Tuvojoties Latvijas valsts 20 gadu jubilejai, 20. gs. 30. gadu otrās puses Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma nacionālpatriotiskās ideoloģijas noskaņā pastiprināti tika veikta Latvijas vēstures izpēte. Viens no uzdevumiem bija meklēt saknes latviešu tautas vēsturiskajai varenībai un tam, kā tā pretojās vācu krustnešiem, kuri Latvijas teritorijā ienāca 12. gs. beigās. Rakstītajos vēstures avotos tika uziets zemgaļu karavadonis un valdnieks Viesturs, kura vadītais zemgaļu karaspēks 1219. gadā uzsāka cīņu pret vācu krustnešiem, kuri bija ieņēmuši Mežotnes pilskalnu, lai viņus padzītu un piespiestu kristianizētos zemgaļus atteikties no katoļu ticības.
Viestura ordenis dibināts arī praktisku apsvērumu dēļ. Kopš 1928. gada, kad noslēdzās Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršana, Latvijā vairs nepastāvēja militārs valsts apbalvojums (Lāčplēša Kara ordeni karavīriem piešķīra par nopelniem latviešu strēlnieku pulkos un Latvijas Neatkarības karā). Tomēr desmit gadu laikā pierādījās, ka militārais apbalvojums bija nepieciešams, lai par militāriem nopelniem apbalvotu ne vien aktīvā armijā dienējošos karavīrus, bet arī militārpersonas, kuras armijas gaitas bija noslēgušas.
Viestura ordenis dibināts “(..) senās pastāvīgās Latvijas varenības piemiņai”. Lai arī Viestura ordeni varēja piešķirt arī par civiliem nopelniem (tam bija mazliet atšķirīgs izskats), ordenis galvenokārt bija veltīts tieši militārajiem nopelniem, jo ar “(..) savu vārdu un godu tas ceļ augšā drošsirdīgāko, karos stiprāko un vienības garā spēcīgāko seno latviešu ķēniņu Viesturu”. Viestura ordeņa devīze ir Confortamini et pugnate (“Esiet stipri un cīnieties!”). Ordenis dibināts 12.07.1938., atjaunots 07.04.2004.
Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galos ir sarkanas emaljas aplis (izcilnis) ar zeltītu apmali un zeltītu lodīti. Abpus sarkanajam emaljas aplim ir pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplim (izcilnim), kas arī ir ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir baltas emaljas medaljons ar zeltītu reljefa apmali, bet medaljona vidū – sarkani emaljēti burti VR (latīņu Vesthardus Rex). Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons; tajā ir apļveida devīze CONFORTAMINI ET PUGNATE un gada skaitlis – 1219.
Viestura ordenim ir divi veidi, kas ietekmē tā izskatu. Par civilajiem nopelniem piešķirtajam ordenim ordeņa zīmi krusteniski šķērso divi galos šķelti baltas emaljas krusti ar zelta apmali. Savukārt par militārajiem nopelniem piešķirtajam ordenim ordeņa zīmi krusteniski šķērso divi zeltīti šķēpi (zobeni).
Viestura ordeņa izmēri katrai šķirai ir atšķirīgi: I šķira – 54 x 54 mm, II un III šķira – 49 x 49 mm, IV un V šķira – 40 x 40 mm.
Viestura ordeņa I un II šķiras komplektā ietilpst arī stilizēta četrstūraina sudraba zvaigzne, kuras centrā ietverts ordeņa krusts atbilstoši tam, par kādiem nopelniem ordenis piešķirts, – civilajiem vai militārajiem. I šķiras ordeņa zvaigznes rādiuss ir 44 mm, bet II šķiras – 41 mm. Gan ordeņa zīmi, gan ordeņa zvaigzni nēsā vienlaikus.
Ordeņa zīmi ar lenti savieno ažūrs, no apzeltīta sudraba izgatavots Latvijas Republikas lielais ģerbonis heraldiskās krāsās.
Ordeņa lente ir purpursarkanā krāsā, un tās izmēri, līdzīgi kā ordeņa zīmēm, ir atšķirīgi: I šķiras lente ir 110 mm plata, bet pārējo šķiru – 32 mm plata. IV šķiras ordeņa lente papildināta ar rozeti. Ordeni nēsā šādi: I šķiru – lentē pār labo plecu vienlaikus ar ordeņa zvaigzni krūšu kreisajā pusē, II un III šķiru – ap kaklu, bet II šķiru – vienlaikus ar ordeņa zvaigzni krūšu kreisajā pusē, IV un V šķiru – krūšu kreisajā pusē.
Atšķirībā no starpkaru perioda, mūsdienās Viestura ordenim pastāv arī dāmu lentes, respektīvi, I šķiras ordeni dāmas saņem 75 mm platā lentē, bet II un III šķiras lentes izmērs ir tāds pats kā kungiem, taču tā veidota tauriņsējumā.
Viestura ordenim, līdzīgi kā Triju Zvaigžņu ordenim, ir trīs pakāpju goda zīme. Tā veidota kā medaļa ar 30 mm diametru, kuras aversā ir reljefi izcelts ordeņa krusta attēls (ar šķeltiem krustiem vai šķēpiem), reversā – reljefi izcelta ordeņa devīze CONFORTAMINI/ET/PUGNATE, bet zem tās – sakrustoti ozolzari. Goda zīmei ir trīs pakāpes: I pakāpe ir zeltīta, II pakāpe – sudraba, bet III pakāpe – bronzas. Goda zīme nēsājama ordeņa lentes trīsstūra locījumā krūšu kreisajā pusē.
Viestura ordeņa miniatūrzīmes, kuras nēsā ikdienā, visām ordeņa šķirām ir vienādas.
Miniatūrzīmes ir:
1) miniatūra ordeņa zīme, kuras izmēri ir 15 x 15 mm (ar šķeltu krustu vai šķēpiem); tā savienota ar 13 mm platu ordeņa lenti;
2) ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi (ar šķeltu krustu vai šķēpiem); rozetes izmērs ir 12 mm diametrā;
3) ordeņa lentes atgriezums, kura izmēri ir 9 x 32 mm; militārpersonām uz lentes atgriezuma ir sakrustoti šķēpi, kuru garums ir 18 mm.
Savukārt Viestura ordeņa goda zīmes miniatūras ir:
1) miniatūra ordeņa goda zīme, kuras medaļas izmērs ir 12 mm diametrā, bet lentītes platums – 13 mm trīsstūrveida sējumā; miniatūrai goda zīmei ir tādas pašas pakāpes kā goda zīmei;
2) ordeņa lentes atgriezums, uz kuras piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei – zeltīta, otrajai pakāpei – sudraba, bet trešajai – bronzas; lentes atgriezuma izmērs ir 9 x 32 mm, bet zvaigznītes diametrs – 4 mm.
Starpkaru periodā Viestura ordenim bija tikai viena miniatūrzīme – lentes atgriezums jeb barete.
Ņemot vērā, ka Viestura ordeni atjaunoja 2004. gadā, mainījās (tika papildināts) arī statūtu punkts, kas noteica, par kādiem nopelniem ordeni var piešķirt.
12.07.1938. Likums par ordeņiem un goda zīmēm noteica, ka Viestura ordeni piešķīra “(..) kā atzinības zīmi par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā, vairošanā un izkopšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežu apsargāšanā un valsts stipruma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos modrīgai kalpošanai savai valstij un zemei, savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai”.
07.04.2004. Valsts apbalvojumu likumā noteica, ka Viestura ordeni piešķīra “(..) par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai”.
Vienlaikus ar jauno 12.07.1938. Likumu par ordeņiem un goda zīmēm tika izveidota jauna ordeņu pārzināšanas institūcija – Ordeņu kapituls. Sākotnēji tas sastāvēja no ordeņu kanclera un četriem kapitula locekļiem: diviem apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni un pa vienam ar Viestura ordeni un Atzinības krustu. 08.12.1938. veiktie likuma grozījumi noteica, ka Ordeņu kapitulā turpmāk būs septiņas personas, – klāt nāca arī vicekanclers un vēl viens kapitula loceklis. Visas Ordeņu kapitula personas iecēla Valsts prezidents saziņā ar Ministru prezidentu.
Mūsdienās Ordeņu kapitulā arī ir septiņas personas: kanclers un seši kapitula locekļi, no kuriem divi apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi apbalvoti ar Viestura ordeni un divi apbalvoti ar Atzinības krustu. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ievēl Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku. Par kapitula kancleru un locekli var būt tikai Latvijas pilsoņi. Ordeņu kapitula darbību un tā lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidentam stājoties amatā, viņš iegūst tiesības uz katra valsts apbalvojuma augstāko šķiru.
Tiesības ierosināt apbalvot konkrētu personu ar Viestura ordeni starpkaru periodā bija Valsts prezidentam, Ordeņu kapitulam, Ministru prezidentam un ministriem. Mūsdienās ierosinājumu apbalvot konkrētu personu ar kādu no valsts apbalvojumiem, arī ar Viestura ordeni, var iesniegt jebkurš, vēršoties ar iesniegumu Ordeņu kapitulā.
Katram valsts apbalvojumam Ordeņu kapituls veic īpašu uzskaiti atsevišķā matrikulā jeb reģistrā. Tajā ieraksta apbalvoto personu, un matrikulā reģistrētais numurs tiek piešķirts arī attiecīgā ordeņa diplomam un ordeņa zīmei.
Lēmumu par Viestura ordeņa piešķiršanu pieņēma un joprojām pieņem Ordeņu kapituls, balsojot ar balsu vairākumu. Apbalvotā persona kopā ar ordeni saņem arī mākslinieciski izstrādātu Viestura ordeņa diplomu, bet ar goda zīmi apbalvotajiem pasniedz mākslinieciski izstrādātas apliecības.
Viestura ordeni var piešķirt arī pēc apbalvojamās personas nāves, arī ārvalstu militārpersonām par nopelniem Latvijas bruņoto spēku attīstīšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā.
Starpkaru periodā nebija stingri noteikts, kad apbalvotajām personām varēja pasniegt Viestura ordeni. Mūsdienās to pasniedz saistībā ar Latvijas valstij nozīmīgiem datumiem: Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienā – 4. maijā, Lāčplēša dienā – 11. novembrī un Latvijas Republikas proklamēšanas dienā – 18. novembrī.
Tāpat kā citus valsts apbalvojumus, arī Viestura ordeni izgatavoja Rīgā. Viestura ordeņa pasūtījumus veica divi uzņēmumi: ordeņu un medaļu rūpnīca V. F. Müller un gravieru un sudrabkaļu darbnīca “S. Bercs”. Ordeņu izgatavošanas izmaksas abos uzņēmumos:
I šķira | II šķira | III šķira | IV šķira | V šķira | |
V. F. Müller | 42 Ls | 31 Ls | 31 Ls | 24 Ls | 24 Ls |
“S. Bercs” | 32,50 Ls | 27,50 Ls | - | - | - |
Savukārt Viestura ordeņa goda zīmju izgatavošana darbnīcā “S. Bercs” izmaksāja šādi: I pakāpes zeltīta goda zīme – 6,25 Ls, II pakāpes sudraba goda zīme – 5,75 Ls, bet III pakāpes bronzas goda zīme – 1,50 Ls.
Viestura ordeņa zīmju autors bija mākslinieks Herberts Mangolds, to izveidē piedalījās arī tēlnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa zīmes autors Gustavs Šķilters.
Lentes izgatavoja Parīzes ordeņu juvelierizstrādājumu firmā Arthus Bertrand. Mūsdienās Viestura ordeni izgatavo Lietuvas monētu kaltuvē.
Līdz mūsdienām nav saglabājies neviens Viestura ordeņa oriģinālais diploms; mūsdienās tā dizaina autors no 2004. gada līdz 2007. gada vidum bija Valdis Villerušs, pēc tam – Gunārs Lūsis.
Viestura ordenim ir piecas šķiras un trīs pakāpju goda zīmes.
Ar ordeņa I šķiru apbalvotais tiek iecelts par lielkrusta komandieri, ar II šķiru apbalvotais – par lielvirsnieku, ar III šķiru – par komandieri, ar IV šķiru – par virsnieku, bet ar V šķiru – par kavalieri.
Pirmās jaunā Viestura ordeņa zīmes pasniedza 17.11.1938., pēc tam, kad topošā Triju Zvaigžņu torņa pamatos Rīgas pilī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis iemūrēja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Apbalvoto personu lokā minamas tādas pazīstamas starpkaru perioda personības kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, ģenerālis Jānis Balodis (I šķira), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Tehniskās divīzijas komandieris, ģenerālis Jānis Kurelis (I šķira), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Valsts Prezidenta pils komandants, pulkvedis Raimonds Bebris, Politiskās pārvaldes priekšnieks Jānis Frīdrihsons (II šķira) un citi.
Starpkaru periodā Viestura ordeni pasniedza tikai 20 mēnešus, proti, no 17.11.1938. līdz 13.06.1940. Kopumā pasniedza 1251 ordeņa zīmi un 1970 goda zīmes.
Pasniegtās Viestura ordeņa zīmes (17.11.1938.–13.06.1940.):
I šķira | II šķira | III šķira | IV šķira | V šķira | Kopā |
6 | 28 | 126 | 390 | 701 | 1251 |
Pasniegtās Viestura ordeņa goda zīmes (17.11.1938.–13.06.1940.):
I pakāpe | II pakāpe | III pakāpe | Kopā |
578 | 1022 | 370 | 1970 |
Mūsdienās Viestura ordeni piešķir kopš 16.10.2004. Par pirmo atjaunotā Viestura ordeņa lielkrusta komandieri (I šķira) kļuva bijušais Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretārs, brigādes ģenerālis Raimonds Graube.
Viestura ordeni saņēmušas arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (I šķira), bijušais Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors, ģenerālis Kārlis Krēsliņš (II šķira), Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts (III šķira) un citi.
Savukārt pēc nāves Viestura ordeni saņēma starptautiskajā operācijā bojā gājušais Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, dižkareivis Vitālijs Vasiļjevs (I šķira), kinooperators Gvido Zvaigzne (I šķira) un citi. Tāpat pēc nāves ar Viestura ordeņa I šķiru apbalvoti trīs ugunsdzēsēji, kuri gāja bojā 21.11.2013. Zolitūdes traģēdijā, par piedalīšanos cilvēku glābšanā sabrukušajā veikalā “Maxima” – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas ugunsdzēsējs glābējs, kaprālis Sergejs Ižiks, Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas inspektors dežurants, vada komandieris, virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 5. daļas komandieris, kapteinis Vilnis Šteinītis.
Kopumā līdz 08.04.2022. piešķirtas 516 ordeņa zīmes un 133 goda zīmes.
Piešķirtās Viestura ordeņa zīmes (16.10.2004.–08.04.2022.):
I šķira | II šķira | III šķira | IV šķira | V šķira | Kopā |
66 (5 protokolārie) | 30 (7 protokolārie) | 91 (4 protokolārie) | 195 (16 protokolārie) | 134 (7 protokolārie) | 516 (39 protokolārie) |
Piešķirtās Viestura ordeņa goda zīmes (16.10.2004.–08.04.2022.):
I pakāpe | II pakāpe | III pakāpe | Kopā |
42 | 58 | 33 | 133 |
Starpkaru periodā ar Viestura ordeni apbalvotajai personai bija jāizpērk sev piešķirtais ordenis. Summa bija atkarīga no piešķirtā ordeņa šķiras, proti, jo augstāka šķira, jo lielāka izpirkšanas summa. I šķiras izpirkšanas summa bija 100 Ls, II šķiras – 70 Ls, III šķiras – 40 Ls, IV šķiras – 30 Ls, bet V šķiras – 28 Ls.
Mūsdienās ordenis nav jāizpērk.