K. Strauberga darbība divos virzienos – klasiskajā filoloģijā un latviešu folkloristikā – vainagojusies ar vairākām nozīmīgām publikācijām. Periodikā un rakstu krājumos publicēti apmēram 100 raksti. Zināšanas un stāstnieka talants izpaudies arī ārpus akadēmiskās vides. Profesors regulāri uzstājies ar priekšlasījumiem dažādās kultūras biedrībās un radiofonā, tāpat viņš bijis scenārija autors etnogrāfiskajai filmai “Latviešu kāzas Nīcā” (1931) un darbojies par konsultantu filmas “Dzimtene sauc” (1935) veidošanā.
Nozīmīgākās klasiskajai filoloģijai veltītās publikācijas ir "Romiešu literatūra" (1922, 1936), "Antīkā pasaule" (1924), "Vispārējās literatūras vēsture. 1. Grieķu eposs, lirika un drāma" (1925); "Antīkās pasaules iespaids latviešu literatūrā" ("Latvieši", 2, 1932). Profesors piedalījies Latviešu konversācijas vārdnīcas veidošanā, rakstot šķirkļus, kas veltīti Senās Romas literatūrai un kultūrai.
Latviešu folkloristikā nozīmīgākās publikācija ir "Latviešu buramie vārdi" (1–2, 1939–1941), "Latviešu tērps un viņa raksta ornāmentika" ("Latvieši" 1, 1930), "Latviešu tautas paražas" (1944), "Latvju sakrālā pasaule" ("Latvju kultūra", 1948), zviedru valodā – "Latviešu tautas ticējumi par mirušajiem" (Lettisk folktro om de doda, 1949), "Svētie meži un svētie koki" (Amerikas Latviešu humanitāro zinātņu asociācijas "Rakstu krājums", 1957, 1), "Latviešu kultavietu vārdi" ("In honorem Endzelini", 1960). Viņš arī rediģējis vairākus nozīmīgus latviešu folklorai veltītus izdevumus, piemēram, "Latviešu tautas dziesmas" (1–12, 1952–1956), "Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas" (1956) un citus. Kopā ar vecāko brāli Jāni Straubergu sarakstījis plašu pētījumu par dzimto pagastu – "Džūkste. Pagasta un draudzes vēsture" (1939) un apceri "Bērzmuiža un viņas vēsture" (1937, 1939).
K. Straubergs ir vairāku antīkās literatūras tulkojumu autors. No latīņu valodas tulkojis Plauta (Titus Maccius Plautus) komēdiju "Dvīņi" (1928), Vergilija (Publius Vergilius Maro) "Georgikas un bukolikas" (1948), atdzejojis un komentējis Horācija (Quintus Horatius Flaccus) dzeju izdevumos "Dzejas" (1–3, 1924–36). No grieķu valodas tulkojis Aishila (Αἰσχύλος) traģēdijas "Saistītais Prometejs" (1919) un “Agamemnons” (1943), un sengrieķu dzejnieku darbus, ko kopā ar citu atdzejotāju veikumu sakārtojis krājumā "Grieķu lirika" (1922).
Līdzās pētījumiem un tulkojumiem viņš rakstījis arī oriģināldzeju, kas publicēta periodikā un izdota krājumā "Dienvidu skaņas" (1938). Savā dzejā K. Straubergs stilizē antīkos motīvus un formas, trimdā pievēršas senlatviešu vēstures tēmām, sarakstot poēmas "Svavildas kāzas", "Kursas poēma", "Vidgauda kristīšana" un citus.