pamšes ieceri E. Zveja vērsās pie R. Paula, kas piekrita, un jau 1978. gada nogalē mūzikla “Māsa Kerija” tēmas bija gatavas. Pirmoreiz VROT mūzikls “Māsa Kerija” tika iestudēts paralēli abās – latviešu un krievu trupās, lai gan pret to sākotnēji iebilda Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Kultūras ministrija. Mūzikla pirmizrāde latviešu trupā notika 21.02.1979., pēc trīs mēnešiem arī krievu trupā. Abās versijās režisors inscenētājs bija K. Pamše.

Režisors – K. Pamše, komponists R. Pauls, libreta autors – K. Pamše, dziesmu vārdi – J. Peters, scenogrāfija – Gustavs Zemgals, horeogrāfija – Janīna Pankrate, kostīmu māksliniece –  Mirdza Kangare-Matule, diriģents – Jānis Kaijaks.

Renāte Šteinberga, Astra Krēsliņa, Žanna Gļebova (Hromova), Albīna Kožikova (Kerija Madenda); Edgars Zveja, Jēkabs Krēsliņš, Leonīds Rimars, Vladimirs Potapovs (Džordžs Hērstvuds); Ramons Kepe, Juris Pučka, Jefims Hromovs (Čārlzs Durē). Citus varoņus atveidoja Lilija Sniedze, Jūlija Vilgerte (Misis Hērstvuda); Vilnis Rakstiņš, Harijs Kalniņš (Eimss); Biruta Sproģe, Ņina Oinase (Misis Vensa); Margarita Pērkona, Zina Pupšto (Misis Heila) u. c.

Mūzikla 31 muzikālajā numurā (dziesmas, dejas, instrumentāli fragmenti) izpaužas R. Paula daiļradei raksturīgā spilgtais melodisms, harmoniskā valoda, ritmikas krāsainība; ar J. Petera dzeju komponists strādājis jau iepriekš, kopš 20. gs. 70. gadu sākuma. Ar muzikālo tematismu raksturoti galvenie tēli, pārstāvēta plaša noskaņu gamma, ieskaitot operetes žanram raksturīgo humoru un grotesku, kas izmantota Čārlza Druē tēla raksturojumā (“Dziesmiņa par zosi”, “Bu bu”). Lirika dominē galvenās varones Kerijas un Hērstvuda raksturojumos; mūziklā skaņradis izmantojis vairākas vadošās tēmas “Lietus lāses”, atkārtojas arī Kerijas un Hērstvuda tēmas. Kopumā mūziklam raksturīga sastatu, nevis caurkomponēta forma, tā uzbūvi veido noslēgtu, kontrastējošu muzikālu fragmentu virkne bez vienotas dramaturģijas. Vitālija Dolgova aranžējumiem raksturīgi džeza elementi, mainīga ritmiskā pulsācija, kas šo mūziku ierindo 20. gs. 70. gadu nogales nozīmīgāko un novatoriskāko muzikāli skatuvisko darbu skaitā. Diemžēl VROT orķestra mūziķi nebija pieraduši izpildīt šāda žanra skaņdarbus, un akadēmiski skolotajiem teātra solistiem šāda stila mūzika bija kas jauns. Viņi neizjuta sinkopes, ritmiski sarežģītās muzikālās figūras, kā arī neprata lietot mikrofonus, kas bija izvietoti uz skatuves skaņas pastiprinājumam. Izrādēs skaņas kvalitāte bija mainīga, mikrofonu izvietojums ierobežoja režisora iespējas, veidojot mizanscēnas. 

Mūzikla “Māsa Kerija” materiāls, sākot ar 1978. gadu, skanēja R. Paula grupas “Modo” koncertos, solistu Mirdzas Zīveres, Žorža Siksnas, Vladimira Sisojeva, Margaritas Grobiņas (Madrites) izpildījumā. Viņi, kā arī “Modo” mūziķi, piedalījās 13 skaņdarbu ierakstā ar Latvijas Televīzijas un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra mūziķiem Aļņa Zaķa vadībā. Tas izdots skaņuplatē un izmantots radošās apvienības “Telefilma-Rīga” muzikālajā filmā “Skumjš stāsts par Keriju” (1978, scenārijs Ligita Viduleja, režisors Ansis Bērziņš). Par “kinokompozīciju” nosauktajā kinolentē piedalījās R. Pauls un Dailes teātra tā brīža jaunie aktieri (Kerija – Maija Ķirse, Druē – Andris Bērziņš, Hērstvuds – Varis Vētra), kas dejoja, kustējās, marķēja mūzikla ieraksta fonogrammu; filma 1979. gadā saņēma galveno balvu “Dzintara antenu” (Bursztynowa antena) Intervīzijas valstu izklaidējošo programmu konkursā Sopotā, Polijā.

20. gs. otrajā pusē pašmāju autoru mūzikla žanra darbu VROT bija ļoti maz, turklāt “Māsas Kerijas” sižetiskā nopietnība ļāva VROT attālināties no operetes žanra stereotipiem. Ar “Māsu Keriju” aizsākas R. Paula kā mūziklu autora daiļrade, mūziku komponists rakstījis samērā tipiskā, amerikāņu mūziklu iedvesmotā manierē, bez pretenzijām uz novatorismu, taču valdzinot ar melodismu un virkni spilgtu žanrisku raksturojumu. Arī prese pēc mūzikla pirmuzveduma kā veiksmīgāko izcēla tieši R. Paula mūziku, to pielīdzinot pat Leonardam Bernstainam (Leonard Bernstein), Frederikam Lovam (Frederick Loewe, dzimis Friedrich Löwe). Kā izcilas novērtēja J. Pankrates dejas, recenzijās cildināts E. Zveja kā izcils Hertsvuda drāmas interprets.

“Māsa Kerija” bija pirmais mūzikls, kas VROT iestudēts reizē abās trupās, uzvedums kļuva par svarīgu notikumu mūzikas dzīvē, tas guva lielu publikas atsaucību, turklāt tika iedzīvināts vienlaikus izrādē, filmā un skaņuplatē, kas ir unikāla parādība ne tikai Latvijas mērogā.

Ar “Māsu Keriju” VROT viesojās 16 Krievijas un Ukrainas pilsētās, Ļeņingradā (mūsdienās Sanktpēterburga) arī atkārtoti. Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā un Bulgārijā tika iestudēti 11 mūzikla skatuves varianti. Valsts mūzikas izdevniecības "Mūzika" (Музыка) Ļeņingradas nodaļa laida klajā mūzikla notis un libretu.

Pēc R. Paula ierosinājuma mūziklu “Māsa Kerija” ar modernizētu libretu uzveda Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (pirmizrāde 04.03.2000., rež. Jekaterina Graņitova), titullomu atveidoja dziedātāja Marija Naumova un aktrise Veronika Plotņikova, izrādēs ar klavierspēli klātienē piedalījās R. Pauls, arī dziedātāja Olga Pīrāga. 

22.05.2008. Latvijas Nacionālajā teātrī mūzikls iestudēts ar nosaukumu “Kerija. Retrospekcija” (rež. Gaļina Poliščuka), titullomā – Dita Lūriņa un Marija Bērziņa. 2019. gadā mūzikls uzvests koncertvariantā (rež. Valdis Lūriņš) ar Kristīnu Zaharovu, Rihardu Leperu un Normundu Rutuli galvenajās lomās.

LP*, “Māsa Kerija”, Melodija, 1979, CD** Baltic Records Group, 2005.

* vinila skaņuplate

** kompaktdisks