Baltijas guberņu vēsturē pazīstams kā senatora revīzijas vadītājs Vidzemes un Kurzemes guberņās (1882–1883) – Manaseina revīzija.

Dzimis Kazaņas muižnieka Avksentija Manaseina (Авксентий Петрович Манасеин) un Marijas Dronovas (Мария Александровна Дронова) ģimenē.

Skolojies Kazaņā. 1854. gadā beidza Ķeizarisko Tieslietu skolu (Императорское училище правоведения). Pēc mācību iestādes beigšanas sāka karjeru tiesību iestādēs no departamenta sekretāra palīga amata Senātā līdz Krievijas Impērijas tieslietu ministra postenim (1885–1894).

No 19. gs. 70. gadiem N. Manaseins tika komandēts uz vairākām Krievijas guberņām dažāda mēroga revīziju veikšanai: revidējis izmeklēšanas iestādēs Smoļenskas un Kostromas guberņās, prokuratūras un izmeklēšanas iestādēs Vologdas guberņā un citās. 1880. gadā iecelts par senatoru un 20.01.1882. pēc iekšlietu un tieslietu ministru ierosinājuma ar Krievijas imperatora Aleksandra III (Александр III Александрович) atbalstu deleģēts veikt senatora revīziju Vidzemes un Kurzemes guberņā.

12.05.1882.–31.08.1883. ar Tieslietu ministrijas ierēdņu grupu strādāja Vidzemes un Kurzemes guberņās, revidējot Baltijas guberņu agrāro kārtību, pārvaldes, tiesu, izglītības sistēmas organizāciju ar mērķi sagatavot materiālus nepieciešamo reformu plānošanai Aleksandra III rusifikācijas politikas ietvaros. N. Manaseina sagatavotajā revīzijas ziņojumā izteikti negatīvi vērtēts zemnieku stāvoklis Baltijā, kā arī tajā pastāvošā pārvaldes, tiesu un izglītības sistēma.

Senatora revīzija bija nozīmīga N. Manaseina karjeras veidošanā. Pozitīvais Aleksandra III vērtējums par revīzijas sekmēm veicināja N. Manaseina iecelšanu par Tieslietu ministrijas pārvaldnieku 1885. gadā. Turpmākajos gados Manaseina revīzijai līdzīgas pārbaudes sarīkošanu kā vēlamu paraugu minējuši arī aktīvi rusifikācijas politikas ieviesēji Igaunijas guberņā un Somijas lielkņazistē.

06.11.1885. N. Manaseins tika iecelts par Tieslietu ministrijas pārvaldnieku (faktiski ar tieslietu ministra pilnvarām), 1887.–1894. gadā tieslietu ministrs. Valsts padomes loceklis no 1885. gada.

Senatora revīzijas laikā ierosinātās reformas Baltijā ministra postenī N. Manaseins nav īstenojis konsekventi; būtiskākā ir 09.07.1889. apstiprinātā Baltijas guberņu tiesu reforma, viena no plašākajām administratīvās centralizācijas un rusifkācijas politikas ietvaros īstenotajām reformām Baltijas guberņās.

Politisko uzskatu ziņā N. Manaseins raksturots kā pilnīgi lojāls tronim, slavofilu politikas atbalstītājs; laikabiedri izcēluši N. Manaseina centību un gribasspēku, vienlaikus apšaubītas viņa kā politiķa dotības.

Tieslietu ministra amatu zaudēja 1894. gadā veselības stāvokļa dēļ un daļēji zaudēja politisko uzticību; tiek uzskatīts, ka nepietiekami enerģiski īstenojis reakcionārā imperatora Aleksandra III un Sinodes virsprokurora, Valsts padomes locekļa Konstantīna Pobedonosceva (Константин Петрович Победоносцев) rosināto tieslietu sistēmas ierobežošanu (t. s. kontrreformu), kaut arī ieviesa vairākus 1864. gada Tiesu nolikumu (neattiecās uz Baltijas guberņām) ierobežojumus, tostarp likvidējot vēlētu miertiesnešu posteņus vairākās guberņās.

19. gs. beigās latviešu sabiedrībā N. Manaseins vērtēts izteikti pozitīvi, ar viņa personību saistītas visaptverošu reformu cerības. Latviešu presē 19. gs. beigās–20. gs. sākumā N. Manaseinam veltītas daudzas slavinošas publikācijas, uzskatot, ka ar N. Manaseina “vārdu savienots jaunais, ilgi gaidītais reformu laikmets”.

Pēc senatora revīzijas pabeigšanas vairākkārt bijis Rīgā, Rīgas Jūrmalu izmantojis vasaras atvaļinājumiem.

Apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (I šķira, 1872), Svētas Annas ordeni (I šķira, 1876), Svētā Vladimira ordeni (II šķira, 1879), Baltā Ērgļa ordeni (1885), Svētā Ņevas Aleksandra ordeni ar briljanta zīmi (1889; ar briljanta zīmi – 1894).