Valsts prezidenta darbības regulējums pamatā noteikts Satversmē. Vairākos Saeimas pieņemtajos likumos Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras detalizētas, precizēta šo pilnvaru īstenošanas kārtība vai paredzētas jaunas pilnvaras. Atsevišķas Valsts prezidenta pilnvaras var pastāvēt kā konstitucionāla tradīcija, kas nav normatīvi fiksēta Satversmē vai likumos.
Valsts prezidents reprezentē Latviju nacionālajos svētkos un citos sevišķi svinīgos pasākumos un sniedz atbalstu Latvijai nozīmīgām iniciatīvām vai pasākumiem. Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumiem apbalvo personas ar augstākajiem valsts apbalvojumiem.
Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, pauž Latvijas pozīciju starptautiskos forumos un divpusējās starpvalstu attiecībās, kā arī var Latvijas vārdā uzņemties starptautiskas saistības. Valsts prezidents ieceļ un atlaiž no amata Latvijas diplomātiskos priekšstāvjus, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus.
Valsts prezidents ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis un vada Nacionālo drošības padomi. Pēc Valsts prezidenta priekšlikuma Saeima apstiprina amatā un atbrīvo no amata Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Valsts prezidents piešķir virsnieku dienesta pakāpes.
Latvijas apdraudējuma gadījumā Valsts prezidentam ir pienākums veikt nepieciešamo militāro aizsardzību. Kara laikā Valsts prezidents ieceļ virspavēlnieku. Valsts prezidents pilnvarots pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organization, NATO) kolektīvās aizsardzības atbalstu.
Valsts prezidents var Saeimai iesniegt jau izstrādātu likumprojektu vai likuma ierosinājumu, kurā norādīts uz kāda likuma vēlamību. Valsts prezidents var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā pirms otrā vai trešā lasījuma. Ja Saeima ir pieņēmusi likumu, Valsts prezidentam ir tiesības desmit dienu laikā motivētā rakstā prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents var pēc savas iniciatīvas 10 dienu laikā apturēt likuma publicēšanu, lai ļautu 1/10 daļai vēlētāju prasīt tautas nobalsošanu par Saeimas pieņemtā likuma atcelšanu. Tas viņam jādara, ja to prasa ne mazāk kā 1/3 Saeimas deputātu. Valsts prezidents izsludina pieņemtos likumus.
Ja ir savākti ne mazāk kā 1/10 daļa vēlētāju parakstu par kāda likuma ierosināšanu, Centrālā vēlēšanu komisija nosūta šo projektu Valsts prezidentam. Valsts prezidents attiecīgo projektu iesniedz Saeimai izskatīšanai.
Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Jautājums par Saeimas atlaišanu izlemjams tautas nobalsošanā. Ja balsu vairākums ir izteicies pret Saeimas atlaišanu, Valsts prezidents zaudē savu amatu. Ja Saeima ir atlaista pēc Valsts prezidenta ierosinājuma vai ja Saeima ir atsaukta pēc ne mazāk kā 1/10 daļas vēlētāju ierosinājuma, līdz jaunas Saeimas sanākšanai uz pirmo sēdi Valsts prezidents nosaka atlaistās vai atsauktās Saeimas darba kārtību.
Valsts prezidents izraugās un aicina Ministru prezidenta amata kandidātu. Valsts prezidents var sasaukt un vadīt ārkārtas MK sēdes, nosakot to darba kārtību. Valsts prezidentam ir tiesības tikt informētam par aktuāliem iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem jautājumiem, kā arī pieprasīt viņam nepieciešamo informāciju vai ierosināt noteiktu jautājumu virzību. Valsts prezidents var izdot rīkojumu par noteiktu pasākumu veikšanu valsts pārvaldes jomā, ja šādu rīkojumu paraksta arī Ministru prezidents vai par konkrēto jautājumu atbildīgais ministrs.
Valsts prezidents pieņem tiesnešu un Satversmes tiesas tiesnešu zvērestus (svinīgos solījumus), pēc kuru došanas tiesneši var sākt amata pienākumu pildīšanu. Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā.
Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.
