Latvijas teritorijā ‒ Kurzemes un Zemgales hercogistē ‒ neilgu brīdi pastāvēja viens no vecākajiem laicīgajiem ordeņiem Eiropā – Atzinības ordenis (L'Ordre de la Reconnaissance). Atzinības ordeņa devīze bija “Godaprāta ļaudīm” (Pour les honêtes gens), tas tika dibināts 1710. gadā Liepājā hercoga Frīdriha Vilhelma laikā un pastāvēja tikai nedaudz ilgāk par gadu. Apbalvojums tika atjaunots 1938. gadā ar nosaukumu “Atzinības krusts”. Līdz neatkarīgās Latvijas Republikas (LR) atjaunošanai tās izcilie cilvēki tika apbalvoti ar svešu varu atzinības zīmēm, visbiežāk ar Krievijas Impērijas ordeņiem, piemēram, Sv. Staņislava, Sv. Annas, Sv. Vladimira, Sv. Georga (Jura) un atsevišķiem notikumiem veltītām medaļām, piemēram, “Par centību”, dažādu lauksaimnieku biedrību, Krimas kara, Krievu–turku kara, Pirmā pasaules kara u. c. medaļām. Lai godinātu Neatkarības kara varoņus, 1920. gadā tika izveidots militārais Lāčplēša Kara ordenis. Civilo nopelnu izcelšanai 1924. gadā – Triju Zvaigžņu ordenis, 1938. gadā – Viestura ordenis un atjaunots Atzinības krusts.