A. Gulbis ir viens no ietekmīgākajiem latviešu grāmatniecības procesu veidotājiem. Viņa nozīmīgākais veikums ir enciklopēdija “Latviešu konversācijas vārdnīca” (1927–1940).
Ansis Gulbis
latviešu grāmatizdevējs un rakstnieks
Saistītie šķirkļi
Ansis Gulbis. Rīga, 20. gs. 20. gadi.
Satura rādītājs
Izglītība
A. Gulbis mācījās Bigauņciema pamatskolā, vēlāk izglītojās pašmācības ceļā.
Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība
No 1889. gada bija pārdevēja māceklis, vēlāk pārdevējs Rīgā. 19. gs. 90. gadu sākumā strādāja Heizermaņa (Häusermann) koksnes apstrādes fabrikā Rīgā. 1895.–1899. gadā bija pārdevējs, pēc tam vadītājs Karla Jozesa (Carl Joses) grāmatu veikalā Daugavpilī. 1900. gadā A. Gulbis pārcēlās uz Pēterburgu, strādāja par tirdzniecības aģentu Zāmuela Behli (Samuel Baechli) firmā, tad Oto Kirhnera (Otto Kirchner) rakstāmpiederumu fabrikā (1915.–1918. gadā bijis tās direktors). 1903. gadā A. Gulbis Pēterburgā nodibināja grāmatu apgādu, 1906. gadā īslaicīgi emigrēja uz Hamburgu, bet 1907. gadā atgriezās Pēterburgā. 1918. gadā A. Gulbis pārcēlās uz dzīvi Rīgā un turpmāk pievērsās tikai izdevējdarbībai.
A. Gulbja grāmatu apgāda mērķis bija laist klajā vērtīgu literatūru, sevišķu uzmanību veltot sēriju un latviešu rakstnieku kopoto rakstu izdošanai. Apgāda darbību nodrošināja A. Gulbja paša uzkrātie naudas līdzekļi un subskripcija. A. Gulbja pirmā izdotā grāmata bija Johana Volfganga Gētes (Johann Wolfgang Goethe) "Rakstu" 1. sējums (1903) ar dzeju Raiņa un Aspazijas tulkojumā. Starp pirmajiem izdevumiem bija arī Andreja Pumpura un Aspazijas kopoti raksti (abi 1904. gadā). 1905. gada revolūcijas notikumu laikā A. Gulbis iesaistījās sociāldemokrātiskajā kustībā, izdeva aģitācijas brošūras un Garlība Merķeļa (Garlieb Merkel) “Latviešu” tulkojumu (1905). 1911. gadā A. Gulbis izdeva pirmos pēc vācu izdevēja Antona Filipa Reklāma (Anton Philipp Reclam) grāmatu sērijas Universal-Bibliothek parauga veidotās sērijas “Universālā bibliotēka” laidienus. Par sērijas redaktoru tika uzaicināts Rainis. “Universālajā bibliotēkā” bija iekļauti gan latviešu autoru (Rainis, Kārlis Skalbe, Andrejs Upīts u. c.) oriģināldarbi, gan pasaules klasikas un laikmetīgās literatūras tulkojumi, piemēram, J. F. Gētes “Fausts” (Faust, 1808), Henrika Ibsena (Henrik Ibsen) “Pērs Gints” (Peer Gynt, 1867), Anatola Fransa (Anatole France) “Dieviem slāpst” (Les dieux ont soif, 1912), Frīdriha Nīčes (Friedrich Nietzsche) “Tā runāja Zaratustra” (Also sprach Zarathustra, 1883), kā arī apcerējumi sociālajās un dabaszinātnēs, piemēram, Čārlza Darvina (Charles Darwin) “Sugu izcelšanās” (On the Origin of Species, 1859). Sērijas nelielā formāta grāmatas bija vizuāli necilas, ar blīvu teksta iespiedumu un bez ilustrācijām. Par demokrātisku samaksu (viena grāmata maksāja 20–40 kapeikas) lasītājiem tika piedāvāts daudzveidīgs latviešu un cittautu autoru darbu klāsts. A. Gulbja maksātie honorāri atviegloja daudzu latviešu autoru radošo darbu trimdas apstākļos. Bez A. Gulbja morālā un finansiālā atbalsta nav iedomājams latviešu oriģinālliteratūras straujais uzplaukums 20. gs. sākumā. Ar pārtraukumiem “Universālā bibliotēka” tika turpināta līdz 1927. gadam. Šajā laikā pavisam tika izdoti 315 sērijas laidieni.
Ar publiskiem priekšlasījumiem un publikācijām presē par aktuāliem jautājumiem grāmatniecībā A. Gulbis veicināja izdevēju profesionalitātes un solidaritātes apziņu, kā arī veicināja grāmatniecības nozares teorētisko nostādņu izstrādi. Pēc A. Gulbja ierosmes dibināta pirmā profesionālā latviešu grāmatnieku organizācija – Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība (1903).
A. Gulbis aktīvi līdzdarbojās arī latviešu periodisko izdevumu repertuāra pilnveidošanā, tajā skaitā izdodams laikrakstus “Pēterburgas Latvietis” (1905–1906), “Jaunās Pēterpils Avīzes” (1915–1916), “Rīgas Ziņas” (1925) un žurnālu “Rīts” (1907). Jau pirms Pirmā pasaules kara A. Gulbis rosināja grāmatnieku sabiedrību gādāt par savas nozares izdevumu, kas īstenojās ar žurnāla “Latvju Grāmata” (1922–1931) starpniecību.
Pirmā pasaules kara laikā A. Gulbja apgāda darbība uz laiku apsīka. 1918. gadā A. Gulbis atjaunoja izdevējdarbību Rīgā, vēlāk atvēra grāmatu veikalu un ierīkoja spiestuvi Ausekļa ielā 9. 1929. gadā A. Gulbis atvēra grāmatu veikalu Daugavpilī.
Ansis Gulbis savas firmas darbinieku un līdzstrādnieku vidū. Rīga, 1928. gads.
20. gs. 20.–30. gados A. Gulbja apgādā nāca klajā atsevišķi Raiņa, Aspazijas, K. Skalbes, A. Upīša, Friča Bārdas, Edvarta Virzas u. c. autoru sacerējumi, kopotie raksti, sērijas “Romānu bibliotēka” (1927–1930) un “Stāstu bibliotēka” (1927–1928). Viens no plašākajiem A. Gulbja izdevumiem bija Raiņa “Dzīve un darbi” 11 sējumos (1925–1931) paša autora sakārtojumā, kā arī Ausekļa, Jura Mātera, Jāņa Esenberģa, Apsīšu Jēkaba, Pērsieša, Aspazijas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Rabindranata Tagores (Rabindranath Tagore) kopoti darbi. A. Gulbja izdevumu vidū bija Teodora Zeiferta “Latviešu rakstniecības vēsture” (3 sējumi, 1927–1934), Rūdolfa Egles veidotā antoloģija “Latvju lirika” (5 sējumi, 1934), R. Egles un A. Upīša sarakstītā “Pasaules rakstniecības vēsture” (4 sējumi, 1930–1934), Roberta Vipera (Роберт Юрьевич Виппер) “Jauno laiku vēsture” (3 sējumi, 1937–1939), Arveda Švābes rakstu krājums “Straumes un avoti” (2 sējumi, 1938, 1940). A. Gulbis izdeva arī mācību grāmatas un izdevumus pēc Izglītības ministrijas pasūtījuma, piemēram, Kārļa Strauberga sastādītā “Grieķu lirika”, Dantes Aligjēri (Dante Alighieri) “Dievišķā komēdija” (La divina commedia, 1472). A. Gulbis izdeva latviešu rakstnieku darbus vācu, angļu un krievu valodā. Latviešu autoru darbus ārpus Latvijas popularizēja A. Gulbja izdotā grāmatu sērija "Latviešu literatūra" (Lettische Literatur, 1921–1922). Pats vērienīgākais izdevums bija “Latviešu konversācijas vārdnīca” (21 sējums, 1927–1940), kas padomju okupācijas dēļ palika nepabeigts. Kopumā A. Gulbis izdeva apmēram 2000 grāmatu. Pēc A. Gulbja nāves viņa apgādu vadīja viņa māsasdēls Arvīds Mālītis.
A. Gulbis bija personība ar plašu atpazīstamību un autoritāti Latvijas kultūrvidē. Tādēļ viņam tika uzticēta arī vairāku kultūras institūciju administrēšana: 1925.–1926. gadā A. Gulbis bija Nacionālā teātra, bet 1926.–1927. gadā Nacionālās operas direktors. Piedalījās arī Dailes teātra dibināšanā (1920) un A. Pumpura biedrības izveidē (1926), bija Latvijas preses biedrības goda biedrs.
A. Gulbis bija stāstu, lugu un romānu, t. sk. autobiogrāfisko – “Oļģerts Silarājs” (1920) un “Pēc simts gadiem” (1922), kā arī Kopotu rakstu (3 sējumi, 1937.–1938. gadā, nepabeigti) autors.
Apbalvojumi
A. Gulbis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķira (1926) un III šķira (1931).
Atspoguļojums mākslā
Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis A. Gulbja atdusas vietā uzstādīts 1939. gadā.
Multivide
Ansis Gulbis. Rīga, 20. gs. 20. gadi.
Ansis Gulbis savas firmas darbinieku un līdzstrādnieku vidū. Rīga, 1928. gads.
Jāņa Misiņa 70. dzimšanas dienas svinības Misiņa bibliotēkā. Rīga, 25.04.1932.