Šajā periodā Latvijā popularitātes ziņā tautas vidū A. Žilinskim kā komponistam nebija līdzinieku. Viņa mūzika bija viegli uztverama, melodiska, latviskas labsirdības, mīlestības, dzimtenes skaistuma piepildīta. 50. gados Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Komponistu savienības izveidotais Mūzikas fonds rīkoja savu biedru – skaņražu autorkoncertus Latvijas apdzīvotajās vietās: kolhozu un rūpnīcu zālēs, arodskolās, kultūras namos. Ļoti aktīvs šajā jomā bija A. Žilinskis, ņemot līdzi tādus slavenus dziedātājus kā Edgaru Plūksnu, Tāli Matīsu, Elfrīdu Pakuli un Aleksandru Daškovu, vēlāk Pēteri Grāveli, Jāni Zāberu, Alīdu Zvaguli un citus. Tika sacerētas dziesmas ar Leona Paegles, Valda Luksa, Jāņa Grota, Valda Rūjas, Alfreda Krūkļa un citu dzeju.
Skaņraža darbībā iezīmējās interese par teātra mūziku un muzikālo teātri. Lielus panākumus guva viņa pirmā latviešu muzikālā komēdija padomju okupācijas laikā komēdija “Zilo ezeru zemē” (Elīnas Zālītes librets, 1954), kas Rīgas Muzikālās teātra iestudējumā tika izrādīta vairāk nekā 350 reižu, tā iestudēta arī Ukrainā un Igaunijas PSR. Sekoja dziesmuspēles “Seši mazi bundzinieki” (Ēvalda Vilka librets, 1956), “Pauks un Šmauks” (pēc Īnidas Blaitones darba, Enid Mary Blyton, 1957), sarakstīta mūzika vairākām lugām – “Sprīdītis”, “Šis un tas – it nekas”. Vissavienības teātru festivālā Maskavā (1957) atskaņota mūzika Raiņa lugai “Zelta zirgs”, koncertdarbības mērogam paplašinoties, A. Žilinskis savus skaņdarbus atskaņoja Maskavā, Ļeņingradā, Tallinā, Viļņā un citur.
Lai gan A. Žilinskis bija ļoti populārs, padomju ierēdņu acīs viņam piemita zināms duālisms, jo viņš neiestājās komunistiskajā partijā, lai gan sacerēja miera un jauncelsmes tēmai veltītus skaņdarbus. 1959. gadā A. Žilinskis sacerēja operu “Zelta zirgs”, tomēr LPSR Valsts operas un baleta teātris kavējās ar iestudēšanu, tā uzvesta tikai 1965. gadā, svinot Raiņa jubileju. Antiņa lomu atveidoja autora ilggadējais koncertu dalībnieks, izcilais tenors Jānis Zābers, kas nodrošināja operai milzu panākumus. Tie rosināja ķerties pie nākamās operas “Pūt, vējiņi” (1966), paralēli tapa jauna muzikālā komēdija “Dzintarkrasta puiši” (250 izrādes, Vissavienības muzikālo teātru un izrāžu skates prēmija, LPSR Valsts prēmija).
Presē publicētas tika A. Žilinska recenzijas un raksti par mūziku. Pievērsies mūzikas propagandai, viņš labprāt apmeklēja skolas, tikās ar bērniem gan Latvijā, gan arī citās bijušās Padomju Savienības vietās. Komponista daiļradē arvien lielāka vieta tika atvēlēta bērnu auditorijai: tapa jaunās paaudzes klausītājiem adresēti klavierdarbi, pedagoģiskais repertuārs jaunajiem instrumentālistiem, dziesmas, baleti, operas.
Tika radīts daudz bērnu dziesmu, to izpildītāju vidū bija J. Zābers, aktrise Vera Singajevska, tās tika ieskaņotas un izdotas skaņuplatēs un skanēja radio. 60. gadu solodziesmās parādījās jaunas stila iezīmes – vokālā līnija kļuva deklamatoriskāka, harmonija – izsmalcinātāka, klavieru partija ieguva lielāku patstāvību.