Regīna Ezera ir viena no izcilākajām latviešu 20. gs. prozistēm, spoži uzrakstīti gan romāni, gan stāsti, publicējusi arī esejas, recenzijas, dienasgrāmatas, autobiogrāfisku prozu. Kopskaitā R. Ezerai dzīves laikā publicētas 28 oriģinālgrāmatas. Par fantasmagoriju nodēvētais romāns “Zemdegas” (1977), tāpat kā romāni “Aka” (1972, ekranizēts kā “Ezera sonāte”, 1976), “Varmācība” (1982) un “Nodevība” (1984) ir viņas meistardarbi. 2000. gadā iznāca R. Ezeras kopotie raksti. R. Ezeras mājās Ķeguma Briežos 2003. gadā atklātas rakstnieces memoriālās istabas.

Absolvējusi Rīgas pilsētas 28. pamatskolu (1938–1944), Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolu (1945–1950) un Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1950–1955).

Strādājusi laikrakstā “Pionieris” (1954–57). Daiļrades sākumā rakstījusi aprakstus un kritiskas apceres, daļa no tiem parakstīta ar R. Lasenbergas vārdu. Rakstnieku savienības biedre no 1961. gada. Savu daiļrades stilu izkopusi 20. gs. 60. gados, koncentrējoties uz psiholoģiskās prozas stilistiku. Kopš 60. gadiem nodarbojusies tikai ar rakstniecību. Viņas radošā karjera no 1978. gada pamatā noritēja lauku mājās Briežos Ķeguma mežā, norobežojoties no galvaspilsētas dzīves un aktivitātēm. Bijusi viena no Latvijas neatkarības atjaunošanas idejas atbalstītājām.

Pirmā publikācija – stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja” žurnālā “Bērnība” (1955, nr. 1). Stāstu krājums “Un ceļš vēl kūp” (1961), romāni “Zem pavasara debesīm” (almanahā “Jauno vārds”, 1961) un “Viņas bija trīs” (1963) veidoti sociālās prozas tradīcijā. Psiholoģiskās prozas līnija aizsākas romānā “Dzilnas sila balāde” (1968), garajā stāstā “Nakts bez mēnesnīcas” (1971). Viens no spilgtākajiem ir romāns “Aka” (1972), kas ekranizēts 1976. gadā ar nosaukumu “Ezera sonāte” (režisori Gunārs Cilinskis un Varis Brasla). 1974. gadā sarakstīts garstāsts “Vasara bija tikai vienu dienu”, 1977. gadā – romāns-fantasmagorija “Zemdegas”. 1982. gadā iecerēta tetraloģija “Pati ar savu vēju”, taču sarakstīti tikai divi tās romāni: “Varmācība” un 1984. gadā – otrais romāns “Nodevība”. Žanriski un stilistiski atšķirīgi veidoti stāstu un noveļu krājumi “Daugavas stāsti” (1965), “Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek” (1968), “Pavasara pērkons” (1973), “Cilvēkam vajag suni” (1975), “Baraviku laika dullums” (1978), “Slazds” (1979), “Princeses fenomens” (1985), “Pie klusiem ūdeņiem” (1987), “Pūķa ola” (1995, pēc šīs grāmatas uzņemta tāda paša nosaukuma TV filma (1996, režisors Tālivaldis Margevičs), kurai R. Ezera ir scenārija autore un aktrise), “Stāsti un noveles” (2000). Sarakstījusi miniatūru krājumu “Zvaigžņu lietus” (1994), dienasgrāmatu “Visticamāk, ka ne... Stundu kalendārs” (1993), “Mazliet patiesības, nedaudz melu...” (1997), “Varbūt tā nebūs vairs nekad” (1997), prozas krājumu “Odas skumjām” (2003). Iznākuši divi krājumi sērijā “Rakstnieki par literatūru”: “Dzīvot uz savas zemes” (1984), “Virtuvē bez pavārgrāmatas” (1989). Izdoti Raksti (1–3, 2000–2001).

R. Ezeras smalkie cilvēku likteņu tēlojumi un šķietami neatšķetināmu attiecību tēlojumi vienmēr ir bijuši rakstnieces darbu spēcīgākā daļa. Daudzkārt viņa izmantojusi paņēmienu vienu notikumu aplūkot no dažādiem viedokļiem, ievērojot katras personas pasaules uztveri un īpatnības. Tāpat arī dabas, dzīvnieku un diennakts dažādu stundu tēlojumi liek izjust liktenīguma, paredzējuma klātbūtni. R. Ezeras prozas mākslinieciskajā pasaulē, sākotnēji tradicionāli reālistiskā, daiļrades attīstības gaitā lielu nozīmi ieguvuši sapņi, vīzijas, nojautas, versijas, fantastiskā un reālā sapludinājums. Autores paštēls, parādījies garajā stāstā “Nakts bez mēnesnīcas”, sākot ar romānu “Zemdegas”, kļuvis par raksturīgu personu R. Ezeras prozā, tāpēc viņas darbi ir literatūru un radošo procesu pašreflektējoši teksti.

Rakstnieci R. Ezeru lasītāji un kritiķi augstu vērtējuši kā izcilu, virtuozu valodas un vārdu rotaļu pārvaldītāju, patiesu, spilgtu raksturu radītāju. Paņēmieni, ko R. Ezera izmanto, problematizējot literatūras un valodas attiecības ar īstenību, ataino 20. gs. eksistenciālo un postmoderno procesu prozā. Viņas proza ietekmējusi nākamo paaudžu rakstnieces, īpaši atzīmējams R. Ezeras priekšvārds Evas Rubenes un Andras Neiburgas pirmajiem stāstu krājumam (attiecīgi “Pilsētas bērni”, 1986, un “Izbāzti putni un putni būros”, 1988), kā arī Nora Ikstena gan intervijās, gan grāmatā “Esamība ar Regīnu” (2007) atzinusi R. Ezeras personības un prozas harismātiskumu.

Eduarda Veidenbauma literārā prēmija, prēmija piešķirta par garstāstu "Dzilnas sila balāde" 1968. gadā. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts prēmija, prēmija piešķirta par pēdējo gadu prozas darbiem 1972. gadā.

1974. gadā – LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece, 1981. gadā – LPSR Tautas rakstniece. 1986. gadā piešķirts Darba Sarkanā Karoga ordenis. 1995. gada 8. novembrī piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira.

Pēc R. Ezeras prozas tekstiem tapuši kinodarbi. Nacionālajā kinoklasikā iekļautā filma “Ezera sonāte” ar aktieriem Astrīdu Kairišu un Gunāru Cilinski galvenajās lomās, uzņemta pēc Regīnas Ezeras romāna “Aka” motīviem. Filmā “Sātanisks stāsts. Pūķa ola” rakstniece spēlē Autores lomu, un tā uzņemta pēc stāsta “Pūķa ola” motīviem. Uzņemta arī dokumentāla filma par R. Ezeru – “Sieviete starp diviem romāniem” (1984, režisors Ivars Seleckis).

2007. gadā iznāca N. Ikstenas grāmata par R. Ezeras radošo biogrāfiju, "Esamība ar Regīnu", kurā N. Ikstena veido sarunu ar R. Ezeru, atskatoties pagātnes notikumos. Balstoties uz N. Ikstenas “Esamību ar Regīnu” 2010. gadā Dailes teātrī tapusi Lilitas Ozoliņas monoizrāde "Regīna" (Lauras Grozas režija).