Valsts pārvaldes mērķis ir ieviest kolektīvās vēlmes racionāli, efektīvi un likumīgi. Valsts pārvalde, izmantojot dažādu pārvaldes līmeņu iestādes un organizācijas, pārvērš kolektīvās vēlmes rīcībpolitikās un publiskajos pakalpojumos. Neatkarīgajā Latvijā valsts pārvaldes izveidošana tika sākta uzreiz pēc valsts neatkarības proklamēšanas 18.11.1918., kad no jauna tika veidots valsts pārvaldes aparāts, kā arī radīta atbilstoša normatīvā bāze. Iestāžu un civildienesta veidošanā tika izmantoti cariskās Krievijas un Vācijas modeļi, kas turpināja funkcionēt līdz padomju okupācijai 1940. gadā. No 1918. līdz 1940. gadam Latvijā tika uzkrāta patstāvīgas valsts pārvaldes veidošanas un funkcionēšanas pieredze. Pēc Otrā pasaules kara tika izveidota pārvaldes sistēma, kas noteica okupētās Latvijas statusu – Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (LPSR). Centrālās varas funkcijas veica nacionālā līmeņa iestāde Maskavā, bet LPSR tika deleģēti jautājumi, kas atbilda vietēja rakstura funkcijām. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) valsts pārvaldes īpatnība bija saistīta ar valsts aparāta ideoloģizāciju un Komunistiskās partijas un drošības iestādes ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.