Luga “Uguns un nakts” sarakstīta 1903. un 1904. gadā. Tā tapusi dzimtenē laika posmā starp Raiņa izsūtījumu Krievijā, Slobodskā un vēlākajiem trimdas gadiem Šveicē, Kastaņolā. Darbs pie lugas noritēja 1903. gadā Daugavpilī un Jelgavā, bet galvenokārt 1904. gada vasarā un rudenī Jūrmalā, Jaundubultos. “Uguns un nakts” tapšanu ierosināja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Mūzikas komisijas izsludinātais operas libretu konkurss, par kuru informācija publicēta laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” 1903. gada 12. martā. Operas žanrs bija viens no prestižākajiem 19. gs. mūzikā. Arī 1782. gadā dibinātā Rīgas pilsētas (vācu) teātra (Rigaer Stadttheater) repertuārā bija daudzu vācu, kā arī itāļu un franču komponistu operas. Nacionālās operas bija svarīgs faktors tautiskās pašapziņas nostiprināšanās procesā Centrāleiropā. Latvijas mūzikā operas tradīcija tobrīd vēl nebija attīstīta, tāpēc 20. gs. sākumā būtiski bija centieni radīt nacionāla satura operu. Uz to īpaši norādīts RLB konkursa nosacījumos, uzsverot, ka vēlams operas vielu ņemt no latviešu vai lietuviešu vēstures, teikām, pasakām, kā vienu no ieteicamām minot Lāčplēša tēmu. Rainis libretu konkursam 1903. gadā iesniedza topošā dramaturģiskā darba divus pirmos cēlienus ar nosaukumu “Lāčplēsis un Spīdola”. Tomēr, nesagaidot konkursa rezultātu pasludināšanu, autors paņēma manuskriptu atpakaļ un turpināja darbu pie sižeta tālākā risinājuma. Būtiska nozīme lugas tapšanā bija Aspazijas atbalstam un iedrošinājumam. Jau 1904. gadā periodikā publicēts lugas pirmais cēliens, savukārt 1905. gadā viss darbs. Lugā “Uguns un nakts” iestrādātas ilgākā laika posmā briedušas dzejnieka idejas saistībā ar latviešu varoņteiku sistematizēšanu un atbilstošu to izmantojumu dramaturģijā. Ieceres īstenojums saistīts ar Raiņa agrāk uzsākto, taču nepabeigto lugu “Īliņš” jeb “Īls”, kas vēlāk dēvēta par “Kurbadu”. Ierosmes “Uguns un nakts” sarakstīšanai sniedza arī 1888. gadā publicētais Andreja Pumpura “Lāčplēsis”, kas 20. gs. sākumā nācijas apziņā bija ieguvis tautas eposa nozīmi. Lugai “Uguns un nakts” Rainis izvēlējās žanra apzīmējumu “sena dziesma – jaunās skaņās”.