Darbu pie dramatiskās poēmas “Daugava” veidošanas Rainis aizsāka Pirmā pasaules kara laikā. Tās tapšana cieši saistīta ar traģiskajiem kara notikumiem Latvijas teritorijā, kuru ietekmē simtiem tūkstošu cilvēku pameta vācu karaspēka okupēto Kurzemi un devās bēgļu gaitās. 1915. gada vasarā frontes līnija sasniedza simbolisko nācijas upi Daugavu. Rainis uzskatīja, ka latviešu apdzīvotā teritorija tika sašķelta, un bija apdraudēta tautas pastāvēšana. Rainis, kurš šajā periodā joprojām bija spiests uzturēties trimdā Šveicē, sāpīgi pārdzīvoja notikumu gaitu dzimtenē, un savu attieksmi pret to centās paust kaismīgās dzejas rindās, kurās izteica gan brīdinājumu, gan aicinājumu uz pretošanos un cīņu par pašnoteikšanos. Liela daļa dramatiskās poēmas teksta uzrakstīta 1916. gada jūlija un augusta mēnešos. Darbu pie “Daugavas” Rainis atsāka 1917. gada rudenī, saņemot ziņu par Rīgas krišanu vācu karaspēka rokās, un to turpināja arī 1918. un 1919. gadā, kad pilnībā nostiprinājās gan darba saturs, gan forma.