Jaunlatvieši bija izglītotu politiski aktīvu cilvēku grupa, kas Rietumeiropas liberālisma un nacionālisma ideju ietekmē aktīvi sekmēja nacionālās identitātes veidošanos un Baltijas sociālekonomiskās iekārtas modernizāciju. Šaurā nozīmē par jaunlatviešiem dēvē 19. gs. 50.–60. gados izglītotos nacionālistus, kas oponēja Baltijas tradicionālajai iekārtai; plašā – visus nacionālās kustības aktīvistus 19. gs. otrajā pusē. Latviešu valodā jaunlatvieši ir sinonīms jēdzienam “tautībnieki”, vācu – Lettophile; Jungletten, krievu – леттофилы, kopš 20. gs. otrās puses – младолатыши.
Tautiskās atmodas laikmets bija latviešu nacionālās identitātes tapšanas periods no 19. gs. 50. gadu vidus līdz 90. gadu sākumam. Tas sakrita ar sabiedrības modernizāciju, sociālo un ģeogrāfisko mobilitāti, varas pārdali starp Baltijas muižniecību, Krievijas Impērijas administrāciju un nacionālo kustību.