Galvenie tiesību akti, kas reglamentē pašvaldību tiesības un darbību Latvijā, ir Eiropas vietējo pašvaldību harta (15.10.1985.), ko ar likumu Latvija ratificējusi 22.02.1996., likums “Par pašvaldībām” (19.05.1994.), Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums (13.01.1994.), likums “Par pašvaldību budžetiem” (29.03.1995.), Valsts pārvaldes iekārtas likums (06.06.2002.), Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (18.12.2008.), Teritorijas attīstības plānošanas likums (13.10.2011.) un citi.
Saskaņā ar Eiropas Hartu pašvaldībām ir vietējās varas institūciju tiesības un reālas iespējas likuma robežās regulēt un vadīt būtisku daļu no publiskajiem jautājumiem iedzīvotāju interesēs, uzņemoties par to atbildību. Pašvaldībām ir duāla daba – daļā jautājumu tās patstāvīgi realizē savu varu, bet citos jautājumos veic valsts pārvaldes uzdevumus. Eiropas Hartas principi balstās uz brīvās kopienas teoriju un pašvaldību sabiedriski saimniecisko teoriju, bet praksē dažās valstīs, t. sk. Latvijā, vērojama arī izteikta pašvaldību valstiskās teorijas izpausme – uzskatot pašvaldības par valsts pārvaldes organizācijām zemākajā līmenī.
Latvijas pašvaldības ir ļoti dažādas gan pēc teritorijas platības, iedzīvotāju skaita un struktūras, gan pēc dažādiem dabas, kultūrvēsturiskiem, sociālekonomiskiem un citiem aspektiem.
2018. gada sākumā saskaņā ar Pilsonība un migrācijas lietu pārvaldes datiem 52,4 % no Latvijas 2,11 miljoniem iedzīvotāju dzīvoja republikas pilsētās (Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā, Jēkabpilī). Galvaspilsēta Rīga ir lielākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita ar 701,1 tūkstoti jeb 33,2 % no visas valsts iedzīvotājiem. 47,6 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo novados. Likums paredz, ka novads ir administratīva teritorija ar ne mazāk kā četriem tūkstošiem iedzīvotāju, bet gandrīz trešā daļa novadu ir mazāki. Vismazākais ir Baltinavas novads (1107 iedzīvotāji). Lielākā daļa novadu sastāv no vairākām teritoriālām vienībām – pilsētām un pagastiem. Teritoriālais dalījums ir arī Rīgai – priekšpilsētas un rajoni, kā arī vēl mazāka mēroga dalījums – apkaimes. Apdzīvotas vietas Latvijā ir pilsētas un ciemi, ārpus tiem – viensētas.