Latviešu tautas dejas funkcijas, klasifikācija un formas Latviešu tautas dejai piemīt šādas funkcijas: izglītojošā, audzināšanas, socializācijas un izklaidējošā.
Latviešu tautas dejas var klasificēt šādi:
1. klasifikācija pēc satura (E. Siliņa):
- ar kultiem un dažādiem mītiskiem priekšstatiem saistītās;
- ar cilvēka godiem un svinībām saistītās;
- ar gadalaiku maiņu un saimniecības darbiem saistītās;
- ar uzjautrinājumiem un laika kavēkļiem saistītās tautas dejas.
2. klasifikācija pēc formas (H. Sūna):
3. klasifikācija pēc dejas konstrukcijas (H. Sūna):
- piedalās visi dalībnieki, veidojot nenoslēgtu kompozīciju un izpildot neorganizētas deju kustības;
- piedalās visi dalībnieki, veidojot nenoslēgtu kompozīciju un izpildot organizētas deju kustības;
- vienas figūras (darbības) kompozīcija;
- dejo, sekojot vadošajam dejotājam (danča vedējam);
- divu figūru (darbību) kompozīcija;
- divdaļība (atbilstoši mūzikas pantam un piedziedājumam);
- divu grupu pretnostatījums.
Latviešu tautas dejas pamatsoļu grupējums laikā (H. Sūna):
- divdaļu metrā (piemēram, gājiena solis, polkas solis, galopa solis);
- trijdaļu metra (piemēram, trīssolis, teciņu solis).
Deju soļi tiek izpildīti dažādos virzienos, tos var pastiprināt auguma uzsvari, izteikti ar šūpošanos vai locīšanos. Raksturīgas ir darbības, kas sastāv no lēniem un ātriem, gariem un īsiem, smagiem un viegliem soļiem, tā norādot uz kontrastu nozīmi latviešu tautas dejā. Tajā ir raksturīga partneru līdztiesība, kur horeogrāfiskajās norisēs abi pārinieki izpilda līdzvērtīgas kustības. Partneru līdztiesība un tai pakārtotā godbijība saistīta ar tautas dejā izteikto uzmanību partneru vai pārinieku starpā.
Latviešu tautas dejas raksturīgākais izvietojums telpā (pēc H. Sūnas) ir dārziņš vai aplis, kur galvenie pārvietošanās virzieni ir pa dejas ceļu un pret dejas ceļu (dejas ceļš – pārvietošanās pa apli pretim saulei). Tautas deja izmanto arī tādus elementus kā dārziņš, aplis, kolonnā pa vienam vai pāru kolonnas aplis, koncentrisks aplis, trijnieku grupēts aplis, groziņš, saulīte, līnija, virkne, vija, kamols, mezglu siešana un citus. Nosauktās konstrukcijas liecina gan par to daudzveidību latviešu tautas dejā, gan ar par spilgtiem simbolus veidojošiem apzīmējumiem (saulīte, kamoliņš, vija un citi).
