Atjaunots 2023. gada 15. jūnijā
Klinta Ločmele

svētku, atceres un atzīmējamās dienas Latvijā

Saistītie šķirkļi

Līgo svētki “Lielkrūzēs”, Vidzemē, 23.06.2013.

Fotogrāfs Andris Eglītis.

Latvijas Republikā (LR) ir 16 svētku dienas un 28 atceres un atzīmējamās dienas.

Svētku dienas

Svētku dienās svin tradicionālos gadskārtu svētkus un ar Latvijas valstisko veidošanos saistītas dienas. Atceres dienas ir veltītas vēsturisku notikumu vai tajos cietušo cilvēku piemiņai. Atzīmējamās dienās tiek godinātas profesijas, sabiedrības grupas, ģimenes un cildinātas citas vērtības.

Dažas valstiski svarīgās dienas, svētku un atceres dienas ir saistītas ar politiskajām iniciatīvām. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes 1990. gadā pieņemtajā likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 15 reizes veikti grozījumi, piemēram, 1998. gadā LR Saeima oficiālo valsts svētku un piemiņas dienu sarakstā iekļāva 16. martu – Latviešu karavīru atceres dienu (sabiedrībā sauktu arī par Leģionāru piemiņas dienu), bet 2000. gadā – no tā izslēdza.

Kristīgajā tradīcijā pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē konfesiju noteiktajās dienās, taču tām nav piešķirts oficiāls svētku dienas un brīvdienas statuss. Politiskā partija “Saskaņa” vairākas reizes rosināja pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par brīvdienu, tomēr neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Atceres un atzīmējamās dienas

Padomju režīma noziegumu upuru piemiņai ir četras atceres dienas – 25. marts, 14. jūnijs, 23. augusts, decembra pirmā svētdiena. Trīs no tām – 25. marts, 14. jūnijs, 23. augusts – saistītas ar totalitāro režīmu noziegumiem pret Latvijas sabiedrību Latvijas teritorijā okupāciju laikā. Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena – 1998. gadā tika noteikta decembra pirmā svētdiena – ir atceres diena Staļina represijās cietušajiem 20. gs. 30. gadu beigās toreizējā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā. 2012. gada aptauja liecina, ka 87% Latvijas iedzīvotāju to nav atzīmējuši. Respondenti kā atceres dienu vairāk pieminējuši deportāciju gadadienu 25. martā un 14. jūnijā.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Torņkalna stacijā, Rīgā, 14.06.2012.

Fotogrāfs Kaspars Krafts. Avots: F/64 Photo Agency.

Latvijas sabiedrībā neviennozīmīgi tiek vērtēta Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšana 8. martā, kas par oficiālu atzīmējamo dienu kļuva 2008. gadā. Daļa sabiedrības uzskata, ka tā ir padomju svētku atblāzma, un Starptautiskā sieviešu diena ir zaudējusi sākotnējo jēgu – cīņu par sieviešu līdztiesību.

Valsts karoga pielietojums

“Latvijas valsts karoga likums” nosaka, ka Latvijas valsts karogu pie ēkām lieto 1. maijā, 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī. Latvijas valsts karogs sēru noformējumā tiek lietots 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.

Svētku brīvdienas

Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Militārā parāde Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienā. Rīga, 18.11.2017.

Fotogrāfs Gatis Dieziņš. Avots: Aizsardzības ministrija.

Svētku dienas	Atzīmēšanas tradīcijas
1. janvāris – Jaungada diena	Īpašu Latvijai raksturīgu atzīmēšanas tradīciju nav
Lielā Piektdiena	Piektdiena pirms Lieldienu svētdienas. Dievkalpojumi. Vecrīgā norisinās ekumeniskais Krusta ceļa gājiens.
Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena	Lieldienu datums mainās, bet vienmēr tiek svinētas svētdienā – 1. svētdienā pēc pilnā mēness pēc pavasara saulgriežiem. Lieldienas nevar būt agrāk par 22. martu un vēlāk par 25. aprīli. Saplūst pagāniskās un kristīgās tradīcijas – tiek krāsotas olas, rīkotas olu kaujas un ripināšana, šūpojas Lieldienu šūpolēs, kristieši apmeklē Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumus.
1. maijs – Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena	Apaļās gadadienās Meža kapos Rīgā Latvijas augstākās amatpersonas svinīgi noliek ziedus
4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena	Svinīgā Saeimas sēde. Valsts apbalvojumu pasniegšana. Svētku koncerti. 2016. g. Latvijas valsts simtgades birojs ierosināja jaunu tradīciju – “Baltā galdauta svētkus” –, kas guva plašu sabiedrības atsaucību.
Maija otrā svētdiena – Mātes diena	Ģimenēm veltīti pasākumi, tiek sveiktas mātes vai nolikti ziedi viņu atdusas vietās
Vasarsvētki	Vasarsvētku datums mainās, bet vienmēr tiek atzīmēti svētdienā – piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām. Saplūst pagāniskās un kristīgās tradīcijas – mājas un saimniecības ēkas rotā ar bērzu meijām. Kristīgajā pasaulē svin Svētā Gara nosūtīšanas svētkus.
23. jūnijs – Līgo diena	Cilvēki sapoš dzīvesvietu, vāc jāņuzāles, ticot, ka tām piemīt dziedniecisks spēks, un rotājas ar ziedu vainagiem. Tradicionālais cienasts ir siers un alus. Dziesmās, dejās un lecot pāri ugunskuram, aizvada Jāņu nakti un sagaida saullēktu. Daļa sabiedrības svin vasaras saulgriežus astronomiskās vasaras sākumā – 21. jūnijā.
24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži)
Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena	Svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena	Svinīgā Saeimas sēde. Valsts apbalvojumu pasniegšana. Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde, svētku koncerti, lāpu gājieni. Valsts prezidenta svētku uzruna. Vakarā Daugavas krastmalā notiek svētku uguņošana.
24., 25., 26. decembris – Ziemassvētki (ziemas saulgrieži)	Saplūst pagāniskās un Kristus dzimšanas svētku tradīcijas. Folkloras kopas uztur ķekatās iešanu un bluķa vilkšanas rituālu. Kristieši dodas uz Kristus Dzimšanas svētku dievkalpojumiem. Daļa sabiedrības svin ziemas saulgriežus astronomiskās ziemas sākumā – 21. decembrī.
31. decembris – Vecgada diena	Pirms pusnakts mediji pārraida Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzrunu Latvijas iedzīvotājiem. Pusnaktī – Jaungada uguņošana.
Atceres un atzīmējamās dienas	Atzīmēšanas tradīcijas
Latvijas vēstures notikumu atcere
20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena	Rīgā Doma laukumā, Zaķusalā un citur Latvijā tiek iedegti ugunskuri barikāžu aizstāvju atcerei. Tiek nolikti ziedi kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā Rīgā un pie Brīvības pieminekļa.
26. janvāris – Latvijas Republikas starptautiskā (de iure) atzīšanas diena	Tiek nolikti ziedi pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica atdusas vietā Meža kapos, Rīgā.
25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena	Piemiņas brīdis Rīgas dzelzceļa stacijās “Šķirotava”, “Torņakalns” un citviet Latvijā. Valsts augstākās amatpersonas un politiski represēto biedrību pārstāvji noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Koncertos tiek atskaņota Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”.
14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
27. aprīlis – Latgales kongresa diena	Atceres tradīcijas sabiedrībā vēl nav izveidojušās.
8. maijs – Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena	Piemiņas brīdis, piedaloties valsts amatpersonām Rīgas Brāļu kapos, Salaspils memoriālā, Lestenes Brāļu kapos un citur. Kopš 2012. gada, kad Valsts prezidenta amatā bija Andris Bērziņš, kara veterāni neatkarīgi no frontes puses tiek aicināti tikties kopīgā piemiņas pasākumā.
17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena	Atceres tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.
22. jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kaujas atceres diena)	Atceres pasākumi kritušo karavīru piemiņai Amatā, Priekuļos, Pārgaujā un Cēsīs. Piedalās arī Igaunijas vēstnieks vai kāda no Igaunijas augstākajām valsts amatpersonām.
4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena	Piemiņas brīdis Rīgā 1941. gadā nodedzinātās Horālās sinagogas memoriālā. Notiek ebreju reliģiskās draudzes “Šamir” un Rīgas Geto muzeja organizētais “Dzīvo gājiens”.
21. augusts – Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena	Apaļās gadadienās tiek atzīmēts ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, svētku koncertu, ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.
23. augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena	Atcere saistīta ar 1989. gada nevardarbīgās pretošanās akciju “Baltijas ceļš”. Piemēram, 2009. gadā notika diennakts skrējiens “Sirdspuksti Baltijai” pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu.
11. novembris – Lāčplēša diena	Valsts apbalvojumu pasniegšana. Rīgas krastmalā un Brāļu kapos tiek aizdegtas svecītes Latvijas aizstāvju piemiņai. Citviet Latvijā ar svecēm izgaismo pieminekļus Latvijas brīvības cīnītājiem. Lāpu gājiens.
11. augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena	Atceres tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.
Decembra pirmā svētdiena – pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena
Sabiedrības grupu godināšana un vērtību izcelšana
9. maijs – Eiropas diena	Koncerti, radošas un sportiskas aktivitātes, taču atzīmēšanas tradīcijas sabiedrībā nav izveidojušās.
15. maijs – Starptautiskā ģimenes diena
1. jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena
Septembra otrā svētdiena – Tēva diena
1. oktobris – Starptautiskā senioru diena
8. marts – Starptautiskā sieviešu diena	Sievietes tiek sveiktas ar ziediem un dāvanām.
1. septembris – Zinību diena	Pirmajai skolas dienai veltīti svinīgi pasākumi izglītības iestādēs, skolotājiem tiek dāvināti ziedi.
22. septembris – Baltu vienības diena	Kopš 2000. gada tiek godināta Latvijas un Lietuvas sadraudzība un notiek kopīga folkloras kopu un koru sadziedāšanās, sporta pasākumi, ugunskuru iedegšana pilskalnos. Pārmaiņus – Latvijā un Lietuvā.
Profesiju svētki
	Kopīgās atzīmēšanas tradīcijas	Atšķirīgās atzīmēšanas tradīcijas
17. maijs – Ugunsdzēsēju un glābēju diena	Labāko darbinieku apbalvošanas pasākumi.	Atvērto durvju diena ugunsdzēsības depo
Jūnija trešā svētdiena – Medicīnas darbinieku diena		-
Jūlija otrā sestdiena – Jūras svētku diena		Tiek dēvēta arī par Zvejnieku svētkiem. Svētku programma piejūras pilsētās un ciemos.
Oktobra pirmā svētdiena – Skolotāju diena		Skolēnu organizēti pasākumi skolotājiem, absolventu sveicieni kādreizējiem pedagogiem.
7. novembris – Robežsargu diena		Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas kadeti svinīgā pasākumā zvēr uzticību Latvijai.
5. decembris – Policijas darbinieku diena		-