Strādājusi par zinātnisko līdzstrādnieci Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1990–1993), kopš 1993. gada (ar pārtraukumiem) – žurnāla “Karogs” apskata nodaļas redaktore. Bijusi viesredaktore Kolumbijas Universitātes žurnālā The Review of Contemporary Fiction, sagatavojusi šī žurnāla latviešu prozai veltīto numuru, kas izdots 1998. gada janvārī. 1995. gadā piedalījusies rakstnieku festivālā Vilenicē, Slovēnijā, 1996. gadā – rakstnieku komūnā Gentā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). 1997. gadā N. Ikstena bijusi viena no latviešu literatūras pārstāvjiem starptautiskajā Baltijas valstīm veltītajā Leipcigas grāmatu gadatirgū (Leipziger Buchmesse). No 1998. līdz 1999. gadā bijusi laikraksta “Rīgas Balss” galvenā redaktora vietniece. Rakstniece aktīvi veidojusi un virzījusi literāros procesus, bijusi viena no Latvijas Literatūras centra dibinātājām, Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas idejas iniciatore, kopā ar rakstnieku Paulu Bankovski un tulkotāju Maimu Grīnbergu izveidojusi literatūras festivālu “Prozas lasījumi”, bijusi Nacionālās Kultūras padomes priekšsēdētāja. Piedalījusies daudzos starptautiskos literatūras festivālos un lasījumos Eiropā, ASV un Kanādā.
Debitējusi literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi: “Nieki un izpriecas” (1995) un “Maldīgas romances” (1997). Izdoti romāni: “Dzīves svinēšana” (1998), “Jaunavas mācība” (2001), “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos” (2009), “Mātes piens” (2015). 2004. gadā iznācis stāstu krājums “Dzīves stāsti”. Divu eseju krājumu autore: “Sīlis spoguļstiklā” (2006) un “Šokolādes Jēzus” (2009). 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi (Levan Beridze) sarakstījusi lugu “Filiparia”, kas izdota paralēli latviešu valodā un krievu valodā. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru, Māru Zālīti, Regīnu Ezeru, Imantu Ziedoni un Dzintaru Sodumu. 2013. gadā izdota N. Ikstenas grāmata par Gruziju “Dievmātes draudzene”. N. Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, krievu, franču, lietuviešu, igauņu, dāņu, zviedru, gruzīnu u. c. valodās.
Sarakstījusi scenāriju dokumentālajai filmai par latviešu rakstniekiem trimdā “Pasaules nepasaule” (2001).