Lēmums par senatora revīzijas veikšanu tika pieņemts 1881. gada beigās. 20.01.1882. ar Aleksandra III piekrišanu revīzijas īstenošanai tika deleģēts N. Manaseins.
Revīzijas praktiskā norise sākās līdz ar revidentu grupas ierašanos Rīgā 12.05.1882. Tajā darbojās senators N. Manaseins, deviņi vecākie un seši jaunākie Krievijas Tieslietu ministrijas ierēdņi, divi tulki un vairāki rakstveži. Revīzija norisinājās līdz 31.08.1883.
Revidentu pētītie jautājumi aptvēra Baltijas agrāro kārtību (zemes sadalījums, nodokļi, nodevas), tiesu un pārvaldes sistēmu, arī Baltijas guberņu administratīvi teritoriālo dalījumu, skolu uzturēšanas kārtību, t. sk. mācību valodas jautājumu un pareizticīgo iespējamu diskriminēšanu izglītības sistēmā un citus jautājumus. Revidenti veica tiesību aktu izpēti, pieprasīja un analizēja dažādu iestāžu lietvedības dokumentus, veica klātienes pārbaudes iestādēs, pārbaudīja sūdzības. Revīzijas laikā tika apkopoti arī statistiskie dati – anketēšanas ceļā tika savākts nozīmīgs oriģinālu statistisko datu kopums par Vidzemes un Kurzemes guberņu pagastiem.
Revīzijas laikā tika iesniegti līdz 20 tūkstoši lūgumrakstu no Vidzemes un Kurzemes guberņu iedzīvotājiem. Lielākā lūgumrakstu daļa bija individuāli un kolektīvi zemnieku lūgumi, kā arī pagasta institūciju iesniegumi par agrārās sistēmas, pārvaldes, nodokļu un tiesu jautājumiem. Politisku motīvu dēļ lūgumrakstu sastādīšanā iesaistījās Rīgas Latviešu biedrība (RLB), kas 1882. gadā sagatavoja petīciju paraugu pagastiem, kurās bija ietverts plašs prasību loks dažādās jomās. Sagatavotajā ziņojumā Aleksandram III izvērsti skaidrota zemnieku kārtas situācija Vidzemes un Kurzemes guberņās (1. un 2. ziņojuma nodaļa), pārvaldes un tiesu sistēma (3. nodaļa), izglītības organizācija (4. nodaļa). Agrārās sistēmas raksturojumā uzsvērtas negatīvās agrāro likumu ietekmes, Baltijas pārvaldes un tiesu sistēmā konstatēta disproporcionāla muižniecības vara un ietekme visos līmeņos, savukārt izglītības sistēmā – pārvācošanas tendences.
Revīzijai nesekoja tūlītēja reformu ieviešana Baltijā, bet revīzijas laikā vairākas amatpersonas tika atceltas no amata, ierosināta to disciplināra sodīšana vai nodošana tiesai. Savu amatu 11.1882. zaudēja Vidzemes gubernators barons A. fon Ikskils-Gildenbands, disciplinārsodu (stingro rājienu) saņēma arī Kurzemes gubernators Pauls fon Lilienfelds (Paul von Lilienfeld).
Aleksandrs III revīzijas ziņojumu sākotnēji vēlējās publiskot, tomēr tas palika stingri slepens; latviešu valodā 1906. gadā tika publicēti nopludināti ziņojuma fragmenti, bet pilns tā teksts publicēts 1949. gadā. Līdz brīdim, kad vēsturnieks Igors Greitjānis 20. gs. 50. gados Maskavā atrada revīzijas ziņojuma oriģinālu, pastāvēja uzskats, ka tas ir zudis vai arī Baltijas muižniecības interesēs nozagts un apzināti iznīcināts.
