Vēl būdams arhitektūras students, H. Sūna 1946. gadā bija viens no Latvijas Valsts universitātes deju kolektīva (tagad – Tautas deju ansamblis, TDA, “Dancis”) dibinātājiem, strādāja (1948–1955) ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas dejotājiem (tagad TDA “Kalve”), vadīja deju kolektīvu Lielvārdes kolhozā “Lāčplēsis” (1950–1956), rūpnīcā “Rīgas audums” (1951), Republikāniskajā Skolotāju namā (1954–1956). Īpaši nozīmīgs ir viņa kā horeogrāfa un pedagoga darbs, vadot TDA “Dancis” (1955–1963). Tieši H. Sūna ansamblim deva “Danča” vārdu un radīja tā emblēmu, kas kļuva par “Danča” piederības zīmi no paaudzes paaudzē. 1957. gadā Maskavā 6. Vispasaules Jaunatnes un studentu festivālā deju kolektīva dejotāji H. Sūnas vadībā izcīnīja bronzas medaļu, bet Vissavienības skatē – sudraba medaļu. “Dancī” viņa vadībā izskolojušies tādi Latvijā pazīstami deju kolektīvu vadītāji kā Uldis Šteins, Imants Magone, Vairis Ceimers, Baiba Šteina, Gunārs Rubenis un daudzi citi. 1963. gadā H. Sūna aizgāja no ”Danča”, lai vairāk laika veltītu zinātniskajam darbam.