Atzīmēšanas tradīcijas Latvijā Padomju okupācijas laikā Latvijā Lāčplēša dienas atzīmēšana bija aizliegta, bet trimdas latviešiem bija organizēti svinīgi pasākumi, piemēram, 1957. gadā Lāčplēša dienas svinībās Londonā ieradās Latvijas sūtnis Lielbritānijā (Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, kurš turpināja pārstāvēt Latvijas Republiku kā de iure pastāvošu valsti un tās pēdējo pirms okupācijas laika neatkarīgo valdību) Kārlis Zariņš ar kundzi un meitu, zāle bija greznota ar rudens ziediem un pret Latvijas karogu bija novietots palielināts Lāčplēša kara ordeņa attēls. K. Zariņš uzrunā norādīja, ka latvieši šajā datumā godina savus varoņus, bet tas ir aizliegts brāļiem un māsām dzimtenē, tāpēc tā ir liela atbildība latviešiem brīvajā pasaulē – saglabāt tautas vienotību un ticību, ka Latvijai jākļūst brīvai. Pēc uzrunām un klusuma brīža kritušo karavīru godināšanai, tika nolasīts referāts un vākti ziedojumi vēl dzīvo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atbalstam.
Latvijas teritorijā Lāčplēša dienu publiski atkal sāka atzīmēt 1988. gadā, kad arī aizsākās svecīšu nolikšanas un aizdedzināšanas tradīcija pie Rīgas pils bastiona mūra. 11.11.1988. plkst. 16.00 Rīgas pils Svētā Gara tornī aktieris un bijušais 5. Zemgales strēlnieku pulka strēlnieks Ēvalds Valters kopā ar rakstnieku Albertu Belu pirmo reizi padomju okupācijas laikā uzvilka Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Pēc tam plkst. 20.00 svinīgs piemiņas brīdis noritēja pie Brīvības pieminekļa, pēc kura cilvēki caur Vecrīgu devās nolikt svecītes Daugavmalā pie Rīgas pils mūra un laist tās Daugavā. 1989. gadā Latvijas Tautas fronte un Latvijas Nacionālās neatkarības kustība 11. novembri izziņoja kā atceres dienu; šis aicinājums rada atbalsi arī medijos, kas rosināja cilvēkus atkārtot šo svecīšu nolikšanas un aizdedzināšanas tradīciju. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes 10.11.1989. lēmums šo dienu noteica par vēstures atceres dienu – Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu. Togad publiski godināja vēl dzīvos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus. 03.10.1990. tika pieņemts likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā 11. novembris tika noteikts par atceres dienu, kurā pieminēt Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus.
Dienas pievakarē iedzīvotāju došanās nolikt svecītes pie Rīgas pils mūra 11. novembra krastmalā uzskatāma par populārāko un masveidīgāko Lāčplēša dienas tradīciju mūsdienu Latvijā. Tā pulcē daudzus rīdziniekus un Rīgas viesus. Iepriekšējos gados šī pasākuma norisei tika slēgta satiksme 11. novembra krastmalā intensīvās gājēju plūsmas dēļ, taču 2020. gadā cilvēki tika aicināti nepulcēties un šajā vietā ilgi neuzkavēties Covid-19 pandēmijas dēļ. Kopš 2015. gada valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pie Rīgas pils aizsargmūra ik gadu izvieto tērauda aizsargsietu, lai pasargātu Rīgas pils mūri no svecīšu un izdedžu liesmām un karstuma, kā arī cilvēki tiek aicināti izmantot stikla, nevis plastmasas svecīšu ietvarus. Lai gan kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mazāk izteikta ir kļuvusi svecīšu iededzināšana mājas logos, tomēr arī šī tradīcija pēdējos gados ir atdzimusi, jo īpaši Covid-19 pandēmijas noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ. Svecītes arī tiek aizdedzinātas arī Brīvības pieminekļa pakājē.
Valsts augstākās amatpersonas svinīgi noliek ziedus Rīgas Brāļu kapos. Gan Rīgā Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla, gan daudzās citās karavīru piemiņas vietās visā Latvijā tiek nolikti ziedi un sveces. Brīvības pieminekļa laukumā Rīgas centrā notiek militārā parāde. Vakarā notiek lāpu gājiens no Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, kur notiek īss karavīru piemiņas svētbrīdis, pēc kura lāpu gājiens turpinās līdz Latviešu strēlnieku laukumam.

Lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem Lāčplēša dienā. 11.11.2015.
Fotogrāfs Dmitrijs Suļžics. Avots: F/64 Photo Agency.
Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā, pie Okupācijas muzeja un citviet notiek koncerti, kuros ir uzstājusies vīru kopa “Vilki”, folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”, folkloras kopa “Skandinieki”, rokgrupas “Pērkons”, “Skyforger” u. c.; 11. novembra krastmalā vairākus gadus ir notikusi kopīga sadziedāšanās. Arī citās Latvijas pašvaldībās tiek organizēti svinīgi svētku koncerti, lāpu gājieni uz vietējiem Brāļu kapiem, ziedu nolikšana pie Brīvības cīņām veltītiem pieminekļiem patriotiska satura kino vakari u. c., piemēram, Rēzeknē notiek svecīšu iedegšana un ziedu nolikšana pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” (zināms kā Latgales Māra). Balvos Lāčplēša dienas pievakarē svinīgs sarīkojums norisinās pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem (tautā pazīstams ar nosaukumu Latgales Staņislavs). Cēsīs svinīgs piemiņas brīdis notiek pie Skolnieku rotas pieminekļa un Lejas kapos, par tradīciju kļuvusi no apmeklētāju svecītēm veidota mirdzoša Latvijas kontūra viduslaiku pils pakājē. Liepājā Lāčplēša dienas atceres galvenās norises vietas ir Jāņa Čakstes laukums un Brīvības cīnītāju piemineklis Ziemeļu kapos. Daudzviet Lāčplēša dienas pasākumu organizēšanā piedalās Zemessardze un jaunsardze.
Lāčplēša dienā un tai tuvos datumos Latvijas pašvaldībās tiek izrādītas patriotiska satura kino filmas kā, piemēram, spēlfilmas “Rīgas sargi” (2007), “Dvēseļu putenis” (2019). 2016. gadā Lāčplēša dienas nedēļā pašvaldību lauku kultūras namos demonstrēja Viestura Kairiša spēlfilmu “Melānijas hronika” (2016). Par to sabiedrībā bija pretrunīgi viedokļi, diskutējot par to, cik piemēroti Lāčplēša dienā ir rādīt filmu, kurā darbība notiek padomju varas īstenoto deportāciju kontekstā.
Ik gadu Aizsardzības ministrija aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti (augšupvērsta V burta formā), kas stilizētā veidā norāda uz uzvaru un diviem vieniniekiem jeb 11. datumu. Lentīšu nēsāšanas tradīciju 2007. gadā aizsāka Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) “Patriotu nedēļas” ietvaros. 2008. gadā Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, vienojoties ar LNT, lentīti sāka izmantot kā Lāčplēša dienas simbolu.
Lāčplēša dienas atzīmēšanā iesaistās arī televīzijas programmas, jo sevišķi sabiedriskie mediji. Latvijas televīzija Lāčplēša dienā piedāvā tiešraides no pasākumiem, tostarp svecīšu nolikšanas pie Rīgas pils mūra, tematiski saistītas dokumentālās un spēlfilmas. Tiek pārraidīts Lāčplēša dienai veltīts dievkalpojums un militārā parāde, piedāvāti īpaši veidoti raidījumi.