AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 25. novembrī
Irēna Šaicāne

Balvi

pilsēta, Balvu novada centrs
Balvu pilsēta. 29.02.2020.

Balvu pilsēta. 29.02.2020.

Fotogrāfs Valters Kaņepe. Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba.

Balvi

Nosaukums: Balvi
DibināŔana (pilsētas tiesÄ«bu pieŔķirÅ”ana): 11.02.1928.
Ä¢erbonis:
fee703b7ddd1-921ae565-f5f7-4f85-833e-0f3fb12b0f2e.png
fee703b7ddd1-921ae565-f5f7-4f85-833e-0f3fb12b0f2e.png
Karogs:
3cb29449062f-a37ace20-6fe0-437f-9865-6c66049ea938.png
3cb29449062f-a37ace20-6fe0-437f-9865-6c66049ea938.png
AtraŔanās vieta: Balvu novads
Demonīms: balvenieŔi
Iedzīvotāju skaits: OSP_PUB/START/POP/IR/IRS/IRS031;INDICATOR/item/POP_SY&AREA/vs:VS_2021_AREA_LV_RPNNP_PLAN/LV0024200&TIME/top/1;data[0].values[0];2000 (OSP_PUB/START/POP/IR/IRS/IRS031;INDICATOR/item/POP_SY&AREA/vs:VS_2021_AREA_LV_RPNNP_PLAN/LV0024200&TIME/top/1;data[0].key[1];2023;x[0]*1000+x[1]*100+x[2]*10+x[3])
Teritorija (km²): 5,08 km²

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Vispārīgs raksturojums
  • 3.
    Vēsture
  • 4.
    Demogrāfija
  • 5.
    Tautsaimniecība
  • 6.
    Transports un sakari
  • 7.
    Veselības aizsardzības un sociālie pakalpojumi
  • 8.
    Izglītība
  • 9.
    Kultūra
  • 10.
    Sports
  • 11.
    Apskates vietas un tūrisms
  • 12.
    Ievērojami cilvēki
  • Multivide 22
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Vispārīgs raksturojums
  • 3.
    Vēsture
  • 4.
    Demogrāfija
  • 5.
    Tautsaimniecība
  • 6.
    Transports un sakari
  • 7.
    Veselības aizsardzības un sociālie pakalpojumi
  • 8.
    Izglītība
  • 9.
    Kultūra
  • 10.
    Sports
  • 11.
    Apskates vietas un tūrisms
  • 12.
    Ievērojami cilvēki
Kopsavilkums

Balvi ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, kas atrodas 219 km attālumā no valsts galvaspilsētas RÄ«gas, 80 km attālumā no Rēzeknes un 27 km attālumā no Viļakas. Pilsētas tiesÄ«bas pieŔķirtas 1928. gadā. Tā izvietojusies divu ezeru – Balvu un Pērkonu – krastos, kurus savieno Bolupes upe. Pilsēta aizņem 508,7 ha platÄ«bu.

1918. gadā, nodibinot Latvijas Republiku, Balvi ietilpa Ludzas apriņķī, vēlāk Jaunlatgales apriņķī (1925–1938), kuru pārdēvēja par Abrenes apriņķi (1938–1945), bet vēlāk par Viļakas apriņķi (1945–1949). 1950. gada 1. janvārÄ« Balvi kļuva par jaunizveidotā Balvu rajona centru. 2009. gadā pēc administratÄ«vās reformas Balvi kļuva par Balvu novada centru. ArÄ« kopÅ” 2021. gada 1. jÅ«lija  situācija nav mainÄ«jusies (Balvi ir arÄ« nozÄ«mÄ«gs Ziemeļlatgales centrs).            

Vispārīgs raksturojums

1938. gada 21. oktobrÄ« tika apstiprināts Balvu pilsētas Ä£erbonis – sarkanā laukā uz labo pusi pagriezta melna vilka galva.

2005. gada 11. februārÄ«, kad Balvu pilsēta svinēja 77. gadadienu, tika iesvētÄ«ts pilsētas karogs, kurā gaiŔā, baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garÄ«gās vērtÄ«bas, sudraba krāsas josla simbolizē zemes vērtÄ«bas, Balvu ezeru, bet baltajā joslā attēlots Balvu Ä£erbonis.

2007. gadā logo ā€œEs mÄ«lu savu pilsētuā€ tika apstiprināts par oficiālo Balvu simbolikas zÄ«mi.

Vēsture

13. gs. Balvu apkārtne ietilpa Atzeles zemē, kas piederēja Tālavai. Balvu vārds pirmo reizi minēts 1549. un 1551. gadā, kad zeme pie Balvu (Balwischen) ezera, kura bija izlēņota fogtam Gotartam Neilnam (Gothart von Neilnn), pārgāja bruņinieka Hansa Meihsnera (Hansen Meichsner) valdÄ«jumā. 16. gs., sabrÅ«kot Livonijai, notika Latvijas teritorijas pārdale, lÄ«dz ar to iezÄ«mējot arÄ« jaunas robežas.

Poļu Vidzeme (Inflantija jeb Latgale) tika iekļauta Polijas–Lietuvas valstÄ« kā atseviŔķa vaivadija. Vaivadiju iedalÄ«ja četros traktos – Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas –, kurus dēvēja arÄ« par stārastijām. Balvi ietilpa Viļakas stārastijas sastāvā. To veidoja trÄ«s tā saucamie gali, viens no tiem – Balvu (Bolowski) gals, kurā 1738. gadā uzskaitÄ«tas 14 sādžas.  

Tiek uzskatÄ«ts, ka Å”ajā laikā pie Balvu ezera izveidota pusmuiža jeb folvarka, kas piederēja Viļakas stārasta sievai Konstancei Hilzenai (Konstanz Hylzen). Å Ä« pusmuiža minēta 1765. un 1770. gada inventāra sarakstos. Balvos izveidoto pusmuižu pēc pievienoÅ”anas Krievijai 1772. gadā pārņēma valsts. Krievijas imperatore KatrÄ«na II (Екатерина II) to uzdāvināja Ä£enerālim Ivanam Jelaginam (Иван ŠŸŠµŃ€Ń„ŠøŠ»ŃŒŠµŠ²ŠøŃ‡ Елагин) dzimtÄ«paÅ”umā. Balvi lÄ«dz ar pusmuižas un koka katoļu baznÄ«cas uzcelÅ”anu 1769. gadā sāka pamazām veidoties kā apdzÄ«vota vieta.

Pēc Latvijas Republikas proklamēŔanas apdzÄ«votās vietas iedzÄ«votāji centās Balviem iegÅ«t pilsētas tiesÄ«bas. 1926. gada 31. martā tika izdots rÄ«kojums par miesta paÅ”valdÄ«bas tiesÄ«bu pieŔķirÅ”anu. 1928. gada 7. februārÄ« notika Saeimas sēde, kur steidzamÄ«bas kārtÄ«bā apsprieda likumu par pilsētu tiesÄ«bu pieŔķirÅ”anu 16 miestiem, tai skaitā arÄ« Balviem, likumu izsludināja jau 11. februārÄ«. Balvu pilsētas paÅ”valdÄ«ba darbu uzsāka 1928. gada 25. februārÄ«.

1940. gadā lÄ«dz ar Latvijas okupāciju un aneksiju arÄ« Balvos nodibinājās padomju režīms, kura laikā tika Ä«stenotas represijas pret vietējiem iedzÄ«votājiem. 1941. gada 2. jÅ«lija pēcpusdienā Balvos nomainÄ«jās režīmi – padomju okupācijas režīma vietā nodibinājās nacistiskās Vācijas okupācijas režīms. Nacistiskā terora upuru skaits Balvos un tuvākajā apkārtnē sniedzās vairākos simtos. VācieÅ”i, atkāpjoties no pilsētas, to aizdedzināja. Nacistu vara beidzās 1944. gada 30. jÅ«lijā. Vienlaikus ar Otrā pasaules kara (1939–1945) postÄ«jumu likvidēŔanu notika tautsaimniecÄ«bas pārkārtoÅ”ana atbilstoÅ”i padomju okupācijas ideoloÄ£ijai. Pēc nacistu padzīŔanas vispirms tika apzināti kara postÄ«jumi. Padomju okupācijas gados tika uzceltas vairākas sabiedriskās ēkas, kultÅ«ras un izglÄ«tÄ«bas iestādes un rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumi. Pēc tipveida projektiem tika celtas daudzstāvu dzÄ«vojamās mājas, palielinājās arÄ« privātmāju skaits.

1991. gada 22. augustā uz ārkārtas sesiju pulcējās rajona deputāti. Sesijā tika pieņemts Aicinājums Balvu rajona iedzÄ«votājiem, kur ikviens tika apsveikts ar Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anu. 25. augustā tika aizzÄ«mogota Valsts droŔības komitejas (VDK) Balvu nodaļa un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) prokuratÅ«ras Balvu rajona nodaļa un tika demontēts Vladimira Ä»eņina (ВлаГuмир Ильuч Š›eнин) piemineklis.

2004. gadā sākās ielu rekonstrukcija, pārbÅ«vētas pilsētas galvenās ielas un tilts pār Bolupi. 2005. gadā Balvi ieguva sakoptākās Latvijas pilsētas titulu un Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas gada balvu konkursā ā€œÄ€bols 2005ā€, kā arÄ« 3. vietu konkursā ā€œÄ€bols 2007ā€. 

Balvu muižas pils, 20. gs. sākums.

Balvu muižas pils, 20. gs. sākums.

Fotogrāfs Kārlis OzoliņŔ. Avots: Balvu Novada muzejs.

Balvu evanģēliski luteriskā baznīca. 20. gs. 30. gadi.

Balvu evanģēliski luteriskā baznīca. 20. gs. 30. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Balvi. 20. gs. 30. gadi.

Balvi. 20. gs. 30. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Dainis Punculs/Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Brīvības iela. Balvi, 31.05.2019.

Brīvības iela. Balvi, 31.05.2019.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Balvu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas interjers, 10.07.2011.

Balvu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas interjers, 10.07.2011.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Balvu novada muzejs. Balvi, 10.07.2011.

Balvu novada muzejs. Balvi, 10.07.2011.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Piemineklis Latgales partizānu pulka krituŔajiem karavīriem. Balvi, 05.07.2022.

Piemineklis Latgales partizānu pulka krituŔajiem karavīriem. Balvi, 05.07.2022.

Avots: Balvu novada paŔvaldība.

Didža Jaunzema veidotais vides objekts ā€œGaissā€ Balvu pilsētas parkā. 08.10.2022.

Didža Jaunzema veidotais vides objekts ā€œGaissā€ Balvu pilsētas parkā. 08.10.2022.

Avots: Balvu novada paŔvaldība.

Demogrāfija

Tautsaimniecība

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Balvu iedzÄ«votāji nodarbojās ar amatniecÄ«bu un sÄ«ktirdzniecÄ«bu. Bija dažas darbnÄ«cas, preču veikali un pāris sÄ«ku tirdzniecÄ«bas vietu. Zināms uzplaukums saimnieciskajā pilsētas dzÄ«vē iezÄ«mējās 20. gadu beigās un 30. gados. Otrreizējās padomju okupācijas gados lielākie rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumi bija Balvu gaļas kombināts un Lauktehnikas Balvu rajona apvienÄ«ba, darbojās arÄ« ÅŖdenssaimniecÄ«bas celtniecÄ«bas pārvalde, Pārvietojamā mehanizētā kolonna, Starpkolhozu celtniecÄ«bas organizācija, SadzÄ«ves pakalpojumu kombināts, pienotava un tipogrāfija. Pirmo maizes ceptuvi iekārtoja 1952. gadā, bet 1983. gadā ekspluatācijā nodeva jauno maizes kombinātu. 1999. gada 1. oktobrÄ« tika izveidota a/s ā€œBalvu maiznieksā€, ekonomisko problēmu dēļ tās darbÄ«ba tika pārtraukta 2016. gada novembrÄ«. 20. gs. 90. gadu sākumā veiksmÄ«gi darbu uzsāka vairāki uzņēmumi, piemēram, SIA ā€œDiogens Audioā€, kas nodarbojas ar elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecÄ«bu, un SIA ā€œSenda Dzā€, kas nodarbojas ar ēdināŔanas pakalpojumiem un pārtikas tirdzniecÄ«bu. 2020. gada rudenÄ« bijuŔā gaļas kombināta teritorijā tika uzsākta industriālā centra bÅ«vniecÄ«ba. 2021. gada 1. novembrÄ« Balvos reÄ£istrēts 481 uzņēmums, no kuriem 13 % ir ražojoÅ”ie uzņēmumi, 75 % – pakalpojumu sniedzēji, 12 % – nevalstiskās organizācijas. 2020. gadā Balvu pilsētas uzņēmumi ar lielāko apgrozÄ«jumu, peļņu un darbinieku skaitu bija SIA ā€œBalvu un Gulbenes slimnÄ«cu apvienÄ«baā€, SIA ā€œSenda Dzā€, SIA ā€œDiogens Audioā€, kā arÄ« SIA ā€œ5Vā€ (dzÄ«vojamo un nedzÄ«vojamo ēku bÅ«vniecÄ«ba), SIA ā€œPrime-Moverā€ (mežistrāde), SIA ā€œBermudiā€ (mazumtirdzniecÄ«ba nespecializētajos veikalos), SIA ā€œVitar7ā€ (kravu pārvadājumi). Pilsētā darbojas frizētavas, vairāki skaistumkopÅ”anas saloni un apavu remontdarbnÄ«cas. Gan Balvos, gan visā novadā kopÅ” 2011. gada uzņēmējdarbÄ«bas attÄ«stÄ«bas veicināŔanu nodroÅ”ina paÅ”valdÄ«bas iestāde ā€œZiemeļlatgales biznesa un tÅ«risma centrsā€.

Transports un sakari

1902. gadā tika uzcelta dzelzceļa lÄ«nija Abrene (Pitalova)–Sita, Pirmā pasaules kara laikā lÄ«nija pagarināta lÄ«dz RÄ«gai. No 1927. gada tika nodroÅ”ināta autobusu satiksme lÄ«dz dzelzceļa pieturai ā€œBalvu stacijaā€ Kubulos (5,5 km attālumā no Balvu autoostas). ArÄ« padomju okupācijas gados divreiz dienā lÄ«dz stacijai varēja nokļūt ar vietējo autobusu, kas aizveda un sagaidÄ«ja braucējus no vilciena RÄ«ga–Pitalova (caur IeriÄ·iem) un vēlāk vakarā no dÄ«zeļvilciena (caur Pļaviņām un Madonu). Pēdējais pasažieru vilciena reiss bija 2001. gada 1. jÅ«lijā, jo dzelzceļŔ kļuva ekonomiski nerentabls.

Balvus ar galvaspilsētu RÄ«gu savieno autoceļŔ P35 (Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi)), P27 (Smiltene–Gulbene) un A2 (RÄ«ga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)), ar Rēzekni – autoceļŔ P47 (Balvi–KapÅ«ne), turpinot pa P36 (Rēzekne–Gulbene), bet ar Viļaku – autoceļŔ P27.

Balvos ir pieejami mobilie sakari un internets. Darbojas pasta nodaļa.

Veselības aizsardzības un sociālie pakalpojumi

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Balvos strādāja viens medicÄ«nas feldÅ”eris, vēlāk viņu nomainÄ«ja ārsts, bija arÄ« aptiekārs, kurÅ” 1898. gadā atvēra aptieku. 20. gs. 30. gadu vidÅ« darbu sāka pilsētas aptieka, bija arÄ« divas privātās aptiekas. Darbojās slimnÄ«ca un Balvu rajona ārsta ambulance, bija vairāki feldÅ”eri, vecmāte un zobārste. Pilsētas un novada iedzÄ«votāju medicÄ«nisko apkalpoÅ”anu padomju okupācijas gados veica Balvu rajona centrālā slimnÄ«ca (uzcelta 1952. gadā), Balvu poliklÄ«nika (uzcelta 1973. gadā), Balvu rajona prettuberkulozes dispansers, Balvu rajona sanitāri epidemioloÄ£iskā stacija un aptieka. 2010. gadā, apvienojot Balvu un Gulbenes slimnÄ«cas, tika izveidota SIA ā€œBalvu un Gulbenes slimnÄ«cu apvienÄ«baā€, kura pastāv arÄ« mÅ«sdienās. 21. gs. 20. gadu sākumā pilsētā darbojas vairākas aptiekas, Ä£imenes ārstu privātprakses un zobārstniecÄ«bas kabineti, ir E. Gulbja laboratorijas un Centrālās laboratorijas filiāles. 2021. gada 26. aprÄ«lÄ« sāka darboties Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs, kas paredzēts personām ar kustÄ«bu traucējumiem.

Izglītība

Pirmā skola Balvos tika atvērta 1863. gadā. No 1921. līdz 1927. gadam darbojās Balvu komercskola.

MÅ«sdienās Balvos darbojas divas vispārējās vidējās izglÄ«tÄ«bas iestādes – Balvu Valsts Ä£imnāzija un Balvu profesionālā un vispārizglÄ«tojoŔā vidusskola – un Balvu sākumskola, kā arÄ« trÄ«s profesionālās vidējās izglÄ«tÄ«bas iestādes: Balvu Sporta skola, Balvu MÅ«zikas skola un Balvu Mākslas skola.

Pilsētā padomju okupācijas gados bija četri bērnudārzi un mazbērnu novietne. MÅ«sdienās darbojas divas pirmsskolas mācÄ«bu iestādes – ā€œSienāzÄ«tisā€ un ā€œPÄ«lādzÄ«tisā€.

Balvu Valsts ģimnāzija. 22.04.2023.

Balvu Valsts ģimnāzija. 22.04.2023.

Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba. 

Balvu sākumskola. 25.09.2022.

Balvu sākumskola. 25.09.2022.

Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba. 

Tautas pÅ«tēju orÄ·estris ā€œBalviā€ ar tā vadÄ«tāju Egonu Salmani priekÅ”plānā. Balvi, 06.07.2023.

Tautas pÅ«tēju orÄ·estris ā€œBalviā€ ar tā vadÄ«tāju Egonu Salmani priekÅ”plānā. Balvi, 06.07.2023.

Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba. 

Kultūra

Viena no pirmajām biedrÄ«bām, kas Balvos sāka darbÄ«bu, lai celtu iedzÄ«votāju kultÅ«rizglÄ«tÄ«bas lÄ«meni, bija 1916. gadā dibinātā latvieÅ”u biedrÄ«ba ā€œGaismaā€. 1936. gada 20. un 21. jÅ«nijā Balvos notika pirmie Jaunlatgales apriņķa dziesmu svētki. Å im notikumam par godu pilsētas parkā tika uzcelta estrāde. Bibliotēka darbu sāka 1947. gadā. Pēckara gados aktÄ«vi risinājās kultÅ«ras dzÄ«ve, it seviŔķi pēc tam, kad 1955. gadā tika uzcelts jauns kultÅ«ras nams. 1977. gadā Balvu pÅ«tēju orÄ·estrim tika pieŔķirts Tautas kolektÄ«va nosaukums un nosaukums ā€œBalviā€, 1986. gadā Balvu teātrim tika pieŔķirts Tautas teātra nosaukums. Tautas pÅ«tēju orÄ·estris ā€œBalviā€ un Balvu Tautas teātris darbojas arÄ« mÅ«sdienās. 2008. gada 28. septembrÄ« tika atklāts Sakrālās kultÅ«ras centrs. Balvu KultÅ«ras un atpÅ«tas centra (lÄ«dz 1999. gadā KultÅ«ras nams) rekonstrukcija sākās 2016. gada septembrÄ«, svinÄ«gā atklāŔana notika 2021. gada 4. maijā.

Sports

Pilsētā darbojas Balvu sporta skola (1955), mÅ«sdienās tiek Ä«stenotas izglÄ«tÄ«bas programmas basketbolā, futbolā, grieÄ·u-romieÅ”u cīņā, peldēŔanas sportā, sporta dejās, svarcelÅ”anā, vieglatlētikā, volejbolā. 2018. gadā tika rekonstruēts pilsētas stadions. 

Apskates vietas un tūrisms

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, kura iesvētīta 1797. gadā. Baznīca celta no ķieģeļiem. No arhitektūras viedokļa tā ir baznīca ar stilu sajaukumu. Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis ir arī Balvu evanģēliski luteriskā baznīca. Neogotikas stilā celtā baznīca ar nelieliem romānikas elementiem iesvētīta 1915. gada 7. jūnijā.

Vietējās nozÄ«mes arhitektÅ«ras piemineklis ir Balvu muižas kungu māja jeb pils, kas savu pēdējo veidolu ieguva 19. gs. otrajā pusē. Pils (nodegusi divas reizes – 1920. un 1944. gadā) celta klasicisma stilā, tā bija divstāvu ēka ar seÅ”u kolonnu joniskā ordera portiku un trÄ«sstÅ«ra frontonu galvenās fasādes centrā. Vietējās nozÄ«mes arhitektÅ«ras piemineklis ir arÄ« muižas klēts. Tā segta ar divslÄ«pu jumtu. Garenfasādes centrā atrodas kolonādes veidots iedziļinājums ar nelielu trÄ«sstÅ«ra frontonu virs dzegas. Rekonstruētajā muižas klētÄ« kopÅ” 2010. gada atrodas Balvu novada muzejs (sāka darbu 1989. gadā).

Kā savdabÄ«gs pilsētas simbols ir piemineklis Latgales partizānu pulka krituÅ”ajiem karavÄ«riem (1919–1920) Partizānu un BrÄ«vÄ«bas ielu krustojumā, kuru atklāja 1938. gada 14. augustā, pieminekļa tēlnieks – Kārlis Jansons. 1941. gada pavasarÄ« tas nojaukts kā neatbilstoÅ”s padomju okupācijas ideoloÄ£ijai. Nodibinoties vācu okupācijas režīmam, tas atkal, tikai bez postamenta, tika atgriezts savā vietā, bet, atjaunojoties padomju okupācijas režīmam, tas tika demontēts un aizvests nezināmā virzienā. Tēlnieku Andreja Jansona un Induļa Folkmaņa no jauna veidotā pieminekļa atklāŔanas ceremonija notika 1993. gada 11. novembrÄ«. 2020. gada 15. decembrÄ« figÅ«ra tika nocelta, jo sākās pieminekļa renovācijas darbi, lai 2021. gada 28. septembrÄ« tautā sauktā ā€œStaņislavaā€ figÅ«ra atkal atgrieztos savā vietā.

BijuŔā muižas augļu dārza vietā mÅ«sdienās ierÄ«kots Lāča dārzs, kurā 1991. gadā tika izveidots savdabÄ«gs akmeņu dārzs. Lāča dārza labiekārtoÅ”ana pabeigta 2020. gadā. 2004. gadā veikta skvēra rekonstrukcija, uzcelta strÅ«klaka ā€œPlaukstoŔā Å«densrozeā€. 2006. gada 23. augustā Balvu centrā atklāts tēlnieka Matiasa Jansona veidotais piemineklis Abrenes apriņķa komunistiskā režīma represētajiem iedzÄ«votājiem.

2017. gada 5. augustā Balvu pilsētas parkā atklāts arhitekta Didža Jaunzema veidotais vides objekts ā€œGaissā€ – simbolisks vēja zvanu koks (sastāv no 324 stabulēm), kas, reaģējot uz gaisa kustÄ«bu, ar vēja stabulēm rada mÅ«ziku.

Godinot katoļu priestera un koktēlnieka Antona Rimoviča ieguldÄ«jumu Balvu attÄ«stÄ«bā, 2018. gada 4. maijā tika atklāts piemineklis un viņa vārdā nosauktais skvērs bijuÅ”ajā Balvu tipogrāfijas laukumā.

Ievērojami cilvēki

Balvos dzimuÅ”i un izglÄ«tÄ«bu ieguvuÅ”i grafiÄ·is Pēteris Džigurs un tēlnieks Jānis Bārda. Balvu pareizticÄ«go kapsētā apbedÄ«ts 1905. gada revolÅ«cijas laika RÄ«cÄ«bas komitejas loceklis, tautas milicijas vadÄ«tājs Andrejs Pagrods, Balvu pilsētas Začu kapsētā apbedÄ«ts gleznotājs Jānis ÅŖdris. Balvos dzimis 2014. gada olimpiskais čempions bobslejā Arvis Vilkaste.                                                                                                                              

Multivide

Balvu pilsēta. 29.02.2020.

Balvu pilsēta. 29.02.2020.

Fotogrāfs Valters Kaņepe. Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba.

Latvijas pilsētu koordinātes.

Latvijas pilsētu koordinātes.

Balvu iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Balvu iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Avots: Latvijas Valsts vēstures arhÄ«vs, Centrālās statistikas pārvaldes dati. 

Uzraksts ā€œBalviā€ iebraucot Balvu pilsētā. 10.07.2011.

Uzraksts ā€œBalviā€ iebraucot Balvu pilsētā. 10.07.2011.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Balvu ezers, 31.05.2019.

Balvu ezers, 31.05.2019.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Tirdzniecības centrs un autoosta. Balvi, 10.07.2011.

Tirdzniecības centrs un autoosta. Balvi, 10.07.2011.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Balvu Valsts ģimnāzija. 22.04.2023.

Balvu Valsts ģimnāzija. 22.04.2023.

Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba. 

Balvu sākumskola. 25.09.2022.

Balvu sākumskola. 25.09.2022.

Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba. 

Balvu Kultūras un atpūtas centrs. 06.05.2023.

Balvu Kultūras un atpūtas centrs. 06.05.2023.

Avots: Balvu novada paŔvaldība.

Tautas pÅ«tēju orÄ·estris ā€œBalviā€ ar tā vadÄ«tāju Egonu Salmani priekÅ”plānā. Balvi, 06.07.2023.

Tautas pÅ«tēju orÄ·estris ā€œBalviā€ ar tā vadÄ«tāju Egonu Salmani priekÅ”plānā. Balvi, 06.07.2023.

Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba. 

Balvu muižas pils, 20. gs. sākums.

Balvu muižas pils, 20. gs. sākums.

Fotogrāfs Kārlis OzoliņŔ. Avots: Balvu Novada muzejs.

Balvu muižas kungu māja jeb pils. 16.10.2023.

Balvu muižas kungu māja jeb pils. 16.10.2023.

Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba. 

Balvu evanģēliski luteriskā baznīca. 20. gs. 30. gadi.

Balvu evanģēliski luteriskā baznīca. 20. gs. 30. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Balvi. 20. gs. 30. gadi.

Balvi. 20. gs. 30. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Dainis Punculs/Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Balvi. 20. gs. 30. gadi.

Balvi. 20. gs. 30. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Dainis Punculs/Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Brīvības iela. Balvi, 31.05.2019.

Brīvības iela. Balvi, 31.05.2019.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. 10.07.2011.

Balvu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. 10.07.2011.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/ 

Balvu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas interjers, 10.07.2011.

Balvu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas interjers, 10.07.2011.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Balvu novada muzejs. Balvi, 10.07.2011.

Balvu novada muzejs. Balvi, 10.07.2011.

Fotogrāfs Dāvis KļaviņŔ. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0/ 

Piemineklis Latgales partizānu pulka krituŔajiem karavīriem. Balvi, 05.07.2022.

Piemineklis Latgales partizānu pulka krituŔajiem karavīriem. Balvi, 05.07.2022.

Avots: Balvu novada paŔvaldība.

Lāča dārzs. Balvi, 13.07.2022.

Lāča dārzs. Balvi, 13.07.2022.

Avots: Balvu novada paŔvaldība.

Didža Jaunzema veidotais vides objekts ā€œGaissā€ Balvu pilsētas parkā. 08.10.2022.

Didža Jaunzema veidotais vides objekts ā€œGaissā€ Balvu pilsētas parkā. 08.10.2022.

Avots: Balvu novada paŔvaldība.

Balvu pilsēta. 29.02.2020.

Fotogrāfs Valters Kaņepe. Avots: Balvu novada paÅ”valdÄ«ba.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • Balvi
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Balvu novada paÅ”valdÄ«bas tÄ«mekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Å aicāne, I., Balvi – pilsēta ezeru krastos – vēstures lappusēs, Gulbene, VÄ«tola izdevniecÄ«ba, 2009.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Å aicāne, I., Balvi un balvenieÅ”i: 20. gadsimtā ā€œStaņislavaā€ stāstos, RÄ«ga, Jumava, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Å aicāne, I., Komercskola un Ä£imnāzija Balvos, Rēzekne, Latgales KultÅ«ras centra izdevniecÄ«ba, 2001.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Irēna Šaicāne "Balvi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Balvi (skatīts 27.05.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Balvi

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5749 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana