Korporācijas nosaukuma pamatā ir latinizēts Vidzemes nosaukums – Livonia; nosaukuma “Fraternitas Livonica” tulkojums – ‘Vidzemes brālība’.

Korporācijas “Fraternitas Livonica” mērķi, formulēti 1928. gada redakcijā: “Izkopt savos biedros goda prātu, tautas cieņu, nacionāli valstisku apziņu, veicināt īstas draudzības saites, kuras vienotu biedrus, arī beidzot universitātes akadēmisko dzīvi, un sniegt savstarpēju morālisku un materiālu pabalstu.”

Korporācijas mērķu esence saglabājusies arī mūsdienās: izveidot sabiedriski aktīvas, krietnas, godīgas un patriotiskas personības; atbalstīt korporācijas biedrus; veicināt vienotību; veidot bagātu, spēcīgu un labklājīgu Latvijas valsti.

Korporācijas “Fraternitas Livonica” krāsu salikums, kas lietots regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): gaiši zils, violets, zelts. “Fraternitas Livonica” krāsu nozīme: gaiši zils – sirds skaidrība; violets – ilgas un tiekšanās pēc sasniegumu tālēm; zelts – garīgo vērtību krāšana. Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

“Fraternitas Livonica” devīzes ir “Lūsti, bet neliecies!” un “Vīrs un vārds!”. Korporācijas biedri korporācijas ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Fraternitas Livonica” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni un citi.

Studentu korporācija “Fraternitas Livonica” sastāv no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri darbojas konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un sekretāra. Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (zēnu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (oikonoms, kasieris, magister cantandi jeb kantu maģistrs, magister literarum jeb literārais maģistrs, magister paucandi jeb pauku maģistrs, arhivārs, bibliotekārs, tiesneši u. c.) ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas pārtraukušos un beigušos korporācijas biedrus. Korporācijas “Fraternitas Livonica” filistru biedrība reģistrēta 07.12.1927. Korporācijas “Fraternitas Livonica” filistru biedrības krājaizdevu sabiedrība reģistrēta 04.07.1933. Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., filistru biedrība slēgta; darbību pārtrauca arī filistru biedrības krājaizdevu sabiedrība. “Fraternitas Livonica” filistru biedrības darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. Filistru biedrības darbība atjaunota Latvijā 90. gadu sākumā; tās statūti apstiprināti “Fraternitas Livonica” konventā 27.04.1990., reģistrēti 16.04.1993. 2007. gadā izveidota un kopš tā laika darbojas “Fraternitas Livonica” filistru biedrība ārzemēs ar centru Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

20.11.1928. “Fraternitas Livonica” uzņemta Latvijas studentu korporācijas jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK). “Fraternitas Livonica” darbojās PK sastāvā līdz tās darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Savukārt “Fraternitas Livonica” filistru biedrība 1929. gadā uzņemta Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS).

Pēc Otrā pasaules kara “Fraternitas Livonica” darbojās 1948.–1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā. 1989.–1990. gadā “Fraternitas Livonica” piedalījās PK darbības atjaunošanā Latvijā, taču korporācijas atjaunotā filistru biedrība nav uzsākusi darbību 2005. gadā atjaunotajā FBS.

Korporācijas “Fraternitas Livonica” komānu kā vecāka korporācija ir garantējusi “Lettonia”. 20. gs. 30. gados korporācijai “Fraternitas Livonica” bija draudzīgas attiecības ar Kauņas Vitauta Dižā universitātes (Vytauto Didžiojo universitetas) korporāciju “Fraternitas Baltiensis”, ar kuru 29.10.1938. noslēgts karteļa (īpašas draudzības) līgums; draudzības saites ar tās biedriem pastāvēja līdz 20. gs. 70. gadiem (korporācija “Fraternitas Baltiensis” darbību ir izbeigusi). Kopš 30.01.1993. pastāv “Fraternitas Livonica” karteļa līgums ar Tartu Universitātes (Tartu Ülikool) studentu korporāciju “Fraternitas Liviensis”. Kopš 22.10.1994. pastāv “Fraternitas Livonica” draudzības līgums ar Helsinku Universitātes (Helsingin yliopisto) osakuntu (studentu biedrību) “Keskisuomalainen Osakunta” (KSO).

Korporāciju dibināja 47 bijušie studentu biedrības “Austrums” biedri, kuri uzskatīja par nepieciešamu šīs biedrības pārveidi par studentu korporāciju. Tā kā mēģinājums biedrību “Austrums” pārveidot par korporāciju neizdevās, daļa tās biedru izstājās un 29.10.1926. dibināja studentu korporāciju “Fraternitas Livonica”. 09.11.1926. pieņemts korporācijas nosaukums. 1926. gada beigās ievēlēts pirmais korporācijas prezidijs – seniors Arvīds Mālītis, viceseniors Kārlis Dannenbergs, sekretārs Juliāns Jurgelāns, bet par oldermani kļuva Juris Kliesmets. Arī turpmākajos gados korporācijai pievienojās daži bijušie studentu biedrības “Austrums” biedri.

Padomju okupācijas laikā korporācija “Fraternitas Livonica” slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas īpašumu, bet daudzi tās biedri kā Latvijas patrioti un padomju varai bīstamas personas bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām un zaudēja dzīvību. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai “Fraternitas Livonica” filistru biedrība.

Korporācijas darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās. Pirmā neoficiālā “Fraternitas Livonica” biedru sanāksme norisinājās 09.1946. Eslingenē, Vācijā, bet oficiāli korporācijas darbība tika atjaunota Eslingenē 05.03.1949., kad arī tika ievēlēts pirmais “Fraternitas Livonica” seniors trimdā. ASV 01.01.1952. ievēlēja pirmo “Fraternitas Livonica” Globālo prezidiju, kas vadīja korporācijas darbību trimdā un arī turpmāk darbojās ASV. Trimdā pastāvēja vairākas korporācijas kopas un biedru grupas ASV, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Rietumvācijā, Jaunzēlandē un Zviedrijā. Visus trimdā esošos biedrus vienoja “Fraternitas Livonica” Globālais konvents jeb Ārzemju konvents.

Latvijā darbību “Fraternitas Livonica” atjaunoja 20.05.1989., kad Limbažos norisinājās korporācijas atjaunošanas sanāksme. Ar 05.10.1989. akreditācijas aktu uzsāka darbību pie Rīgas Politehniskā institūta (tag. Rīgas Tehniskā universitāte) un ar 01.06.1995. akreditācijas aktu – pie LU. Ar konventa lēmumu 04.03.1995. “Fraternitas Livonica” Čikāgas kopa pārtapa par korporācijas Globālo (Ārzemju) konventu. 2007. gadā darbību pārtrauca “Fraternitas Livonica” Ārzemju konvents, tam kļūstot par “Fraternitas Livonica” filistru biedrību ārzemēs.

Kopš 1993. gada “Fraternitas Livonica” konventa dzīvoklis ir namā Veru ielā 6 (Rīgā; saukts par Balto namu), kur korporācija saimniekoja arī 1927.–1940. gadā.

Korporācijā “Fraternitas Livonica” uzņem krietnus, vismaz 18 gadus vecus studentus, kuru augstskolai ir tiesības piešķirt augstākos zinātniskos grādus un kuri nav citas studentu korporācijas biedri. “Fraternitas Livonica” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies “Fraternitas Livonica” konventa dzīvoklī un izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā, “Fraternitas Livonica” konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi (arī – tautieši), zēni (arī – fukši). Korporāciju vidē korporācijas “Fraternitas Livonica” biedri tiek saukti par livoniķiem.

1926. gadā korporācijas “Fraternitas Livonica” dibinātāji bija 47. 1929. gadā korporācijā bija 37 biedri, 1940. gadā – 221 biedrs, 1951. gadā – 95, 1956. gadā – 85, 1976. gadā – 125. 2009. gadā korporācijā “Fraternitas Livonica” bija 127 biedri, no kuriem 76 – Latvijā. 2020. gada rudens semestrī korporācijā bija 116 biedru, no kuriem 80 – Latvijā, 36 – citviet pasaulē.

Starp korporācijas “Fraternitas Livonica” biedriem daudzi ievērojami Latvijas sabiedriskie darbinieki, politiķi, mediķi, zinātnieki, augstskolu mācībspēki, tautsaimnieki. Latvijas Neatkarības karā ir piedalījušies apmēram 20 korporācijas “Fraternitas Livonica” biedri, no kuriem divi par varonību apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Ievērojamu ieguldījumu korporācijas “Fraternitas Livonica” darbībā snieguši tās biedri Alfrēds Bīlmanis, Maksis Kalniņš, Aleksandrs Kļaviņš, Pēteris Leimanis, A. Mālītis, Vidvuds Medenis, Teodors Pētersons, Andrejs Pumpurs, Gunārs Robežnieks, Andrejs Rozentāls, Ludvigs (Ludis) Rozentāls, Kārlis Straubergs, Andris Tauriņš, Pēteris Treicis, Jānis Vilciņš, Arnolds Zaļais.

Kopš 1956. gada iznāk izdevums “Via Nostra” (kopā 12 numuri; līdz šim pēdējais numurs izdots 2012. gadā). 1951.–2007. gadā iznāca internais (iekšējais) izdevums “Prezidija Ziņojumi”; no 2007. gada īslaicīgi izdoti “Fraternitas Livonicas Filistru Biedrības Ārzemēs Ziņojumi”. Kopš 1930. gada tiek izdots zēnu humoristiskais izdevums “Baltais Gailis”.