Romāna izveidē A. Deglavs sekojis savam uzskatam, ka vēsturiskajā romānā rakstniekam fantāzijas vietā jāpaļaujas uz empīrisku materiāla izpēti, savukārt ideju risināšanas vietā jātiecas attēlot vispārcilvēciskus elementus. Romāna pirmajā daļā “Patrioti” aplūkota latviešu vidusšķiras veidošanās Rīgā 19. gs. 60. un 70. gados, kad aizsākas Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugums, latvieši nostiprina savas ekonomiskās pozīcijas līdz ar pilsētas rūpniecisko un ekonomisko uzplaukumu. Šī virzība sekmē aizvien aktīvāku latviešu kultūras dzīvi Rīgā (piemēram, Rīgas Latviešu biedrības dibināšana, latviešu teātris, pirmie vispārīgie latviešu dziesmu svētki), taču vienlaikus tā arī rada pamatus aizvien lielākai sociālai noslāņotībai Rīgas latviešu vidū. Minētās laikmeta tendences romāna pirmajā daļā iztirzātas, aprakstot galvenā varoņa Krauklīšu Pētera došanos uz Rīgu labākas dzīves meklējumos. Šajā romāna daļā attēlots, kā Krauklīšu Pēteris no nabadzīga lauku pusaudža kļūst par pilsētā cienītu un veiksmīgu uzņēmēju un namīpašnieku, iesaistīdamies latviešu nacionālajā kustībā un cīnīdamies ar Baltijas vācu privilēģijām. Viens no centrālajiem notikumiem romāna pirmajā daļā ir Rīgas Latviešu biedrības veidošanās, attēloti arī pirmie latviešu vispārīgie dziesmu svētki u. c. sabiedriski notikumi. Romāna otrajā daļā “Labākās famīlijas” vēstīts par daļēji autobiogrāfiski veidotā galvenā varoņa Ērgļu Kārļa gaitām Rīgā, vienlaikus paverot ieskatu nozīmīgākajās sabiedriskajās norisēs 19. gs. 80. un 90. gados, piemēram, Rīgas Latviešu biedrības tuvināšanās Rīgas vācu virsslānim un konservatīvisma pieaugums, rusifikācijas politika, Jaunās strāvas kustība, pašvaldību vēlēšanas, studentu korporāciju izplatīšanās. Attēlojot kādreizējo nacionālo konfliktu pārtapšanu sociālos konfliktos 19. gs. beigās, romānā netiek sniegts pozitīvs risinājums laikmeta konfliktiem, tā vietā demonstrējot, ka uz šī perioda spriedzi un problēmām atbildes nespēj sniegt ne nacionālisma, ne sociālisma atziņas. Abās romāna daļās sociālajiem notikumiem ir lielāka nozīme nekā atsevišķu varoņu iekšējiem pārdzīvojumiem, arī konflikti starp romānā atveidotajiem tēliem atspoguļo sabiedriskus konfliktus starp plašākām sabiedrības grupām.