Autora dotais lugas “Zelta zirgs” žanra apzīmējums ir “saulgriežu pasaka”. Ierosmi darbam Rainis guva no 1908. gadā dibinātā Jaunā Rīgas teātra vadības uzaicinājuma iesniegt bērnu lugu Ziemassvētku izrādei. Atsaucoties uz vēstulē izteikto piedāvājumu, ko dzejnieks saņēma savā trimdas mītnē Šveicē, Kastaņolā 1909. gada oktobrī, lugas manuskripts tapa aptuveni četru nedēļu laikā oktobra un novembra mēnešos, un jau decembrī luga “Zelta zirgs” tika izrādīta Jaunajā Rīgas teātrī.

Sižeta ierosmi Rainim devusi igauņu tautas pasaka “Pasaka par ķēniņmeitu, kas septiņus gadus miegā gulēja”, ko publicēšanai vācu valodā krājumā "Igauņu pasakas" (Estnische Märchen, 1869) ar nosaukumu "Kā ķēniņa meita septiņus gadus miegā gulēja" (Wie eine Königstochter sieben Jahre geschlafen) sagatavoja rakstnieks un folklorists Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald). Pasaka stāsta par ķēniņmeitu, kas aizmigusi guļ stikla kalna galā; kā arī par trim dēliem, kam pēc tēva nāves jāiet sargāt viņa kaps. Vecākie brāļi to nevēlas darīt, savukārt jaunākajam par sargāšanu tiek piešķirta spēja atsaukt vara, sudraba un zelta zirgu. Ar zelta zirgu pasakas varonis uzjāj stikla kalna galā, nones lejā princesi un iegūst viņu sev par sievu. Ķēniņš sarīko lepnas kāzas, bet vecākie brāļi aiz skaudības nomirst. Lugā Rainis cieši sekojis pasakas vēstījumam, izmantojot gan tās nozīmīgākos tēlus – karali, princesi, trīs tēva dēlus, gan sižeta pamatlīnijas. Dzejnieka jaunievedums ir lugas simboliskie tēli – Baltais tēvs, kurš parādās jau Raiņa agrīno darbu iecerēs, un Melnā māte. Ar šo tēlu starpniecību risināta Rainim tuvā filozofiskā problemātika par nemitīgo gaismas un tumsas cīņu, kas iepriekš izvērsta lugā “Uguns un nakts” (1905).   

Lugas centrālā persona ir Antiņš, folklorā daudzkārt minētais trešais tēvadēls. Raiņa lugā Antiņš tēlots kā jūtīgs un tikumīgs cilvēks, kas gatavs uzupurēties citu labā. Dzejnieka izpratnē visbūtiskākā ir Antiņa smalkā garīgā pasaule un labestība, kas pretstatīta ikdienas pragmatismam. Konfliktu risinājumā līdzās tēla garīgajai pasaulei pamazām atklājas arī viņa apņēmības pieaugums un fiziskais briedums. Antiņam piemīt spēja citu labā uzņemties pārbaudījumus un tos izturēt, kā arī gatavība ziedot sevi mērķa vārdā. Būtisks lugā ir sapņa motīvs, kas saista Antiņu ar stikla kalna galā gulošo princesi. Antiņam pretstatīti abi vecākie brāļi, Bierns un Lipsts, kuru raksturos noteicošās ir mantiskās intereses. Līdzīgi kā pasakā, arī lugā abi vecākie brāļi mirst, pie stikla kalna kārtējā strīda laikā uzkrizdami viens otram virsū. Lugas struktūrā par Antiņa atbalstītāju un viņa iedvesmotāju kļūst Baltais tēvs, savukārt centienu īstenojumam pretojas Melnā māte. Šajos tēlos Rainis uzsvēris “Zelta zirga” filozofisko saturu, īpaši akcentējot labā un ļaunā pretstatu. Melnā māte dzejnieka interpretācijā ir “vienveidīgā”, dažādās situācijās viņa parādās nemainīgā ārējā veidolā. Turpretī Baltais tēvs ir “tūkstotveidis”, tā simbolizējot daudzpusīgās ārējās formas, kādās spēj izpausties labestība. Epizodiska loma lugā ir trīs brāļu tēvam, kā arī karalim. Princese Saulcerīte īstu dzīvību atgūst tikai lugas pēdējā cēlienā, atkārtoti satiekoties ar Antiņu. Varas līdzekļiem viņu nesekmīgi tīko iegūt bagātais princis. Septiņi kraukļi, kuri sargā stikla kalnā aizmigušo princesi, ir Raiņa lugām raksturīgie neorganiskie simboli. Tautas noskaņojums atspoguļots masu skatos stikla kalna pakājē.  

Lugas kompozīcijā Rainis izmantojis klasiskās dramaturģijas tulkojumos labi apgūto un jau iepriekš aprobēto piecu cēlienu uzbūvi. Pirmais cēliens risinās nabadzīgā istabā, kurā mīt mirstošais tēvs ar saviem trim dēliem. Tēva svarīgākais novēlējums ir pēc viņa nāves kā vērtīgāko mantu glabāt savstarpējo vienību. Tomēr abi vecākie dēli viņā neieklausās, viņus interesē tikai materiālās vērtības. Būdiņā ierodas nabags, kura veidolu pieņēmis Baltais tēvs, viņš pavēsta, ka drīz beigsies princesei lemtais gulēšanas laiks un ka karalis rīko mielastu, kas domāts, lai svinīgi sagaidītu princeses atmodināšanu. Pirmā cēliena beigās vecākie brāļi izraida no sava mitekļa gan nabagu, gan viņam līdzi arī Antiņu. Otrais cēliens risinās mežā, tajā atspoguļota Antiņa personības veidošanas procesā būtiska iniciācija. Pēc nabaga lūguma Antiņš viņam citu pēc cita atdod savus drēbes gabalus cerībā tā sasildīt vecīti. Kā pateicību viņš saņem padomu, kā vajadzības brīdī atsaukt vara, sudraba un zelta zirgu, kas vēlāk izrādās nozīmīgi, lai īstenotu jājienu stikla kalnā. Lugas trešā cēliena norises lokalizētas stikla kalna pakājē, fonā redzams pats kalns, kurā cits pēc cita pūlas uzkāpt princeses tīkotāji. Kalna virsotni ar nabaga vecīša starpniecību cenšas sasniegt arī Antiņš. Viņa pirmie divi mēģinājumi ir nesekmīgi, un vecītis mudina Antiņu domāt tikai par mērķi, nevis iespējamo atalgojumu. Cēliena finālā Antiņa jājiens ar zelta zirgu notikuma vērotājiem par pārsteigumu un sajūsmu uzved viņu kalna virsotnē. Ceturtā cēliena darbība risināta stikla kalna virsotnē, kur princesi sargā septiņi kraukļi, lūkojot vēl pēdējā brīdī kavēt Antiņa mērķa piepildījumu, tomēr Antiņš spēj atmodināt guļošo princesi, ar savas sirds siltumu un princeses dzīvās dvēselītes palīdzību laužot zārka stikla vāku. Piektais cēliens risinās greznā karaļa pils zālē. Noslēpumainais glābējs ir pazudis, un princesi sev iegūt tīko kaimiņzemes princis. Tomēr notikumu atrisinājums, sekojot pasakas sižeta loģikai, ir laimīgs, un luga beidzas ar Antiņa un Saulcerītes savienošanos.

Raiņa lugas veidojumā savīti sadzīves motīvi un simbolika. Autors apzināti nošķīris dažādus literārā darba slāņus, veidojot dialogus gan prozā, gan dzejā. Lugas adresāts ir kā bērni, tā pieaugušie, un to iespējams uztvert un interpretēt atšķirīgos līmeņos. Būtiska nozīme ir lugā ietvertajiem personiskajiem motīviem. Jaunības gados Rainis bija prasmīgs jātnieks. Šveicē dzejniekam svarīgu impulsu stikla kalna tēlam sniedza Kastaņolas ainavā dominējošais Sansalvatores kalns.

Raiņa lugas pirmraksts un tīrraksts glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā. Publicētajā versijā iespiestais teksts atšķiras no pieejamā tīrraksta, tas sagatavots pēc dzejnieka vēlāk labota eksemplāra. Vairākos lugas skatos ir ar Aspazijas roku izdarīti papildinājumi un labojumi. Dzejniece aktīvi piedalījās lugas “Zelta zirgs” teksta īsināšanā un rediģēšanā. Pēc stila iezīmju īpatnībām ir pamats uzskatīt, ka viņas sacerēti ir lugas otrā cēliena skati ar Sniega māti un Vēja māti. 

Luga “Zelta zirgs” pirmo reizi publicēta laikraksta “Jaunā Dienas Lapa” feļetona pielikumā 1910. gadā. Publikācijā tā apzīmēta kā “bērnu pasaka piecos cēlienos uz Ziemassvētkiem, Meteņiem un Lieldienām”. Šajā pašā gadā tā iespiesta arī atsevišķā grāmatā, kuras izdošanu rosināja Rīgas Politehniskā institūta studenti. Grāmatas publikācijai jau ir žanra apzīmējums “saulgriežu pasaka”. Izdevējs Ansis Gulbis atkārtoti iespieda Raiņa “Zelta zirgu” “Universālās bibliotēkas” sērijā 1912., 1920. un 1923. gadā. 1913. gadā luga ietverta apgāda “Dzirciemnieki” sagatavoto Raiņa “Kopoto rakstu” 1. sējumā. 1925. gadā tā iespiesta Raiņa kopoto rakstu “Dzīve un darbi” 5. sējumā. Luga “Zelta zirgs” publicēta arī daudzos atkārtotos izdevumos, 1980. gadā iekļauta Raiņa “Kopoto rakstu” zinātniskā izdevuma 9. sējumā. Luga atdzejota krievu, vācu, lietuviešu, igauņu, angļu valodā. 1916. gadā tā publicēta krievu valodā Valērija Brjusova (Валерий Яковлевич Брюсов) atdzejojumā ar nosaukumu Золотой конь. Tulkojums publicēts Petrogradā V. Brjusova un Maksima Gorkija (Максим Горький) sakārtotajā Latvijas rakstniecības antoloģijā "Latviešu literatūras kolekcija" (Сборник латышской литературы). Rainis un Aspazija bija autori lugas tulkojumam vācu valodā, ko ar nosaukumu Das goldene Ross 1922. gadā Rīgā publicēja A. Gulbis. Šis atdzejojums publicēts arī Oldenburgā, Vācijā 2015. gadā. 1924. gadā Šauļos iespiests Raiņa lugas tulkojums lietuviešu valodā ar nosaukumu Aukso žirgas, to veicis Boriss Melngailis (Borisas Melngailis). 1964. gadā “Zelta zirgs” lietuviešu valodā publicēts jaunā Euģenija Matuzeviča (Eugenijus Matuzevičius) atdzejojumā. 1965. gadā luga iekļauta Raiņa darbu izlasē "Atlasītie darbi" (Valitud teosed) igauņu valodā. Ar nosaukumu Kuldratsu to tulkojis Karls Abens (Karl Aben). 1979. gadā Alfreda Straumaņa sastādītajā Baltijas lugu krājumā "Septiņas Baltijas lugas" (Seven Baltic Plays) ar nosaukumu The Golden Steed iespiests Astrīdes Stankes veiktais Raiņa lugas tulkojums angļu valodā. Luga “Zelta zirgs” publicēta arī Viļa Indes tulkojumā angļu valodā 2012. gadā ar nosaukumu The Golden Horse. Par savulaik eksistējušu, taču vēlāk zudušu uzskatāms lugas atdzejojums angļu valodā, kura autore ir Greisa Rīsa (Grace Rhys), kā arī Martas Rasupes veiktais tulkojums itāliešu valodā.

“Zelta zirgs” ir viena no populārākajām Raiņa lugām. Tās vēstījums izlasāms kā stāsts par indivīda pilnveidošanos un grūto ceļu uz personības briedumu, kā sociālās nevienlīdzības kritika, kā aicinājums uz tautas vienotību un kā tiekšanās pēc augstiem mērķiem visplašākajā nozīmē. Lugas idejas atspoguļotas dažādās interpretācijās un bieži citētos izteikumos, kas pazīstami arī ārpus literārā darba tiešā konteksta; to vidū populārākais saistāms ar lugā izteikto atziņu “ņems, kas atdos, veiks, kas zaudēs, pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Simbolisks zelta zirga attēls rotā tēlnieka Jāņa Plātes veidoto pieminekli Rainim un Aspazijai, kas atklāts pie dzejnieku trimdas dzīvesvietas Kastaņolā, Šveicē, 1972. gada 9. septembrī. Stikla kalna simbolika ir pamatā arhitekta Gunāra Birkerta radītajam un 2014. gadā īstenotajam Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekta konceptuālajam un vizuālajam veidolam. 2017. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas fonds izdeva Viļa Indes sagatavoto triloģiju angļu valodā "Stikla kalns" (The Glass Mountain), kurā ietilpst Raiņa lugas “Zelta zirgs” tulkojuma atkārtots iespiedums, grāmata par Latvijas vēsturi "Kāpjot kalnā" (Climbing the Mountain) un apcere par Latvijas Nacionālo bibliotēku "Gaismas pils" (The Castle of Light). Nacionālās sporta bāzes statuss 2012. gadā piešķirts Ķegumā izveidotajam motocentram “Zelta zirgs”. Alus darītavas “Valmiermuiža” produktu klāstā kopš 2014. gada ietilpst iesala dzēriens “Zelta zirgs”.

Raiņa lugas “Zelta zirgs” pirmuzvedums tika sagatavots īsā laika posmā. Pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī notika 1909. gada 26. decembrī. Iestudējuma režisors bija Aleksis Mierlauks, Antiņa lomā aktieris Teodors Amtmanis. Uzvedumu teātris bija veidojis, galvenokārt domājot par bērnu auditoriju, un tikai nelielā mērā iedziļinoties norišu simbolikā. Rainis, kura priekšstati par uzvedumu veidojās no atsauksmēm presē un vēstulēs, nebija apmierināts ar lugas izpratni, kā arī ar to, ka teātris iestudējumu nerādīja vakara, bet tikai dienas izrādēs. Tieši gadu vēlāk, 1910. gada 26. decembrī, notika “Zelta zirgu” pirmizrāde Liepājas Jaunajā teātrī. 1912. gadā luga uzvesta Liepājas Latviešu teātrī. Gan laikā līdz Pirmajam pasaules karam, gan arī vēlāk Raiņa “Zelta zirgs” daudz iestudēts amatieru teātros. Lugas pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī notika 1919. gada 6. decembrī, to veidoja A. Mierlauks. 1931. gadā Dailes teātrī “Zelta zirga” iestudējumu veidoja tā vadītājs Eduards Smiļģis. Atkārtoti šīs lugas iestudējumu režisors sagatavoja 1940. gada rudenī. Pēc Otrā pasaules kara “Zelta zirgs” 1948. gadā iestudēts Latvijas Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī, režisore Vera Baļuna. 1956. gadā luga uzvesta Jaunatnes teātrī. Jaunu iestudējumu uz šī teātra skatuves 1976. gadā sagatavoja režisors Ādolfs Šapiro, izrādes veidošanā piedalījās aktieris Uldis Pūcītis, Antiņa lomā aktrise Anda Zaice. 1990. gadā režisors Arnis Ozols Raiņa lugu iestudēja Dailes teātrī, uzsverot skarbo un cerīgo valstiskās neatkarības atgūšanas noskaņojumu un par centrālo izvirzot lugā risināto nākotnes priekšnojautu tēmu “Klau, klau, klaudzinu – Atskrej, zirdziņ!”. Antiņa lomā šajā uzvedumā bija aktieris Jānis Paukštello. Režisora Viestura Meikšāna Valmieras Drāmas teātrī 2009. gadā veidotais “Zelta zirga” uzvedums ieguvis laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā. Antiņa lomu uzvedumā atveidoja Ivo Martinsons. 21. gs. otrajā desmitgadē tapuši vairāki eksperimentālas ievirzes iestudējumi. 2015. gadā pēc Raiņa lugas motīviem lietuviešu režisors Gilds Aleksa (Gildas Aleksa) sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas studentiem iestudēja izrādi ar nosaukumu “No zirga līdz personībai”. 2017. gadā Raiņa lugas iestudējumu Latvijas Leļļu teātrī veidoja Brazīlijā dzimušais režisors Duda Paiva (Duda Paiva). Uzvedums tapa objektu teātra estētikā un adresēts pieaugušajiem, tas izpelnījies vairāku starptautisku teātra festivālu atzinību un balvas. 2018. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī uzvesta režisora un scenogrāfa Reiņa Suhanova veidotā izrāde pēc Raiņa lugas motīviem ar nosaukumu “Antiņš. Zelts. Kalns”. 2020. gadā apvienība “PERFOrācija” sagatavoja interaktīvu izrādi bērniem “Vol. 1. Antiņš”, kas bija pieejama tiešsaistes platformā Zoom. Raiņa luga “Zelta zirgs” iestudēta arī ārpus Latvijas. 20. gs. 30. gadu otrajā pusē tā uzvesta aktiera un režisora Mihaila Čehova (Михаил Александрович Чехов) vadītajā teātra studijā (the Michael Chechov Studio at Dartington Hall) Lielbritānijā. 1963. gadā iestudējumu Paņevēžas Drāmas teātrī (Panevėžio Dramos teatras) Lietuvā veidoja režisors Jozs Miltinis (Juozas Miltinis). 1964. gadā luga “Zelta zirgs” uzvesta V. Majakovska Drāmas teātrī Maskavā (Московский Академический театр им. Вл. Маяковского) Nikolaja Ohlopkova (Николай Павлович Охлопков) režijā. Raiņa lugas sižets ir pamatā komponista Arvīda Žilinska 1964. gadā sacerētajai operai “Zelta zirgs”, kuras pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operas un baleta (tobrīd Latvijas PSR Valsts operas un baleta) teātrī bija 1965. gada 7. februārī. Iestudējuma režisors bija Kārlis Liepa, diriģents Rihards Glāzups un Jāzeps Lindbergs. Uzvedums teātra repertuārā bija vairāk nekā divdesmit gadu un piedzīvoja divsimt izrādes. 2003. gadā Liepājas teātrī iestudēta tautas opera “Stikla kalns”, kurā izmantoti Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīvi, tās autori komponists Juris Kulakovs, dzejnieks Jānis Peters, izrādes režisors Juris Rijnieks. 2014. gadā studijā “Rija” uzņemta animācijas filma “Zelta zirgs” pēc Raiņa lugas motīviem, to veidoja režisors Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis (Valentas Aškinis).