Vienfigūras Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem “Sargājošais partizāns”, dēvēts arī par “Latgales Staņislavu”, ataino vispārinātu Latgales partizāna tēlu. Piemineklis atrodas Balvu centrā Rīgas un Brīvības ielas krustojumā pie pilsētas parka.
piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem
piemineklis kritušajiem Latgales pulka partizāniem, kuri cīnījās Latvijas Neatkarības karā (1919–1920)
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Mākslas darba autori
Tēlnieki Kārlis Jansons, Andrejs Jansons, Indulis Folkmanis.
Īsa vēsture
Pieminekli tika nolemts celt 1927. gadā, un tam ierādīja un iesvētīja vietu blakus Balvu parkam. Pamatakmens tika ielikts 03.06.1928. Pieminekli atklāja 14.08.1938., piedaloties ģenerālim Jānim Balodim, to iesvētīja mācītājs Pēteris Apkalns. Tā celšanu atbalstīja Abrenes apriņķa iedzīvotāji ar ziedojumiem. Piemineklis tika atliets bronzā Somijā, tas svēra trīs tonnas un bija 9 m augsts, tam bija granīta postaments.
Pirmās padomju okupācijas laikā 05.04.1941. Abrenes apriņķa izpildkomiteja uzdeva Balvu pilsētas izpildkomitejai pieminekli novākt. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā pieminekli novietoja atpakaļ, vispirms bez postamenta, 1943. gadā uz nelielas pamatnes. Otrās padomju okupācijas laikā pieminekli nogāza otrreiz un iznīcināja. 20.08.1992. Balvu pilsētas un Balvu rajona valde pieņēma lēmumu pieminekli atjaunot. Skulptūru tēlnieki K. Jansona dēls A. Jansons un I. Folkmanis pēc fotogrāfijām to darināja no jauna un atlēja Tallinā. Postamentu būvēja Balvu rajona komunālās celtniecības uzņēmums, akmeņkaļi Pētera Kravaļa vadībā veica kalšanas darbus, izmantojot vietējos laukakmeņus. Postamenta fasādē ir no Karēlijas granīta darināts krusts un uzraksts “Latgales partizāņu pulka kritušajiem karavīriem. 1919.–1920. gads”, bet pretējā pusē norādīts, ka piemineklis veltīts arī 1940.–1954. gada Latgales nacionālās brīvības cīnītājiem, iemūžināti arī tēlnieku vārdi. Pieminekļa atklāšana notika 11.11.1993.
Piemineklis ir restaurēts 2020.–2021. gadā.
Pieminekļa raksturojums
Piemineklī ir atveidots vispārināts Latgales partizāna tēls, tērpts šinelī un vīzēs, ar patronjostu ap vidu. Labajā rokā tam ir šautene, kreisās elkonis pacelts, modri vērojot tuvojošos ienaidnieku. Piemineklis veidots akadēmiskā reālisma ievirzē, detalizēts un stāstošs, atbilstoši K. Jansona daiļrades retrospektīvajai stilistikai.
Ietekme sabiedrību
Nozīmīgais, kultūrvēsturiskais piemineklis iemūžina Latgales partizānu vēsturisko ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās. Nacionālo partizānu bruņotās pretestības atceres dienā – 2. martā – pie pieminekļa notiek svinīga ziedu nolikšana, Lāčplēša dienā – svecīšu nolikšana, godinot brīvības cīnītājus.