Prezidentūras laiks 02.06.2011. otrajā vēlēšanu kārtā ar 53 balsīm A. Bērziņš tika ievēlēts par Valsts prezidentu. 08.07.2011. viņš stājās Latvijas Valsts prezidenta amatā, bet jau divas nedēļas vēlāk ,23.07.2011., notika referendums, kurā 94,3 % nobalsoja par 10. Saeimas atlaišanu.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš mediju pārstāvju un drošības dienesta darbinieku ielenkumā uzrunā tautu pēc ievēlēšanas Saeimā. Rīga, 02.06.2011.
Fotogrāfs Andrejs Strokins. Avots: BNS/A.F.I.
Laikā līdz jaunās Saeimas sanākšanai A. Bērziņš četras reizes atbilstoši Satversmes 49. pantā noteiktajai kārtībai sasauca Saeimas ārkārtas sēdes. Prezidenta noteiktajā sēžu dienas kārtībā nebija politiski jūtīgu jautājumu, kurus partijas varētu izmantot priekšvēlēšanu laikā, un gandrīz visi jautājumi tika pieņemti ar lielu balsu pārsvaru.
Pēc 17.09.2011. notikušajām 11. Saeimas vēlēšanām A. Bērziņš 20.10.2011. aicināja Valdi Dombrovski (“Vienotība”) veidot ministru kabinetu, lai gan deva mājienus, ka nav apmierināts ar koalīciju, kuru veidoja “Vienotība”, Zatlera Reformu partija (no 2012. gada Reformu partija, RP) un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” (NA) un kura atstāja opozīcijā ZZS un politisko partiju apvienību “Saskaņas centrs”. Pēc traģiskās veikala “Maxima” sabrukšanas 21.11.2013., kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, V. Dombrovskis 27.11.2013. pēc tikšanās ar A. Bērziņu negaidīti atkāpās no amata. Nākamās valdības veidošanas procesā A. Bērziņš noraidīja partijas “Vienotība” virzīto premjerministra amata kandidātu Arti Pabriku un 06.01.2014. aicināja par ministru prezidenti līdzšinējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kura tikai iepriekšējā dienā iestājās partijā “Vienotība”. Jauno koalīciju veidoja “Vienotība”, RP, NA un ZZS.
Pēc 12. Saeimas vēlēšanām A. Bērziņš 04.11.2014. atkārtoti izvirzīja L. Straujumu ministru prezidenta amatam. Viņas valdību, kuru veidoja “Vienotība”, ZZS un NA, Saeima apstiprināja 05.11.2014.
A. Bērziņa prezidentūras laikā Latvija ne tikai 21.12.2011. veiksmīgi noslēdza 2008. gada finanšu krīzē uzsākto aizdevuma programmu ar Starptautisko Valūtas fondu, kuras laikā valsts budžets bija jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet arī 01.01.2014. ieviesa eiro.
A. Bērziņš divpadsmit reizes izmantoja likuma ierosināšanas tiesības, viņa nozīmīgākie priekšlikumi bija saistīti ar politiskās sistēmas pilnveidošanu. 16.09.2013. A. Bērziņš iesniedza Saeimā priekšlikumu Satversmes grozījumiem, kas nostiprinātu ministru prezidenta pilnvaras: Saeima izteiktu uzticību tikai ministru prezidentam, bet ministrus amatā ieceltu prezidents pēc premjerministra ieteikuma, kā arī tiktu ieviests “konstruktīvais neuzticības balsojums”, kas ļautu balsot par neuzticības izteikšanu esošajam ministru prezidentam tikai vienlaikus ar uzticības izteikšanu jaunam ministru prezidentam. Saeima šīs izmaiņas neatbalstīja.
28.11.2014. A. Bērziņš iesniedza priekšlikumus, kuri nostiprinātu partiju atbildību pret biedriem un vēlētājiem. Saeima atbalstīja priekšlikumu palielināt partijām līdz 500 nepieciešamo biedru skaitu līdzdalībai Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī noteikt, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai vismaz gadu pirms vēlēšanām dibinātas partijas, bet neatbalstīja ierosinājumus dot vēlētājiem tiesības ierakstīt vēlēšanu biļetenā citos sarakstos kandidējošos un noteikt, ka iesniegtam vēlēšanu sarakstam jābūt ar vismaz 100 partijas biedru parakstiem. 11. Saeima arī neatbalstīja A. Bērziņa priekšlikumu palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta.
A. Bērziņš 08.10.2012. iesniedza grozījumus likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu, kuri cita starpā izbeidza praksi bijušajiem prezidentiem piešķirt valsts dzīvokli. Saeima šos grozījumu atbalstīja.
A. Bērziņš deviņas reizes nodeva Saeimai likumus otrreizējai caurlūkošanai. Septiņos gadījumos parlaments ņēma vērā prezidenta iebildumus un likumus laboja.
Vēstulēs Saeimai un ministru prezidentam A. Bērziņš vairākkārt aicināja stiprināt pašvaldību autonomiju un finansējumu.
Saspīlētajā gaisotnē, kuru radīja 18.02.2012. referendums par valsts valodu, A. Bērziņš īpašu uzmanību pievērsa sabiedrības saliedētības veicināšanai.
10.04.2015. A. Bērziņš paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz prezidenta amatu.