Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki veidojās decentralizēti aptuveni pusgadu ilgā laika posmā, apstākļos, kad Latvijas Pagaidu valdība nespēja pilnībā kontrolēt Latvijas teritoriju. Tos veidoja pārsvarā Latvijas un Igaunijas teritoriju brīvprātīgie un mobilizētie iedzīvotāji. Par spēku organizēšanas sākuma datumu uzskatāms 22.11.1918., kad tika izveidota Tautas apsardzības ministrija. Pagaidu valdības bruņotos spēkus veidoja Dienvidlatvijas brigāde, Ziemeļlatvijas brigāde un partizānu vienības jeb "zaļās armijas", kā arī komandantūras un atbalsta dienesti. Līdz 16.04.1919. par Latvijas Pagaidu valdības bruņotajiem spēkiem uzskatāms arī Landesvēra (Landeswehr) vācu daļas. Lai nošķirtu Landesvērā ietilpstošo bruņoto vienību ideoloģisko piederību literatūrā tiek lietots apzīmējums nacionālās karaspēka daļas. Šo spēku pārstāvji tiek devēti par kalpakiešiem, ziemeļniekiem, dienvidniekiem, partizāniem.