Korporācijas “Latvia” mērķi: “Vienot akadēmiski izglītotus latviešus dzimtenē un ārpus tās patiesā brāļu mīlestībā un latviešu tautas senējās kultūras, paražu un tikumu atzīšanā; stāvēt par latviešu tautas un Latvijas valsts brīvību un neatkarību; ar ieročiem rokā aizstāvēt savas tautas, korporācijas un savu godu; vairot latviešu tautas garīgos spēkus, lai vīru krietnums nestu mūsu tautai labākas dienas.”

Korporācijas mērķi, formulēti 1938. gada redakcijā: “Pulcināt zem sava karoga Latvijas Universitātes studentus, izaudzināt viņus nacionāli valstiskā un tautas vienības garā par krietniem pilsoņiem un sabiedriskiem darbiniekiem, izkopt viņos pienākumu apziņu, goda prātu, savstarpēju draudzību un sabiedrisko taktu, veicināt interesi uz zinātni un mākslu, kā arī ar sporta nodarbēm veicināt biedru fizisko attīstību.”

Korporācijas “Latvia” krāsas, kas lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): sarkans, zils, zelts. Krāsu nozīme: sarkans – par tēvu zemi; zils – par draudzību un krietnu vīru; zelts – par taisnību un godu tīru. Līdz 29.04.1917. krāsu salikums bija: zaļš, purpursarkans, zelts; pēc tam līdz 20.03.1921.: sarkans, zaļš, zelts. Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

Korporācijas “Latvia” devīzes ir “Pro Latvia!” (‘Par Latviju’) un “Virtutes Bonos Dies Viventi Faciunt!” (‘Vīra krietnums atnes labāku nākotni’). Līdz 1921. gadam bija devīze “Concordia Res Parvae Crescunt” (‘Vienprātībā mazas lietas zeļ’). Korporācijas “Latvia” biedri ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Latvia” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni un citi.

Studentu korporācija “Latvia” sastāv no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri darbojas konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām konventa vēlētām amatpersonām – I šaržētā, II šaržētā un III šaržētā. Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (zēnu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (ekonoms, magister cantandi jeb kantmaģistrs, magister paucandi jeb paukmaģistrs, tiesneši u. c.) ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas pārtraukušos un beigušos korporācijas biedrus. Korporācijas “Latvia” filistru biedrība izveidota 1926. gadā (dibināta 17.02.1926., reģistrēta 10.11.1926.). Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., korporācijas “Latvia” filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. 20. gs. 90. gados atjaunota korporācijas “Latvia” filistru biedrības darbība Latvijā (reģistrēta 29.10.1993.).

19.04.1921. “Latvia” uzņemta Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK) ‒ un darbojās tajā līdz tās darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Korporācijas “Latvia” filistru biedrība 25.02.1929. uzņemta Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS). 16.02.1951. “Latvia” uzņemta Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā. 1989.–1990. gadā “Latvia” piedalījās PK darbības atjaunošanā, bet 2005. gadā korporācijas “Latvia” filistru biedrība piedalījās FBS darbības atjaunošanā.

Studentu korporācijas “Latvia” dibinātāji bija 11 Tērbatas Veterinārā institūta studenti. 12.1918. korporācija darbību pārtrauca. 1918. gada nogalē “Latvia” kopā ar pārējām Tērbatas latviešu studentu korporācijām un studentu biedrību “Atauga” nolēma stāties Pagaidu valdības rīcībā, lielākajai daļai korporācijas “Latvia” biedru sākot dienestu Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Tā kā vairums korporācijas biedru atradās Igaunijas teritorijā, viņi par savu valsti cīnījās Ziemeļlatvijas brigādes sastāvā. 80 korporācijas esošie un vēlāk par korporācijas biedriem kļuvušie “Latvia” biedri piedalījušies Latvijas Neatkarības karā, no kuriem divi ir apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.

1920. gadā studentu korporācija “Latvia” sāka darbību Rīgā. 04.05.1921. tā reģistrēta Latvijas Universitātē, neliedzot iespēju tikt uzņemtiem visu fakultāšu studentiem. Padomju okupācijas laikā slēgta 13.07.1940. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas kustamo un nekustamo īpašumu, bet daudzi korporācijas biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām un zaudēja dzīvību. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai korporācijas “Latvia” filistru biedrība. 

Korporācijas “Latvia” darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara trimdā. Pirmās korporācijas biedru sanāksmes bēgļu gaitās notika Zviedrijā 1945. gadā. Korporācijas “Latvia” darbība atjaunota 1948. gadā Eslingenē, Vācijā. Trimdā darbojās vairākas korporācijas “Latvia” kopas un grupas Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Kanādā, Zviedrijā.

Darbību Latvijā korporācija “Latvia” atjaunoja 17.02.1989. pie Latvijas Universitātes. No 1995. gada korporācijas “Latvia” konventa dzīvoklis ir Šarlotes ielā 3 (Rīgā) – vietā, kur korporācija “Latvia” saimniekoja arī no 1930. līdz 1940. gadam.

Korporācijā “Latvia” uzņem nacionāli domājošus, draudzīgus, aktīvus un patriotiskus latviešu studentus, kuri studē kādā no Latvijas Republikas akreditētajām augstākās izglītības iestādēm. “Latvia” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies korporācijas “Latvia” konventa dzīvoklī un izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā, “Latvia” konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijas biedru gradācija: filistri, tautieši, zēni. Studentu korporācijas “Latvia” biedri korporāciju vidē tiek saukti par latvjiem, bet, korporācijas biedram parakstoties, piederība korporācijai vienskaitlī tiek norādīta latinizētā formā – latvus.

1929. gadā korporācijā bija 127 biedri, 1937. gadā – 177, 1971. gadā – 262, 1990. gadā – 208, 1996. gadā ‒ 201. 2009. gadā korporācijā “Latvia” bija 160 biedri, no kuriem 70 – Latvijā. 2020. gada novembrī korporācijā “Latvia” ir 153 biedri, no kuriem 81 ‒ Latvijā, 72 – ārpus Latvijas.

Starp korporācijas “Latvia” biedriem ir daudzi ievērojami Latvijas veterinārārsti, mediķi, inženieri, tautsaimnieki, teologi, sabiedriskie un politiskie darbinieki. Ievērojamāko ieguldījumu korporācijas “Latvia” darbībā snieguši daudzi tās biedri, starp kuriem Vigo Anšmits, Dmitrijs Batukovs, Valdis Bembers, Jānis Butins, Teodors Cīrulis, Jānis Eglīte, Andis Gulbis, Aigars Kalniņš, Arvīds Kļava, Nikolajs Kurzemnieks, Daumants Ķencis, Edgars Ķiploks, Jānis Liepiņš, Artis Medenis, Alberts Melbārdis, Valdis Oga, Augusts Ozols, Ernests Paukulis, Alvis Puzulis, Ernests Reinbergs, Elviss Strazdiņš, Valdimārts Šlaukstiņš, Valdis Trēziņš, Vilis Uiska, Alfrēds Vanags, Kārlis Vasarājs seniors, Alfrēds Žīgurs.

No 1950. gada līdz 1988. gadam tika izdots internais (iekšējais) žurnāls “Pro Latvia”; izdoti 37 numuri. Joprojām tiek izdots arī neoficiāls zēnu satīrisks žurnāls “Pindzele”.