Strādājusi laikrakstā “Pionieris” (1954–57). Daiļrades sākumā rakstījusi aprakstus un kritiskas apceres, daļa no tiem parakstīta ar R. Lasenbergas vārdu. Rakstnieku savienības biedre no 1961. gada. Savu daiļrades stilu izkopusi 20. gs. 60. gados, koncentrējoties uz psiholoģiskās prozas stilistiku. Kopš 60. gadiem nodarbojusies tikai ar rakstniecību. Viņas radošā karjera no 1978. gada pamatā noritēja lauku mājās Briežos Ķeguma mežā, norobežojoties no galvaspilsētas dzīves un aktivitātēm. Bijusi viena no Latvijas neatkarības atjaunošanas idejas atbalstītājām.
Pirmā publikācija – stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja” žurnālā “Bērnība” (1955, nr. 1). Stāstu krājums “Un ceļš vēl kūp” (1961), romāni “Zem pavasara debesīm” (almanahā “Jauno vārds”, 1961) un “Viņas bija trīs” (1963) veidoti sociālās prozas tradīcijā. Psiholoģiskās prozas līnija aizsākas romānā “Dzilnas sila balāde” (1968), garajā stāstā “Nakts bez mēnesnīcas” (1971). Viens no spilgtākajiem ir romāns “Aka” (1972), kas ekranizēts 1976. gadā ar nosaukumu “Ezera sonāte” (režisori Gunārs Cilinskis un Varis Brasla). 1974. gadā sarakstīts garstāsts “Vasara bija tikai vienu dienu”, 1977. gadā – romāns-fantasmagorija “Zemdegas”. 1982. gadā iecerēta tetraloģija “Pati ar savu vēju”, taču sarakstīti tikai divi tās romāni: “Varmācība” un 1984. gadā – otrais romāns “Nodevība”. Žanriski un stilistiski atšķirīgi veidoti stāstu un noveļu krājumi “Daugavas stāsti” (1965), “Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek” (1968), “Pavasara pērkons” (1973), “Cilvēkam vajag suni” (1975), “Baraviku laika dullums” (1978), “Slazds” (1979), “Princeses fenomens” (1985), “Pie klusiem ūdeņiem” (1987), “Pūķa ola” (1995, pēc šīs grāmatas uzņemta tāda paša nosaukuma TV filma (1996, režisors Tālivaldis Margevičs), kurai R. Ezera ir scenārija autore un aktrise), “Stāsti un noveles” (2000). Sarakstījusi miniatūru krājumu “Zvaigžņu lietus” (1994), dienasgrāmatu “Visticamāk, ka ne... Stundu kalendārs” (1993), “Mazliet patiesības, nedaudz melu...” (1997), “Varbūt tā nebūs vairs nekad” (1997), prozas krājumu “Odas skumjām” (2003). Iznākuši divi krājumi sērijā “Rakstnieki par literatūru”: “Dzīvot uz savas zemes” (1984), “Virtuvē bez pavārgrāmatas” (1989). Izdoti Raksti (1–3, 2000–2001).

Regīna Ezera. 1985. gads.
Fotogrāfs nav zināms. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.