AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 12. aprīlī
Ēriks Jēkabsons

Jānis Balodis

(20.02.1881. Trikātas pagasta Vēžniekos–08.08.1965. Saulkrastos. Apbedīts Rīgā, Meža kapos)
Latvijas armijas virspavēlnieks (15.10.1919.–31.03.1921.), kara ministrs (07.12.1931.–05.04.1940.), ģenerālis

Saistītie šķirkļi

  • 2. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 3. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 4. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • Andrievs Niedra
  • Dāvids Sīmansons
  • Jorģis Zemitāns
  • Krišjānis Berķis
  • Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki, 1918.–1919. gads
  • Mārtiņš Peniķis
  • Oskars Kalpaks
  • Pēteris Radziņš
  • Pirmais pasaules karš
  • Pirmais pasaules karš Latvijā
  • Roberts Kļaviņš
Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis. 1920. gada pavasaris.

Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis. 1920. gada pavasaris.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Jānis Balodis

Vārds, uzvārds Jānis Balodis

Augstākā militārā pakāpe Ģenerālis

Augstākais ieņemtais amats Latvijas armijas virspavēlnieks

Laiks, kurā ieņemts augstākais amats 15.10.1919.– 31.03.1921.

Dzimšanas datums 20.02.1881.

Dzimšanas vieta Trikātas pagasta Vēžnieki

Miršanas datums 08.08.1965.

Miršanas vieta Saulkrasti

Apbedījuma vieta Meža kapi Rīgā

Satura rādītājs

  • 1.
    Sociālā izcelšanās un izglītība
  • 2.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 3.
    Politiskā darbība
  • 4.
    Sasniegumi
  • 5.
    Apbalvojumi
  • 6.
    Atspoguļojums mākslā, kino
  • Multivide 7
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Sociālā izcelšanās un izglītība
  • 2.
    Svarīgākie militārās karjeras posmi
  • 3.
    Politiskā darbība
  • 4.
    Sasniegumi
  • 5.
    Apbalvojumi
  • 6.
    Atspoguļojums mākslā, kino
Sociālā izcelšanās un izglītība

 Dzimis zemnieka ģimenē. 1898. gadā beidza Trikātas draudzes skolu. 1900. gadā iestājās Viļņas kājnieku junkurskolā (beidza 1902. gadā).

Svarīgākie militārās karjeras posmi

1898. gadā kā savvaļnieks iestājās Krievijas armijā, 110. kājnieku pulkā Kauņā. Podporučiks (no 1902. gada); poručiks (no 1906. gada), štābkapteinis (no 1910. gada), kapteinis (no 1914. gada). Bijis virsnieks 100. kājnieku pulkā Daugavpilī. Sava pulka sastāvā piedalījies Krievijas–Japānas karā, kaujās ievainots. Pēc kara beigām no 1905. gadā dienēja 106. kājnieku pulkā Viļņā. Sākoties Pirmajam pasaules karam – rotas (no 1914. gada), vēlāk bataljona komandieris, piedalījās kaujās Austrumprūsijā un Polijā. 02.1915. pie Grodņas tika ievainots un lazaretē krita vācu gūstā. Atradās virsnieku gūstekņu nometnēs Silēzijā. Pēc pamiera parakstīšanas Rietumu frontē un revolūcijas sākuma Vācijā J. Balodis tika atbrīvots un 11.1918. atgriezās Latvijā.

01.12.1918. Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajās vienībās (kapteinis); dienēja Virsnieku rezerves rotā (vēlākajā 1. Neatkarības rotā). Kopvedis (pulkvedis-leitnants; no 28.02.1919.), pulkvedis (no 14.03.1919.), ģenerālis (no 23.01.1920.). Pēc 1. Atsevišķā latviešu bataljona komandiera Oskara Kalpaka bojāejas 06.03.1919. kļuva par bataljona (vēlākās brigādes) komandieri Landesvēra (Latvijas zemessargu) sastāvā. 04.–06.1919. ar savu bataljonu (brigādi), kas ietilpa Landesvērā, faktiski sadarbojās arī ar Andrieva Niedras provācisko valdību, kuras bruņotajos spēkos šī vienība formāli ietilpa (vienlaikus iespēju robežās uzturēja sakarus ar Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdību). Pēc Cēsu kaujām 07.1919. J. Balodi iecēla par jaunizveidotās Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieri un Austrumu frontes pavēlnieku (Pļaviņās), Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) armijas uzbrukuma laikā 15.10.1919. – par Latvijas armijas virspavēlnieku, vadīja kaujas pret Bermonta spēkiem un pēc tam pret Padomju Krievijas Sarkano armiju Latgalē. 03.1921. tika atbrīvots no amata sakarā ar tā likvidēšanu un armijas pāreju uz miera laika štatu sarakstu.

1. latviešu atsevišķās brigādes štāba virsnieki. Centrā pulkvedis Jānis Balodis. 04.1919.

1. latviešu atsevišķās brigādes štāba virsnieki. Centrā pulkvedis Jānis Balodis. 04.1919.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Politiskā darbība

07.1921. J. Balodis tika atvaļināts no armijas. Viņš dzīvoja piešķirtajā lauku saimniecībā Līvbērzes pagasta Baložos (bijušajā Upesmuižā). 1923. gadā J. Balodi ievēlēja par Latvijas Aizsargu organizācijas goda šefu, no 1925. gada Lāčplēša Kara ordeņa domes loceklis. 1925. gadā ievēlēja par 2. Saeimas deputātu (vēlāk arī par 3. un 4. Saeimas deputātu) no Latviešu zemnieku savienības. Saeimas Kara lietu komisijas priekšsēdētājs. No 12.1931. kara ministrs. Piedalījās K. Ulmaņa vadītajā 15.05.1934. valsts apvērsumā (viens no tā organizētājiem). No 02.1938. arī Ministru prezidenta biedrs. 05.04.1940. pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani no amatiem atbrīvots.

Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, viesojoties kādā no Latvijas vietām. 20. gs. 30. gadu otrā puse.

Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, viesojoties kādā no Latvijas vietām. 20. gs. 30. gadu otrā puse.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Pēc valsts okupācijas 1940. gada vasarā J. Balodis mēģināja kandidēt t. s. tautas Saeimas vēlēšanās Demokrātiskā bloka sarakstā, ko padomju okupācijas varas iestādes vēlēšanās nepielaida.

31.07.1940. J. Balodi kopā ar sievu Elvīru izveda uz Sizraņu Krievijā, kur dzīvoja drošības iestāžu kontrolē. Sākoties Otrā pasaules kara darbībai Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā, tika apcietināts (ieslodzīts Kuibiševas cietumā, no 1946. gada – Ivanovas cietumā, no 1952. gada – Vladimiras cietumā). 1956. gadā J. Balodi atbrīvoja un viņš kopā ar sievu atgriezās Latvijā, dzīvoja Saulkrastos.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. 20. gs. 30. gadi.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. 20. gs. 30. gadi.

Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Nakts uz 1934. gada 16. maiju. No labās: Kārlis Ulmanis, Jānis Balodis un Alfrēds Bērziņš.

Nakts uz 1934. gada 16. maiju. No labās: Kārlis Ulmanis, Jānis Balodis un Alfrēds Bērziņš.

Avots: Latvijas Kara muzejs.  

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Aviācijas pulka 20. gadadienas svinībās.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Aviācijas pulka 20. gadadienas svinībās.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Kurzemes artilērijas pulka 20. gadadienas svinībās. Dekoratīvās naglas piestiprināšana pulka sudraba taurei. Liepāja, 31.07.1939.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Kurzemes artilērijas pulka 20. gadadienas svinībās. Dekoratīvās naglas piestiprināšana pulka sudraba taurei. Liepāja, 31.07.1939.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Sasniegumi

1919. gada rudenī–1920. gada vasarā J. Balodis sekmīgi vadīja armiju, atbrīvojot valsti no Bermonta spēkiem un Sarkanās armijas, vienlaikus sekmīgi noslēdzot armijas organizācijas darbus. Būdams Latvijas armijas virspavēlnieks, J. Balodis uzturēja diplomātiskus sakarus ar Lielbritānijas, Francijas, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) misijām un žurnālistiem, kā arī Igaunijas, Polijas, Lietuvas bruņoto spēku vadību. J. Baloža diplomātiskās spējas palīdzēja risināt robežstrīdus un konfliktus ar kaimiņvalstīm.

Priekštecis Dāvids Sīmansons.

Apbalvojumi

Par kauju laikā ar Japānas un Vācijas armijām parādīto varonību apbalvots ar vairākiem Krievijas kaujas ordeņiem, t. sk., Svētās Annas ordeni (Императорский орден Святой Анны), II, III, IV šķira, Svētā Staņislava ordeni (poļu Order Świętego Stanisława, krievu Императорский и Царский Орден Святого Станислава), II šķira, Svētā Vladimira ordeni (Oрден Святого Равноапостольного Князя Владимира), IV šķira; apbalvots ar Latvijas Lāčplēša Kara ordeni, I, II, III šķira, Triju Zvaigžņu ordeni, I šķira, Viestura ordeni, I šķira ar šķēpiem, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Francijas, Anglijas ordeņiem un goda zīmēm.

Atspoguļojums mākslā, kino

J. Balodim veltītas vairākas gleznas, piemēram, Jāņa Lauvas glezna “Pulkveža Kalpaka nāve”, Ludolfa Liberta glezna “Ģenerāļa Baloža portrets” (20. gs. 30. gadi); ģenerālis Balodis attēlots arī spēlfilmā “Baiga vasara” (režisors Aigars Grauba, 2000).

Multivide

Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis. 1920. gada pavasaris.

Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis. 1920. gada pavasaris.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

1. latviešu atsevišķās brigādes štāba virsnieki. Centrā pulkvedis Jānis Balodis. 04.1919.

1. latviešu atsevišķās brigādes štāba virsnieki. Centrā pulkvedis Jānis Balodis. 04.1919.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. 20. gs. 30. gadi.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. 20. gs. 30. gadi.

Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Nakts uz 1934. gada 16. maiju. No labās: Kārlis Ulmanis, Jānis Balodis un Alfrēds Bērziņš.

Nakts uz 1934. gada 16. maiju. No labās: Kārlis Ulmanis, Jānis Balodis un Alfrēds Bērziņš.

Avots: Latvijas Kara muzejs.  

Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, viesojoties kādā no Latvijas vietām. 20. gs. 30. gadu otrā puse.

Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, viesojoties kādā no Latvijas vietām. 20. gs. 30. gadu otrā puse.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Aviācijas pulka 20. gadadienas svinībās.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Aviācijas pulka 20. gadadienas svinībās.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Kurzemes artilērijas pulka 20. gadadienas svinībās. Dekoratīvās naglas piestiprināšana pulka sudraba taurei. Liepāja, 31.07.1939.

Kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis Kurzemes artilērijas pulka 20. gadadienas svinībās. Dekoratīvās naglas piestiprināšana pulka sudraba taurei. Liepāja, 31.07.1939.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis. 1920. gada pavasaris.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Kara muzejs.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • 2. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 3. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • 4. Saeimas deputātu un viņu pārstāvēto politisko organizāciju saraksts
  • Andrievs Niedra
  • Dāvids Sīmansons
  • Jorģis Zemitāns
  • Krišjānis Berķis
  • Latvijas Pagaidu valdības bruņotie spēki, 1918.–1919. gads
  • Mārtiņš Peniķis
  • Oskars Kalpaks
  • Pēteris Radziņš
  • Pirmais pasaules karš
  • Pirmais pasaules karš Latvijā
  • Roberts Kļaviņš

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Kroders, A. (sast.), Ģenerālis Jānis Balodis, Latvijas Armijas Virspavēlnieks. Atmiņu krājums no Latvijas brīvības cīņu laika. 1918.–1921. g., Rīga, Varavīksna, 1931.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Stranga, A., 'Ģenerālis Jānis Balodis un 15. maijs', laikraksts "Diena", nr. 14., 21., 28.05.1994., Rīga.
  • Balodis, J., Atmiņu burtnīcas. 1918.–1939. gads, sast. A. Caune, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Caune, A., Ģenerālis Jānis Balodis Krievijas izsūtījumā un cietumā, 1940–1960, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 2016.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ģenerāļa Jāņa Baloža beidzamie mūža gadi Latvijā, 1956–1965, laikabiedru atmiņas un liecības, sast. A. Caune, Rīga, Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jēkabsons, Ē., ‘Ģenerālis Jānis Balodis’, grāmatā "Latvijas armijas komandieri", Rīga, Jumava, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ēriks Jēkabsons "Jānis Balodis". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4176 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana